Bulgārija aptur gāzes maksājumus

Bulgārijas valsts gāzes uzņēmums „Bulgargaz” Turcijas uzņēmumam „Botaş” esot maksājis aptuveni 1 milj. levu dienā jeb ap 512 000 € par cauruļvadu un termināļu jaudu, ko lielākoties neizmantoja. Parāds sasniedzis 360 milj. ASV dolāru, bet līguma laušanas gadījumā Bulgārijai draudējuši zaudējumi līdz 3 mljrd. levu apmērā (BTA, EUAlive). Šomēnes parakstītā 15 mēnešu iesaldēšana aptur ikdienas naudas aizplūšanu. Taču Bulgārija vēl nav pierādījusi, ka šo jaudu spēj pārvērst pelnošā tranzīta biznesā.

Kā krīzes līgums kļuva par ikdienas izmaksu

Līgums noslēgts 2023. gada janvārī. Krievija tikko bija pārtraukusi cauruļvadu gāzes piegādes Bulgārijai, un „Bulgargaz” steidzami meklēja alternatīvas. Uzņēmums rezervēja plašu piekļuvi Turcijas sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, kuros ar tankkuģiem piegādāta gāze tiek pārvērsta atpakaļ gāzveida formā ievadīšanai cauruļvados, kā arī cauruļvadiem līdz Bulgārijas robežai (EUAlive). Līgums bija paredzēts līdz 2035. gadam un balstījās uz „ņem vai maksā” principu: par jaudu jāmaksā neatkarīgi no tā, vai gāze faktiski plūst.

Šāda konstrukcija darbojas tad, ja ir pircēji, kas piepilda cauruļvadu. Bulgārijai tādu nebija. Maršrutā nebija klientu, kas spētu uzņemt šādu apjomu, un nebija arī reģionāla tirdzniecības mezgla, kur pārdot neizmantoto jaudu. Tajā pašā laikā Grieķijas un Horvātijas alternatīvie maršruti jau sacentās par tiem pašiem pircējiem. Ikdienas maksājumi turpināja uzkrāties, līdz izveidojās parāds, ko Bulgārijas premjerministrs šomēnes publiski atzina.

Saskaņā ar iesaldēšanas vienošanos „Bulgargaz” maksās tikai par faktiski izmantoto jaudu, kamēr abas puses pārskata līguma nosacījumus (Investing.com, 3e-news). Fiksētas saistības kļūst par mainīgu izmaksu. Tas dod reālu finansiālu atelpu, bet ne dzēš parādu un ne pierāda, ka tirgus šo maršrutu gribēs rezervēt.

Grieķijai jau ir tas, ko Bulgārija sola

Bulgārijas vicepremjers Ivo Hristovs apgalvo, ka līgums vēl var atmaksāties, ja Bulgārija kļūs par Austrumeiropas „enerģētikas vārtiem” (BNR). Ideja ir šāda: sašķidrinātā dabasgāze ienāk Turcijā, šķērso Bulgāriju un tālāk nonāk Ungārijā vai Rumānijā par piegādāto cenu, proti, gala izmaksu pēc termināļa maksām, cauruļvadu tarifiem un tirgotāju uzcenojuma, kas būtu zemāka nekā konkurējošos maršrutos. Ja pa šo ceļu plūst pietiekams gāzes apjoms par konkurētspējīgu cenu, rezervētā jauda atmaksājas. Problēma ir pieprasījuma pierādīšana.

Grieķija to jau dara ar parakstītiem līgumiem. Grieķijas ziemeļu–dienvidu cauruļvadu koridorā enerģētikas uzņēmums „Metlen” rezervējis 20 GWh dienā līdz 2031. gadam (Euro2day). Koridora pirmajā ilgtermiņa izsolē aizpildīti vairāk nekā 45 % piedāvātās eksporta jaudas, un saistības stiepjas līdz 2040. gadam (World Energy News). Tur ir nosaukti pircēji, reāli maksājumi un publiski tarifi. Bulgārijas maršrutam caur Turciju tas viss vēl jāpierāda.

Nodokļu maksātājs ir cauruļvada galā

No iesaldēšanas iegūst abas puses. „Bulgargaz” saņem 15 mēnešus, lai atrastu klientus vai pārslēgtu līgumu ar izdevīgākiem nosacījumiem. „Botaş” un Turcija izvairās no tiesvedības un saglabā savu piedāvājumu kļūt par reģionālu gāzes krustpunktu (BNR).

Risks paliek Bulgārijas nodokļu maksātājiem. „Bulgargaz” ir valsts uzņēmums. Premjerministrs apgalvo, ka 360 milj. ASV dolāru parāda nokārtošana „neapgrūtinās” Bulgāriju (BTA), taču nav paskaidrojis, kā valsts uzņēmums šāda apmēra zaudējumus absorbēs, tos nepārnesot tālāk. Ja fiksētie maksājumi atgriežas un pārrunas izgāžas, izmaksas parādīsies kā valsts atbalsts, augstāki regulētie gāzes tarifi vai atliktas investīcijas. Mehānisms ir tiešs: ja valsts uzņēmums nespēj segt izmaksas, tās galu galā sedz sabiedrība.

Reģionālie pircēji, piemēram, Ungārija, iegūs tikai tad, ja pārskatītais maršruts piedāvās lētāku gāzi nekā jau pieejamās alternatīvas. Budapeštas interese seko cenai, nevis Sofijas ambīcijām (24 Chasa). Tikmēr Grieķijas koridors turpina aizpildīties. Katrs mēnesis, ko Bulgārija pavada pārstrukturēšanā, ir mēnesis, kurā konkurenti slēdz īstus līgumus.

Bulgārija ir nopirkusi 15 mēnešus. Tagad tai jāparāda pierādījums: parakstīts pieprasījums par tarifu, ko pircēji tiešām ir gatavi maksāt. Bez tā iesaldēšana ir maksājuma atlikšana, nevis biznesa modelis.