Brisele pārbauda Slovākijas subsīdiju aģentūru

Briselei nav jāpierāda krāpšana Slovākijas lauksaimniecības subsīdijās, lai šis jautājums Bratislavai kļūtu dārgs. Eiropas Komisijai pietiek parādīt, ka Slovākijas maksājumu sistēma vairs pietiekami neaizsargā ES naudu no tēriņiem, kuru pamatotību Komisija nevar pārbaudīt.

Tāpēc ES lauksaimniecības komisārs Kristofs Hansens ir licis pārbaudīt Slovākijas pārveidoto lauksaimniecības maksājumu aģentūru. Viņa atbildē, par kuru ziņo Aktuality/TASR, teikts, ka Komisija vērtē Slovākijas likumu izmaiņas, kas skar lauksaimniecības subsīdijas, lauku attīstības finansējumu, PPA akreditāciju un ES budžeta aizsardzības mehānismus.

PPA, Slovākijas Lauksaimniecības maksājumu aģentūra, ir iestāde, kas pārbauda pieteikumus un izmaksā lauksaimniekiem ES lauksaimniecības naudu. Akreditācija nozīmē, ka Slovākijas valsts formāli apliecina: aģentūra šo darbu spēj veikt droši. Tas pats Aktuality/TASR ziņojums atgādina, ka iepriekš nopietni PPA kontroles trūkumi 2020. gadā noveda pie 28 milj. € finanšu korekcijas. Praktiski tas nozīmēja, ka Slovākijai pašai bija jāsedz izmaksas, kuras Brisele atteicās apmaksāt.

Maksājumu ķēde ir spiediena punkts

PPA ir svarīga tāpēc, ka tā atrodas vietā, kur politiski solījumi pārtop maksājumos. Saskaņā ar Regulu 2021/2116 dalībvalstu iestādes akreditē maksājumu aģentūras, šīs aģentūras pārbauda un apmaksā saņēmējus, bet Komisija pēc tam lemj, vai konkrētos izdevumus drīkst attiecināt uz ES budžetu.

Šāda ķēde dod Briselei ietekmi, nepārņemot Slovākijas administrāciju. Ja auditori nevar izsekot naudai no pieteikuma līdz atbilstības pārbaudei, maksājumam, uzskaitei un iespējamai atgūšanai, Komisija var atteikt atmaksu vai piemērot finanšu korekcijas. Sistēmu joprojām vada Slovākija, taču rēķins var nonākt pie Slovākijas nodokļu maksātājiem.

Valdības spēcīgākais arguments ir administratīvā vienkāršošana un palīdzība lauksaimniekiem. Tas nav mazsvarīgi, jo kopējā lauksaimniecības politika, ES subsīdiju sistēma lauksaimniecībai, bieži uzliek smagu papīru slogu gan zemniekiem, gan ierēdņiem. Vājā vieta ir cita: līdz šim publiski minētā informācija operatīvā līmenī neparāda, kā jaunais PPA modelis saglabā neatkarīgas pārbaudes.

Pretējais risks ir konkrētāks. Ja likums ministriem vai vietējiem tīkliem dod vairāk iespēju ietekmēt lēmumus, Brisele var nonākt situācijā, kurā tai jāapmaksā izdevumi, ko tā nevar pārbaudīt. OLAF var izmeklēt aizdomas par krāpšanu pret ES naudu, un EPPO var saukt pie atbildības par noziegumiem, kas skar ES līdzekļus, arī Slovākijā. Taču Komisijai nav jāgaida krimināllieta, lai aizsargātu lauksaimniecības budžetu (OLAF, EPPO).

Elastībai vajag pierādījumus

Te arī sākas plašāks Eiropas jautājums. Slovākija vēlas lielāku nacionālo rīcības brīvību lauksaimniecības subsīdiju administrēšanā laikā, kad daudzas valdības pēc 2027. gada prasa vienkāršākus kopējās lauksaimniecības politikas noteikumus. Brisele pārbauda, vai lielāka rīcības brīvība joprojām nāk kopā ar kontroli, kas pietiekami aizsargā kopīgo naudu.

Grieķijā šī pati spriedze redzama skaļāk. Grieķijas lauksaimniecības maksājumu aģentūra OPEKEPE ir nonākusi diskusiju centrā par to, vai valsts spēj droši noteikt īsto ražotāju, atbalsttiesīgo zemi un maksājuma ceļu. Grieķijas mediji apraksta plānus tiešāk izmantot nodokļu, banku, saimnieciskās darbības un zemes datus, kā arī pārcelt būtiskas funkcijas tuvāk AADE, Grieķijas nodokļu administrācijai (in.gr, ot.gr).

Itālija virzās līdzīgā loģikā. Ziņojumos par AGEA, Itālijas lauksaimniecības maksājumu aģentūru, reforma aprakstīta kā modelis, kas balstās savienotās datubāzēs, riska analīzē un spēcīgākā Agecontrol pārbaudes lomā; Agecontrol ir struktūra, kas kontrolē lauksaimniecības maksājumus, raksta Terra e Vita. Modelis atšķiras no Slovākijas pieejas, bet pārbaudes jautājums ir tas pats: vai auditori var atjaunot maksājuma ceļu, nepaļaujoties uz politisku uzticēšanos?

Tas būs svarīgi Centrāleiropas nākamajā strīdā par kopējo lauksaimniecības politiku. V4 valdības vēlas spēcīgu lauksaimniecības finansējumu, vienkāršākus noteikumus un lielāku nacionālo rīcības brīvību pēc 2027. gada, liecina poļu publikācijas par reģiona lauksaimniecības prioritātēm un Slovākijas Višegradas grupas darba kārtību (farmhub.pl, PISM). Slovākijas pārbaude šo argumentu padara vājāku. Elastību ir vieglāk aizstāvēt, ja kontrole ir redzama, neatkarīga un īstenojama.

Vācijas budžeta debates rāda darījuma otru pusi. Tieša Vācijas strīda par PPA var nebūt, taču neto maksātāju uzmanība pieaug, ja ES izdevumu ķēdes izskatās pārāk atkarīgas no dalībvalstu politiskās rīcības brīvības. Vācu valodas mediji jau nākamo ES budžeta sarunu ir ierāmējuši kā spiedienu uz lielajām izdevumu pozīcijām, tostarp lauksaimniecību, nākamā daudzgadu budžeta diskusijā.

Slovākijas vaina smagākajās apsūdzībās par lauksaimniecības naudu nav pierādīta. Komisija uzdod šaurāku jautājumu, taču ar reālām sekām: vai Bratislava ir padarījusi ES atmaksas mazāk uzticamas? Ja pārveidotā PPA uzlabo izsekojamību, valdībai ir atbilde. Ja tā vājina pārbaudes, vienlaikus atstājot politisko ietekmi vietējā līmenī, rēķinu var mantot Slovākijas nodokļu maksātāji.