Temu un kripto Briseles €450bn plānā

Temu paciņas, kripto darījumi un tiešsaistes derības kļūst par daļu no ES budžeta strīda, jo Briselei jāatrod nauda, neprasot dalībvalstīm lielākas iemaksas. Ziņojumi norāda uz pieciem jauniem ieņēmumu avotiem, kas 2028.–2034. gada budžetam varētu dot ap 450 mljrd. €, taču pagaidām nav publiska juridiska teksta, kas apstiprinātu Il Fatto Quotidiano minēto sarakstu, likmes vai ieņēmumu aplēses.

Parāds ir reāls, politiskais aizsegs arī

Atmaksas problēmu radīja NextGenerationEU. Pandēmijas laikā ES pirmo reizi šādā apjomā aizņēmās kopīgi, un Eiropas Komisija jau COM(2021) 570 argumentēja, ka jaunajiem ES ieņēmumiem jāpalīdz apkalpot šo parādu un vienlaikus jāsamazina spiediens uz dalībvalstu iemaksām. Padome šo virzienu atstāja spēkā, atbalstot pielāgotu pašu resursu paketi.

Izvēle ir šaura. ES var samazināt programmas, prasīt valdībām vairāk naudas, aizņemties vēlreiz vai aplikt ar nodokļiem pārrobežu aktivitātes. Ziņotā pakete balstās uz pēdējo variantu, jo nākamajam daudzgadu budžetam būs jāsedz Ukraina, aizsardzība un konkurētspēja, vienlaikus saglabājot vecākas programmas.

Tāpēc lētās paciņas kļūst par budžeta jautājumu. Maksājums par zemas vērtības importu Briselē var izskatīties kā ES ieņēmums, bet pircējs to ieraudzīs pie kases vai piegādes maksā. Maltas EP deputāti to jau raksturo kā nodevu Temu, Shein un AliExpress pirkumiem, vēsta Lovin Malta.

Rēķinu saņem tas, kurš nevar izvairīties

Juridiskais maksātājs un īstais maksātājs var nebūt viens un tas pats. Ja nodevu maksā kripto platforma, tā izmaksas var atgūt ar augstākām darījumu komisijām vai lielāku starpību starp pirkšanas un pārdošanas cenu. Ja maksā derību operatori, klienti var saņemt sliktākus koeficientus vai mazāk akciju piedāvājumu.

Paciņu nodeva darbojas līdzīgi. Brisele var iekasēt naudu no platformām, pārvadātājiem vai importētājiem, bet maksa tik un tā var nonākt patēriņa cenās. Gala slogs būs atkarīgs no tirgus spēka: lielas platformas daļu izmaksu var absorbēt, pārvadātāji var tās pārlikt tālāk, bet zemas peļņas pārdevēji tās, visticamāk, uzreiz iestrādās cenā.

Pašreizējā ES ieņēmumu sistēmā šādu pasākumu vēl nav. Tā balstās uz muitas nodokļiem, PVN balstītu ieņēmumu daļu, plastmasas atkritumu iemaksām un dalībvalstu nacionālā ienākuma maksājumiem saskaņā ar Lēmumu 2020/2053. Komisijas budžeta ieņēmumu lapa apraksta šo sistēmu, nevis jau pieņemtu kripto, derību vai paciņu paketi.

Dalībvalstu dalījums izriet no tās pašas loģikas. Ja jaunie ES ieņēmumi aizstāj daļu no iemaksām, ko valdības veic no nacionālā ienākuma, finanšu ministrijām rodas fiskāla telpa. Ja tie vienkārši finansē lielāku budžetu, neto maksātāji joprojām sastopas ar lielāku ES rēķinu, tikai mazāk redzamā veidā.

Tas ir svarīgi Vācijai un Nīderlandei, kas parasti visstingrāk iebilst pret budžeta palielināšanu. Tas ir svarīgi arī Francijai un Polijai, taču citu iemeslu dēļ. Francija grib aizsargāt lauksaimniecības finansējumu, kamēr tās publiskās finanses atrodas ES spiedienā pēc tam, kad Padome 2024. gada jūlijā sāka pārmērīga budžeta deficīta procedūru. Polijai ir tieša interese kohēzijā un lauksaimniecībā, jo Varšava ES fondus joprojām uzrāda kā centrālu daļu no savas 2021.–2027. gada programmas.

Katrai galvaspilsētai ir veto

Stingrākais ierobežojums nav ekonomisks. Tas ir juridisks un politisks. Lēmumiem par pašu resursiem vajadzīga vienprātība un apstiprinājums dalībvalstīs saskaņā ar 311. pantu, savukārt daudzgadu budžetam arī vajadzīga vienprātība saskaņā ar 312. pantu.

Tas katrai valdībai dod sviru. Strīdu par paciņām, derībām, kripto, atlaidēm vai kopējo tēriņu apjomu jebkura galvaspilsēta var pārvērst strīdā par visu budžetu. Brisele var gribēt ieņēmumus, kas mazāk izskatās pēc nacionāla čeka, bet dalībvalstis joprojām lemj, vai šāds aizsegs vispār noturēsies.

Tāpēc ziņotie 450 mljrd. €, kamēr trūkst juridiskā teksta, ir sarunu signāls, nevis gatavs nodokļu plāns. Parāda atmaksa ir fiksēta. Atklāts paliek jautājums, kurš saņems rēķinu un cik skaidri vēlētāji to ieraudzīs.