Bulgārijas 5.7% deficīts iedarbina ES procedūru

Bulgārija janvārī pievienojās eirozonai. Pēc sešiem mēnešiem Sofija ir publicējusi 2026. gada budžeta projektu ar konsolidēto deficītu 5,7 % no IKP (BNR, Forbes Bulgaria). ES noteiktais slieksnis ir 3 %. Eiropas Komisija jau rosinājusi sākt pārmērīga budžeta deficīta procedūru — formālu mehānismu, ko Brisele iedarbina, ja dalībvalsts publiskās finanses pārāk tālu novirzās no kopējiem fiskālajiem noteikumiem (European Commission). Valstij, kas eiro ieviešanas kritērijus izpildīja arī ar vienreizējiem grāmatvediskiem risinājumiem, pirmais budžets jaunajā valūtā parāda, ko šie risinājumi aizsedza.

Nauda, kas jau bija iztērēta

Bulgārija eirozonas kritērijus izpildīja daļēji ar likumīgiem, bet īslaicīgiem paņēmieniem: banku nodokļu iekasēšanu pirms termiņa un valsts uzņēmumu dividenžu pārcelšanu uz pievienošanās gadu. Tas nozīmēja, ka vairāki simti miljonu eiro no nākotnes ieņēmumiem tika ieskaitīti ātrāk. Nauda ienāca vienreiz. Tagad tās vairs nav, un deficīts rāda pastāvīgu plaisu starp valsts ieņēmumiem un izdevumiem.

24. jūnijā publicētais projekts paredz izdevumus 45,3 % apmērā no IKP, bet ieņēmumus — 39,9 %. Finanšu ministrs Galabs Donevs sola pakāpenisku samazinājumu: 3,8 % deficītu 2027. gadā un 3,0 % 2028. gadā (BTA). Taču pēc pašas ES vispārējās valdības bilances metodoloģijas deficīts virs 3 % saglabājas līdz 2028. gadam (European Commission).

Komisārs Valdis Dombrovskis apstiprināja, ka procedūra tiks virzīta ES finanšu ministru formālam balsojumam (Fakti). Tas nozīmē saistošus ieteikumus un regulāru uzraudzību jau sākotnējā posmā. Ja Bulgārija nespēs parādīt progresu, ES fiskālie noteikumi ļauj procedūru pastiprināt līdz pat finanšu sankcijām (Regulation (EU) 2024/1263).

Brisele tagad skatās uz izdevumiem, ne tikai gala skaitli

Kopš 2024. gada spēkā esošais reformētais ES fiskālais ietvars neļauj valdībai vienkārši apsolīt mazāku deficītu. Brisele nosaka griestus tam, cik ātri drīkst augt nacionāli finansētie izdevumi, no aprēķina izņemot procentu maksājumus un ekonomikas cikla svārstību ietekmi (Regulation (EU) 2024/1263). Mērķis ir vērtēt izdevumus, kurus valdība tieši kontrolē, nevis tikai gala deficītu, ko var mainīt izaugsme vai grāmatvediski efekti.

Sofijas budžets apvieno jaunus ieņēmumu avotus un izdevumu ierobežošanu: 10 % nodokli azartspēļu laimestiem, par 30 % dārgākas ceļu vinjetes, augstākus sociālās apdrošināšanas iemaksu griestus un jaunas personīgās iemaksas ierēdņiem (Forbes Bulgaria). Automātisko algu kāpumu ierobežojumi publiskajā sektorā ļaušot ietaupīt vairāk nekā 560 milj. € (Sega). Arodbiedrības jau iebilst. Taču šie pasākumi ir simti miljonu eiro pret deficīta plaisu, kas pārsniedz 7,2 mljrd. € (Investor.bg). Ar ieņēmumu palielināšanu vien šo budžetu nevar sabalansēt.

Kam jāmaksā

Izmaksas gulstas uz konkrētām grupām. Ierēdņiem jāveic jaunas iemaksas. Lielāku algu saņēmējiem pieaug sociālās apdrošināšanas iemaksu griesti. Autovadītāji maksās vairāk par ceļu lietošanu. Azartspēļu laimestu saņēmējiem būs jauns nodoklis. Bulgārijas lielākā arodbiedrība CITUB norādīja, ka deficītu nav radījušas algas un pensijas, tāpēc tām nevajadzētu nest korekcijas smagumu (BTA). Budžeta skaitļi šo argumentu daļēji apstiprina: plaisa starp 45,3 % izdevumu un 39,9 % ieņēmumu līmeni nav radusies tikai nesenu algu palielinājumu dēļ.

Sofijai ir viena būtiska priekšrocība: valsts parāds ir aptuveni 30,1 % no IKP, krietni zem ES 60 % atsauces līmeņa (Fakti, Investor.bg). Tā ir izdevumu vadīta deficīta problēma, nevis parāda krīze. Rumānija rāda, kur noved ilgāka novirze: 9,3 % deficīts 2024. gadā, daudz lielāks parāds un korekcijas ceļš, kas tagad stiepjas līdz 2030. gadam (Eurostat).

Padomes formālais lēmums gaidāms tuvāko nedēļu laikā. Sofija ir uzrakstījusi korekcijas trajektoriju. Tagad valdībai jāiekasē paredzētie ieņēmumi, jānotur izdevumi un jāpierāda, ka atgriešanās pie 3 % deficīta 2028. gadā balstās uz noturīgākiem pasākumiem nekā vienreizējās korekcijas, kas palīdzēja iekļūt eirozonā.