Bulgārijas vara atkarīga no Beļģijas

2026. gada 9. oktobrī Eiropas Komisija iekļāva Aurubis vara rūpnīcas paplašināšanu Pirdopā, Bulgārijā, starp 46 jaunajiem „stratēģiskajiem projektiem” kritiski svarīgo izejvielu jomā (Eiropas Komisija, projektu pielikums). Vēl pirms šī statusa piešķiršanas paplašināšana bija izgājusi sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu, saņēmusi Eiropas aizdevuma atbalstu, un būvniecība jau bija sākusies. Publiskajos dokumentos nav pazīmju, ka statuss būtu mainījis darbu grafiku vai ražošanas apjomu. Tāpēc Pirdopa ir noderīgs piemērs, lai izvērtētu, ko ES statuss patiesībā dod.

Ko Pirdopā ražo un ko dod statuss

Pirdopā varu saturošu izejmateriālu kausē anodos — plāksnēs no neattīrīta vara. Elektrolīzes cehā elektriskā strāva anodus izšķīdina, bet uz katodiem izgulsnējas gandrīz tīrs varš — tādu iepērk ražotāji. Paplašināšana palielina Pirdopas katodu ražošanas jaudu līdz aptuveni 340 000 tonnu gadā, salīdzinot ar aptuveni 230 000 tonnu gadā (Aurubis, Eiropas Investīciju banka).

Statusu nosaka Kritisko izejvielu akts. Saskaņā ar šo ES likumu līdz 2030. gadam Savienības pārstrādes jaudai jāsedz vismaz 40 % no kritisko izejvielu ikgadējā patēriņa (EUR-Lex). Akta instrumenti ir ātrākas procedūras un iestāžu uzmanība, nevis finansējums. Stratēģiskajiem projektiem atļaujas jāizskata prioritāri, tiem paredzēts viens administratīvais kontaktpunkts un palīdzība aizdevēju un pircēju meklēšanā (EUR-Lex). Pats statuss nepiešķir dotāciju, un visas atļaujas joprojām izsniedz valsts iestādes.

Pirdopai šis atbalsts pienāk par vēlu. 2023. gada novembrī Bulgārijas Sofijas reģionālā vides inspekcija nolēma, ka paplašināšanai nav vajadzīgs pilns ietekmes uz vidi novērtējums — visdetalizētākā izvērtēšanas forma (Sofijas reģionālā vides inspekcija). Būvuzņēmējs darbus bija ieplānojis no 2024. gada maija līdz 2026. gada martam (GBS).

Arī finansējums bija sarunāts iepriekš. 2025. gadā parakstītais Eiropas Investīciju bankas 200 milj. € aizdevuma līgums paredzēts Aurubis ieguldījumiem Bulgārijā un Vācijā (Eiropas Investīciju banka). Publiskajos dokumentos nav redzams, ka statuss būtu saīsinājis kādu atļauju saņemšanas termiņu vai piesaistījis papildu finansējumu.

Anodi, ko agrāk sūtīja uz Beļģiju

Pirdopā saražoto anodu apjoms pārsniedza vietējā elektrolīzes ceha pārstrādes jaudu. Daļu anodu nogādāja Aurubis rūpnīcā Olenā, Beļģijā. Uzņēmums norāda, ka pēc paplašināšanas šī pārvadāšana izbeigšoties (Aurubis prezentācija). Olenas rūpnīcai ir atļauja ražot 355 000 tonnu katodu gadā (Antverpenes provinces lēmums).

Lai novērtētu pārmaiņas, jānošķir divi rādītāji. Jauda rāda, cik daudz vara rūpnīca spētu pārstrādāt; izlaide — cik daudz tā pārstrādā faktiski. Pirdopas jaunais elektrolīzes cehs palielina Eiropas vara pārstrādes jaudu neatkarīgi no tā, kas notiks Beļģijā.

Eiropā saražotā vara apjoms pieaugs tikai tad, ja izpildīsies divi nosacījumi. Olenai Bulgārijas anodi jāaizstāj ar citu varu saturošu materiālu, un abām rūpnīcām jāstrādā gandrīz ar pilnu jaudu. Aurubis uzskata, ka atbrīvoto jaudu Olenā varēs izmantot cita materiāla pārstrādei. Taču nevienā publiskā dokumentā nav norādīts, cik daudz šāda materiāla būs, no kurienes tas nāks vai kad to piegādās.

Lai atrastu aizstājējmateriālu, jāņem vērā posms, kurā Eiropa ir visatkarīgākā no importa. ES Kopīgais pētniecības centrs (JRC) importa atkarību mēra kā daļu no Savienības vajadzībām katrā piegādes ķēdes posmā, ko sedz imports. Centra aplēses rāda, ka atkarība ir aptuveni 48 % vara ieguvē un 17 % pārstrādē (JRC). Eiropai trūkst rūdas, un pārstrādes rūpnīca to nerada. Tātad Olenā Bulgārijas anodu vietā izmantotais materiāls nāks no piegādes ķēdes, kas jau tagad lielā mērā balstās uz importu.

Kas iegūst

Visredzamākais ieguvējs ir Aurubis: uzņēmums vienā vietā pārstrādās vairāk vara un pārtrauks pusfabrikāta pārvadāšanu pāri Eiropai. Bulgārijā paplašināsies vara pārstrādes nozare, taču publiskajos datos jaunās darbvietas nav nodalītas no esošajām. Olenā vairs nenonāks Bulgārijas anodi, un rūpnīcai tiem būs jāatrod aizstājējs. Eiropas Investīciju bankas aizdevumu parakstīja pirms stratēģiskā statusa piešķiršanas, un pats statuss nedod papildu publisko finansējumu.

Pirdopas paplašināšana ir reāla, un tā palielina Eiropas iespējas pārstrādāt varu. Vai tā palielinās arī saražotā vara apjomu, atkarīgs no Olenas turpmākās rīcības. Pirms Eiropas Komisija Pirdopai piešķīra stratēģiska projekta statusu, paplašināšana bija izgājusi sākotnējo ietekmes uz vidi izvērtējumu, būvniecība bija sākusies un EIB finansējums nodrošināts. Publiskajos dokumentos nav pierādījumu, ka statuss būtu mainījis darbu grafiku vai ražošanas apjomu. Tas vēlāk var palīdzēt atrast pircējus vai saņemt citas atļaujas, taču pašreizējie publiskie dati to neparāda.