Brisele prasa mazināt Ķīnas tirdzniecības robu

Eiropas Komisija Ķīnai prasījusi parādīt „taustāmus rezultātus” tirdzniecības deficīta mazināšanā. Spānijas mediji šo plaisu lēš ap 360 mljrd. € gadā (eldiario.es, La Vanguardia). Vācijas medijos tas ierāmēts kā aptuveni 1 mljrd. € dienā, kas aizplūst uz Ķīnu (Euronews). Skaitlis ir iedarbīgs, bet tam vajadzīgs konteksts: tirdzniecības deficīts rāda starpību starp to, ko Eiropa pērk no Ķīnas, un to, ko tai pārdod, nevis naudu, kas vienkārši pazūd no ekonomikas. Politiskā spriedze aiz šā skaitļa gan ir reāla. Grūtākais jautājums ir, vai Briseles juridiskie instrumenti, kas būvēti atsevišķu preču pārbaudei, spēj atbildēt uz rūpniecības stratēģiju, kas darbojas veselās piegādes ķēdēs.

Lietas pa vienai pret konkurenci piegādes ķēdēs

Tirdzniecības komisāra Maroša Šefčoviča noteiktais termiņš izklausās stingrs, taču ES tirdzniecības aizsardzība nav avārijas bremze. Lai noteiktu antidempinga maksājumus, proti, papildu tarifus gadījumos, kad ārvalstu uzņēmums ES tirgū pārdod preces lētāk nekā savā mājas tirgū, Komisijai jāpierāda, ka dempings tiešām notiek un kaitē ES ražotājiem. Tai jāparāda arī tieša cēloņsakarība starp abiem (Eiropas Komisija, ES Regula 2016/1036). Antisubsīdiju lietās loģika ir līdzīga: Komisijai jāatrod konkrēts valsts atbalsta veids un jāizseko tā radītajam kaitējumam (PTO Subsīdiju un kompensācijas pasākumu nolīgums). Katra izmeklēšana parasti ilgst ap četrpadsmit mēnešiem. „Ķīnas pārprodukcija” ir ekonomisks novērojums, nevis juridisks secinājums.

Šī sistēma jau strādā konkrētās lietās. Ķīnas riepu ražotāju tirgus daļa Eiropā pieaugusi no aptuveni 18 % 2021. gadā līdz vairāk nekā 30 % 2025. gadā, un ierosinātie maksājumi dažiem ražotājiem varētu sasniegt 45,3 % (Le Figaro). Elektroauto tarifi jau ir radījuši precedentu. Taču katra šāda lieta aizsargā vienu ES rūpniecības segmentu, vienlaikus sadārdzinot izmaksas importētājiem, tālākās pārstrādes rūpnīcām un reizēm arī patērētājiem.

Četras galvaspilsētas, četri riska aprēķini

Šis nav vienots stāsts par „Eiropu pret Ķīnu”. Katrai valdībai rēķins ir citāds.

Vācija virzās uz stingrāku ES līniju, taču ar skaidrām bažām par pretreakciju. Tās autorūpniecībā paziņots par vairāk nekā 100 000 darba vietu samazināšanu, vēsta Euronews. Tomēr Ķīles pētnieku aplēses rāda, ka tikai ap trešdaļu Vācijas zaudējumu pasaules tirgū var saistīt ar Ķīnas konkurenci; pārējo skaidro augstas enerģijas izmaksas un pašas Vācijas strukturālās problēmas (FAZ). Ķīnas īpatsvars Vācijas gallija importā, kas vajadzīgs mikroshēmām un LED tehnoloģijām, pieaudzis no 28,9 % 2023. gadā līdz 47,4 % 2025. gadā (Merkur). Ja Pekina ierobežotu gallija eksportu, Vācijas mikroshēmu un elektronikas uzņēmumi to sajustu ātri. Berlīne grib mērķētus instrumentus un piegāžu dažādošanu, nevis tarifu spirāli (Spiegel).

Francija, viena no stingrākajām balsīm ES diskusijā par Ķīnas tirdzniecību, norādījusi, ka Ķīnas uzlādējamie hibrīdauto pašlaik neietilpst elektroauto specifisko tarifu tvērumā. Tas atstāj robu, ko pārvirzītas pārdošanas plūsmas varētu izmantot (Le Figaro). Spānija atbalsta uzraudzību, bet baidās no atbildes pasākumiem pret tās cūkgaļas, vīna un stipro alkoholisko dzērienu eksportu (Vinetur). Nīderlande pastiprinājusi kontroli pār mikroshēmu ražošanas iekārtu eksportu uz Ķīnu, vienlaikus Vašingtonā lobējot pret jauniem ierobežojumiem, kas varētu skart ASML, tās lielāko tehnoloģiju uzņēmumu (Reuters). Valdības, kas visskaļāk prasa tarifus, ne vienmēr ir tās, kurām pirmajām jāuzņemas Ķīnas pretsoļu izmaksas. Šī plaisa ierobežo to, cik tālu ES var aiziet kopīgi.

Cēloņsakarības pārbaudi Brisele nevar apiet

PTO noteikumi prasa, lai kaitējums netiktu piedēvēts dempinga importam, ja to izskaidro citi faktori (PTO Antidempinga nolīgums). Ja Vācijas rūpniecības vājums daļēji izriet no enerģijas izmaksām un nepietiekamām investīcijām, Komisija juridiski nevar visu kaitējumu pierakstīt Ķīnas cenu politikai. Atšķirība starp ārvalstu negodīgu praksi un pašu Eiropas ekonomikas problēmām noteiks, cik daudz lietu Brisele spēs uzvarēt.

Līdz oktobrim termiņš dod Komisijai sarunu sviru. Pēc tam jautājums būs, vai atsevišķu preču juridiskās lietas kopā var dot atbildi, kas atbilst problēmas mērogam, un kurš maksās par katru soli: darbinieki, kurus aizsargās jauni tarifi, rūpnīcas, kurām sadārdzināsies izejvielas, vai Spānijas cūkgaļas audzētāji un Vācijas auto piegādātāji, kas Ķīnas pretreakciju sajustu pirmie.