Brisele vērtē Frica klauzulu

Rumānijas parlaments šomēnes pieņēma integritātes likumu ar normu, kas paredz ievēlētas amatpersonas atcelšanu no amata 30 dienu laikā, ja par viņu ir galīgs interešu konflikta atzinums. Norma attiecas arī uz gadījumiem, kad atzinums pieņemts pirms paša likuma stāšanās spēkā.

Kritiķi to dēvē par Frica grozījumu un apgalvo, ka tas rakstīts vienam konkrētam gadījumam. Dominiks Frics, Vācijā dzimušais Timišoaras mērs un Rumānijas opozīcijas partijas USR līderis, saskaras ar administratīvu interešu konflikta atzinumu, ko pieņēmusi ANI, Rumānijas Nacionālā integritātes aģentūra. Lieta saistīta ar pilsētplānošanas dokumentu, ko Frics apstiprināja 2020. gadā. Līdzšinējās sankcijas bija algas samazinājums un aizliegums kandidēt atkārtoti pēc pašreizējā pilnvaru termiņa. Grozījums to pārvērstu tūlītējā atcelšanā no amata (Euronews, News.ro).

Divi no ietekmīgākajiem Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītājiem — Manfrēds Vēbers no Eiropas Tautas partijas un Valerī Eijē no „Renew Europe” — vēstulē Eiropas Komisijas priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai aicināja Briseli bloķēt Rumānijas nākamo maksājumu no Atveseļošanas fonda. Viņu arguments: klauzula pārkāpj tiesiskuma standartus un Līguma par Eiropas Savienības darbību 22. pantu, kas ES pilsoņiem dod tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās jebkurā dalībvalstī (EUR-Lex, FAZ).

Komisijas šaurā atbilde

Eiropas Komisijas 25. augustā sniegtā atbilde bija daudz šaurāka, nekā liek domāt virsraksti. Brisele neiesaldēja naudu, neatzina grozījumu par nelikumīgu un nepieņēma politisko rāmi, ko piedāvāja Vēbers un Eijē. Komisija paziņoja, ka Rumānijas integritātes likums tiks vērtēts saistībā ar valsts sesto un pēdējo maksājuma pieprasījumu Atveseļošanas un noturības mehānismā — ES fondā, kurā nauda tiek izmaksāta tikai tad, ja izpildīti iepriekš saskaņoti reformu atskaites punkti (Digi24, G4Media). Politisks spiediens un formāls lēmums, kas var aizturēt maksājumu, ir atšķirīgi instrumenti ar atšķirīgiem termiņiem.

PSD, Rumānijas lielākā valdības partija, grozījumu parlamentā virzīja ar AUR atbalstu. Rumānijas Konstitucionālā tiesa 17. augustā Frica klauzulu atstāja spēkā ar balsu vairākumu 5 pret 3, vienlaikus atceļot citu normu un nosūtot likumprojektu atpakaļ labošanai (Romania Actualități, Recorder). Šonedēļ parlaments tika sasaukts ārkārtas sēdē, lai darbu pabeigtu pirms 31. augusta atskaites punkta termiņa (NewsEdge).

Nepārbaudītie 770 miljoni eiro

Rumānijas medijos bieži minēts, ka klauzula apdraud aptuveni 770 milj. €. Publiski pieejamie ES dokumenti šo summu neapstiprina. Līdzīga summa atsevišķi parādās saistībā ar Rumānijas vienoto algu likumu — citu atskaites punktu tajā pašā pēdējā maksājuma pieprasījumā, kā iepriekš rakstīja To Brief (To Brief). Vismaz viens Rumānijas medijs gan integritātes likumam, gan algu likumam piedēvēja pa 771 milj. € iespējamu sankciju (Antena3). Skaitlis var būt ticams, taču tas nav apstiprināts. Tā aprite rada maldinošu iespaidu, ka Frica grozījums pats par sevi ir atsevišķs finanšu slēdzis, lai gan Komisija atskaites punktus vērtē plašāka maksājuma pieprasījuma ietvarā (Regula 2021/241).

Laika grafiks spiedienu palielina. Rumānijai atskaites punkti jāizpilda līdz 31. augustam, pēdējais maksājuma pieprasījums jāiesniedz līdz septembra beigām, un Komisijai vēl jāpaliek laikam izvērtēšanai pirms mehānisma slēgšanas 2026. gada beigās (Eiropas Komisija). Katra kavēšanās nedēļa Bukarestē nozīmē par nedēļu mazāk Briselei pārbaudēm.

Pieņemšana vai saturs

Komisijai tagad jāatbild uz būtisko jautājumu: vai pēdējā Atveseļošanas fonda pārbaude būs tikai formāla — vai Rumānija likumu ir pieņēmusi —, vai arī tiks vērtēts, vai likums joprojām dara to, kam attiecīgais atskaites punkts bija paredzēts. Ja Komisija uzskatīs Frica klauzulu par saderīgu ar integritātes reformas mērķi, tā faktiski akceptēs normu, ko divas lielas Eiropas Parlamenta grupas sauc par mērķētu likumdošanu. Ja Komisija iebildīs, tā nostiprinās precedentu, ka jāvērtē ne tikai reformas pieņemšanas fakts, bet arī tās kvalitāte.

Ungārijas sabiedrotie jau izmantojuši šo asimetriju. „Origo”, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta deputātu Tamašu Deiču, lietu ierāmēja kā dubultstandartu piemēru: Rumānija tiekot tikai pārbaudīta, kamēr Ungārijai gadiem ilgi iesaldēti līdzekļi (Origo). Arguments ir politiski iekrāsots, tomēr tas norāda uz reālu problēmu. Komisijas ietekme darbojas tikai tad, ja dalībvalstis tic, ka vieni un tie paši noteikumi tiek piemēroti visām.

Atbilde tagad ir Komisijas vērtētāju rokās, nevis Vēbera vai Eijē vēstulē. Bukarestei pēdējā maksājuma pieprasījumā būs jāpamato, vai likums, kas esot rakstīts viena opozīcijas mēra atcelšanai, var tikt uzskatīts par īstu integritātes reformu. Ja Komisija izvairīsies no satura vērtēšanas, tā būs pateikusi, ka pietiek ar pieņemšanas faktu.