Bulgārija iesaldē ogļu atbalstu

Bulgārija nedrīkst izmaksāt budžeta līdzekļus „Mini Maritsa East” — lielam brūnogļu ieguves kompleksam valsts dienvidaustrumos — kamēr Eiropas Komisija nav izlēmusi, vai šāds atbalsts atbilst ES valsts atbalsta noteikumiem. Komplekss ir Stara Zagoras reģiona ekonomikas centrā: ogļu nozare tur desmitgadēm bijusi viens no galvenajiem darba devējiem.

Komisijas lēmums noteiks ne tikai to, vai nauda vispār tiks izmaksāta. Tas arī izšķirs, kam tā faktiski nonāks: strādājošajiem, pašvaldībām un reģiona pārkārtošanai vai pašam uzņēmumam, lai tas vēl dažus mēnešus turpinātu darbu.

Kāpēc Sofijai vispirms jāprasa atļauja

ES tiesībās daļa subsīdiju tiek uzskatītas par valsts atbalstu, ja publiska nauda dod vienam uzņēmumam vai nozarei priekšrocību pret konkurentiem. Ja šāds risks pastāv, valdībai pirms maksājuma jāprasa Eiropas Komisijas apstiprinājums un jāgaida tās lēmums (LESD 108. pants).

Bulgārijas problēma ir tā, ka pašas valdības pieteikums nav skaidri nošķirts. Enerģētikas ministrija atbalstu aprakstījusi kā līdzekļus zemes rekultivācijai. Savukārt raktuvju uzņēmums prasot ikmēneša palīdzību algu un kārtējo darbības izmaksu segšanai (Investor.bg). Tie ir divi atšķirīgi mērķi, un Brisele tos vērtēs pēc atšķirīgiem kritērijiem.

Algu atbalsts vai pārejas nauda

Nauda, kas uztur uzņēmuma ikdienas darbību — algas, elektrību, zaudējumu segšanu — ES noteikumos ir darbības atbalsts. Ogļu nozarē šādu atbalstu apstiprināt ir visgrūtāk, jo tas pēc būtības subsidē ieguves turpināšanu. Komisijas klimata, vides aizsardzības un enerģētikas atbalsta pamatnostādnes prasa, lai šāds atbalsts būtu patiešām nepieciešams, mainītu uzņēmuma rīcību un nepārsniegtu faktiskās pārejas izmaksas (CEEAG).

Citādi vērtējama nauda atlaišanas pabalstiem, pārkvalifikācijai, zemes atjaunošanai vai jaunai ekonomiskai darbībai ogļu reģionos. Tā sedz izmaksas, kas rodas, izejot no ogļu ekonomikas, nevis paliekot tajā (Padomes Lēmums 2010/787/ES).

Tāpēc maksājuma juridiskā etiķete nosaka arī īstos ieguvējus. Ja nauda nonāk uzņēmuma kontos, ieguvēji ir vadība un esošie darbinieki, bet tikai līdz nākamajam finansējuma iztrūkumam. Ja tā tiek izmaksāta kā atlaišanas pabalsti vai pārkvalifikācijas atbalsts, mājsaimniecības iegūst pārejas spilvenu laikā, kad ogļu ieguve samazinās. Ja līdzekļi paredzēti zemes sakopšanai, ieguvēji ir darbuzņēmēji un pašvaldības Stara Zagoras apkārtnē.

Visos variantos rēķinu maksā Bulgārijas nodokļu maksātāji. Risks nav simetrisks: ja Brisele vēlāk secinās, ka izdevumi bijuši nelikumīgs valsts atbalsts, Sofijai var nākties naudu atgūt no uzņēmuma. Valdība būtu iztērējusi līdzekļus, pasliktinājusi uzticamību Komisijas acīs un tik un tā atstājusi raktuves bez skaidra plāna.

Ko rāda Vācijas piemērs

Skaidrākais precedents ir Vācija. Kad Berlīne kompensēja brūnogļu operatoriem elektrostaciju priekšlaicīgu slēgšanu, Komisija apstiprināja 2,6 mljrd. € kompensāciju RWE un 1,75 mljrd. € LEAG (Eiropas Komisija). Izšķiroša bija naudas sadale. Vācija to sadalīja trīs grozos: kompensācijās operatoriem saskaņā ar Ogļu pakāpeniskas izbeigšanas likumu, strukturālajā atbalstā skartajiem reģioniem un programmās darba ņēmēju pārejai uz citu nodarbinātību (KVBG). Šāda konstrukcija izturēja Komisijas pārbaudi. Bulgārija līdzīgu disciplīnu pagaidām nav parādījusi.

Rumānijas piemērs ir brīdinājums. Cits brūnogļu komplekss — CE Oltenia — esot mēģinājis no valsts atgūt aptuveni 900 milj. leju (Libertatea). Lietu sarežģīja Rumānijas saistības ES atveseļošanas fondā (Energynomics).

Bulgārijai ir līdzīgs risks. Bijušais premjerministra vietnieks Atanass Pekanovs brīdinājis, ka reformu neizpilde varētu apdraudēt aptuveni 1 mljrd. €. Šī nauda saistīta ar ES pārejas fondiem un Bulgārijas Atveseļošanas un noturības plānu — pēcpandēmijas ES programmu, kurā maksājumi piesaistīti reformu solījumu izpildei (Fakti).

Kas joprojām nav redzams

Bulgārijas oficiālais pieteikums Komisijai nav publiskots (Komisijas procedūras). Ārpus lietas materiāliem neviens nevar droši pateikt, ko Sofija piedāvā, par kādu summu ir runa un kādus nosacījumus valdība ir gatava uzņemties.

Jo ilgāk Bulgārija runās par „naudu raktuvēm” kā vienu nesadalītu solījumu, jo grūtāka kļūs Komisijas pārbaude. Vācijas mācība ir praktiska: ogļu pakete iztur kontroli tad, ja valsts skaidri nošķir, kas pienākas uzņēmumam, kas darba ņēmējiem un kas reģionam. Sofijai šīs robežas jānovelk, pirms nauda beidzas.