Brisele apsver 400 miljonus CO2 atļauju

Eiropas Komisija 17. jūlijā publicēs pārskatu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu jeb ETS — galveno Eiropas mehānismu piesārņojuma cenu noteikšanai. Izvēle ir tieša: turpināt samazināt rūpniecībai pieejamo emisiju griestus vai dot smagajai rūpniecībai vairāk laika un vairāk bezmaksas kvotu (Eiropas Parlaments, Carbon Herald).

Strīds par to, vai noteikumi nav pārāk ambiciozi, aizsedz neērtāku jautājumu. Bezmaksas kvotu dāsnums jau ir vājinājis oglekļa cenas ietekmi uz lielu daļu smagās rūpniecības, bet valdības ieņēmumus no kvotu izsolēm bieži tērējušas visam kam, tikai ne uzņēmumu pārejai uz tīrākām tehnoloģijām.

Kā darbojas emisiju griesti

ETS ir „cap-and-trade” sistēma: ES nosaka kopējo emisiju griestus elektrostacijām, tērauda un cementa ražotājiem, aviācijai un kuģniecībai. Katram uzņēmumam par katru emitēto CO₂ tonnu jānodod viena tirgojama kvota. Griesti ik gadu samazinās par fiksētu procentu, pašlaik no 2028. gada paredzēts 4,4 % samazinājums gadā (Argus). Šādā tempā kvotu apjoms ap 2039. gadu sasniegtu nulli.

Komisija, visticamāk, šo termiņu pagarinās. Amatpersonas signalizējušas, ka kvotas tikšot izsniegtas vēl „krietni pēc 2040. gada”, bet Polija vēlas gada samazinājumu tuvāk 3 % (Euronews). Priekšlikumā iekļauts arī tā dēvētais investīciju paātrinātājs: 400 miljoni jaunu kvotu, kuras izsolītu, lai piesaistītu naudu tīro tehnoloģiju investīcijām. Tas tiek aprakstīts kā pirmais solis plānotajai Rūpniecības dekarbonizācijas bankai (S&P Global).

Vairāk kvotu tirgū nozīmē zemāku cenu katrai kvotai. Uzņēmumi, kas tās jau nopirkuši par augstāku cenu, zaudē; tie, kas nogaidījuši, emisiju prasības var izpildīt lētāk.

Bezmaksas kvotas jau mazinājušas spiedienu

Oglekļa tirgus cena ir ap 70 € par tonnu, taču lielākā daļa rūpniecisko emitētāju nemaksā tuvu šai summai. Vācijas vides aģentūras dati rāda, ka energoietilpīgi uzņēmumi 2025. gadā gandrīz 91 % kvotu saņēma bez maksas, bet tirgū joprojām bija aptuveni miljards sertifikātu pārpalikums (Frankfurter Rundschau). Augsta tirgus cena mazāk ietekmē uzņēmumu, ja lielāko daļu kvotu tas saņem par velti. Daudziem rūpniecības operatoriem faktiskās izmaksas bija tuvāk 10 € par tonnu (Aither).

Bezmaksas kvotas sākotnēji bija domātas, lai novērstu „oglekļa noplūdi” — ražošanas un darbavietu pārcelšanos uz valstīm, kur oglekļa cenas nav. Taču SteelWatch secinājis, ka trīs lielie tērauda ražotāji saņēmuši 25,7 mljrd. € vērtas bezmaksas kvotas, bet emisiju samazināšanā ieguldījuši tikai 3,2 mljrd. € (Euronews). Aizsardzība pret ražošanas pārcelšanu pārvērtās par subsīdiju pārmaiņu atlikšanai.

Desmit valdības prasa vairāk telpas, divas brīdina par sodu agrīnajiem ieguldītājiem

Itālijas un Polijas vadītā desmit valstu deklarācija apgalvo, ka pašreizējā trajektorija var izspiest rūpniecību no Eiropas (Eunews). Polijas argumentu pastiprina tās ogļu smagais elektroenerģijas ražošanas profils: viena un tā pati oglekļa cena Polijas rūpnīcu skar smagāk nekā Francijas konkurentu, kas izmanto kodolenerģijā balstītu elektrību (Energetyka24). Itālijas tērauda un cementa nozarēm izmaksas aug kopš 2026. gada janvāra, kad sākās bezmaksas kvotu pakāpeniska samazināšana (Bruegel).

Zviedrija un Somija iebilst. Zviedrijas klimata ministre Jesika Rozenkranca sacījusi, ka Stokholma nepieļaus noteikumu atšķaidīšanu, jo uzņēmumiem, kas ieguldījuši miljardus fosilbrīva tērauda ražošanā, šī priekšrocība nedrīkst pazust lētākas, piesārņojošākas ražošanas dēļ (Omni). Vācijas tērauda ražotājs Saarstahl, kas investē ūdeņraža tehnoloģijās, brīdinājis, ka vaļīgāki noteikumi mākslīgi uzturēs netīra tērauda konkurētspēju (Zeit).

Kur palika oglekļa nauda

Tikpat svarīgi kā emisiju griesti ir tas, ko valdības dara ar naudu, ko saņem no kvotu izsolēm. Polija kopš 2012. gada no ETS ieguvusi vairāk nekā 200 mljrd. zlotu. Tomēr 2024.–2025. gadā vairāk nekā 26 mljrd. zlotu no 32,5 mljrd. zlotu ieņēmumiem nonāca vispārējā budžetā, bet tieši klimata mērķiem tika novirzīti tikai aptuveni 32 milj. zlotu (Money.pl).

Ja valdības šo naudu vienkārši ieskaita budžetā, nevis palīdz uzņēmumiem un mājsaimniecībām pielāgoties, rūpniecība saņem izmaksu spiedienu bez publiskajām investīcijām, kurām sistēma bija paredzēta.

Eiropas oglekļa tirgus kopš 2005. gada ir samazinājis aptvertās emisijas aptuveni uz pusi (Florences Regulējuma skola). Taču lielākā rūpniecības pārkārtošanās vēl ir priekšā. Ja Komisija pagarinās bezmaksas kvotu režīmu, vienlaikus nepadarot stingrākus ieguldījumu nosacījumus, tā vairāk aizsargās šodienas ražotājus nekā finansēs rītdienas rūpniecību.