Bulgārijai jālabo budžeta deficīts

Eiropas Komisija nolēmusi ieteikt sākt pārmērīga budžeta deficīta procedūru pret Bulgāriju tieši pēc tās pievienošanās eirozonai. Tas nozīmē, ka pirmais gads ar eiro kļūst arī par budžeta labošanas grafiku. Deficīts, proti, gada starpība starp valsts izdevumiem un ieņēmumiem, pieauga no 3,0 % no IKP 2024. gadā līdz 3,5 % 2025. gadā. Komisija savā 2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketē prognozē 4,1 % deficītu 2026. gadā un 4,3 % 2027. gadā. Bulgārija eirozonai pievienojās 2026. gada 1. janvārī, norāda Eurostat, bet Fakti no Luksemburgas vēstīja, ka Komisija joprojām plānojot procedūru virzīt tālāk.

Valsts parāds, proti, iepriekšējo aizņēmumu uzkrājums, Sofijai pagaidām dod manevra telpu. Parāds aug, taču joprojām ir krietni zem ES noteiktā atskaites līmeņa; problēma ir ikgadējais deficīts. Komisijas izpildpriekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis arī sašaurināja aizsardzības izdevumu argumentu: 2025. gada militāros izdevumus var vērtēt atbilstoši izņēmuma klauzulai, kas ļauj mīkstināt vērtējumu par papildu aizsardzības tēriņiem, taču 2026. gada pārsniegumu vairs nevar pilnībā izskaidrot ar aizsardzību, vēstīja BTA.

Budžeta aritmētika nonāk Sofijā

Galvenais rādītājs tagad ir neto izdevumi. Tie ir valsts finansētie tēriņi pēc tam, kad no tiem atskaitīti, piemēram, ES līdzekļi un daļa pagaidu izmaksu; Regula 2024/1263 šo rādītāju padara par galveno izdevumu mērauklu. Premjerministrs Galabs Donevs parlamentā sacīja, ka Komisija esot minējusi neto izdevumu samazinājumu 0,5 % apmērā no IKP, un norādīja, ka aptuveni 76 % tēriņu aiziet algām, sociālajiem maksājumiem un pensijām, bet ap 24 % — investīcijām, vēstīja BTA.

Tieši šis sadalījums nosaka politisko konfliktu. Ja 76 % izdevumu ir piesaistīti algām un pabalstiem, ietaupījumi biroju uzturēšanā korekciju nevar nosegt. Sofijai jāizvēlas starp lēnāku algu fonda pieaugumu, pensiju indeksācijas maiņu, stingrāku nodokļu iekasēšanu, iepirkumu samazināšanu, investīciju atlikšanu, jaunu aizņemšanos vai šo pasākumu kombināciju. Katra izvēle rēķinu pārceļ citai grupai: valsts sektorā strādājošajiem, pensionāriem, piegādātājiem, būvniecības uzņēmumiem, nodokļu maksātājiem vai nākamo gadu budžetiem.

Nodokļu iekasēšana ir tīrākais ceļš

Donevs priekšroku dod lielākiem ieņēmumiem bez pamatlikmju celšanas. Viņš solījis vērsties pret ēnu ekonomiku, proti, uzņēmējdarbību ārpus uzskaites, un uzlabot nodokļu iekasēšanu, vienlaikus sakot, ka pamatnodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas finansē pabalstus un pensijas, netikšot palielinātas. Viņa plānā ir arī iestāžu apvienošana, pakalpojumu pārcelšana tiešsaistē, izdevumu griesti un algu kontroles mehānismi; lielākā ietekme gaidāma 2027.–2028. gadā, vēstīja Investor.bg.

Šis ceļš palīdz uzņēmumiem, kas nodokļus jau maksā korekti, jo konkurenti, kuri strādā ar skaidru naudu ārpus uzskaites, zaudē daļu cenu priekšrocības. Administratīvie ietaupījumi skar citu grupu. Valsts sektorā strādājošajiem var nākties rēķināties ar mazāku amatu skaitu vai reorganizētām iestādēm. Iedzīvotāji var maksāt netieši, ja apvienotie pakalpojumi kļūst lēnāki vai grūtāk sasniedzami.

Horvātija rāda, kāpēc valdībām pievilcīga šķiet digitāla nodokļu kontrole. Tās fiskalizācijas sistēma, kas digitāli reģistrē rēķinus un čekus, apstrādājusi vairāk nekā 56 milj. e-rēķinu vairāk nekā 325 000 uzņēmumu, tostarp 96 000 mazo nodokļu maksātāju, kuri izmanto bezmaksas lietotni, vēstīja Poslovni. Tas rāda, ka Bulgārija var padarīt slēpto saimniecisko darbību redzamāku, neceļot nodokļu likmes. Risks ir sistēmas uzbūvē: ja lielākā administratīvā nasta gulstas uz mazajiem uzņēmumiem, politiskās izmaksas ātri pieaug.

Aizņemšanās tirgi skatās

Rumānija rāda, cik dārga var kļūt vilcināšanās. Termene vēstīja par 7,9 % deficītu 2025. gadā un valsts parādu 59,3 % apmērā no IKP — kombināciju, kas var paaugstināt aizņemšanās izmaksas, proti, procentus, ko investori prasa par naudas aizdošanu. Malta rāda pretējo virzienu: procedūra pret to tika izbeigta pēc tam, kad deficīts noturīgi noslīdēja zem robežvērtības, vēstīja Bluewin.

Bulgārijai ir vairāk telpas nekā Rumānijai, jo tās parāds ir zemāks, taču budžeta struktūra korekciju padara koncentrētu. Nākamajam budžetam jāparāda, cik daudz nāks no nodokļu iekasēšanas, algām, pensiju formulām, iepirkumiem, investīciju grafika vai aizņemšanās. Pārmērīga budžeta deficīta procedūra padara aritmētiku publisku; Sofijai joprojām jāizvēlas, kuru ienākumi, pakalpojumi vai peļņas maržas to absorbēs.