Bulgārijai beidzas Lukoil izņēmums

No 29. oktobra katrs bankas pārskaitījums, apdrošināšanas līgums un degvielas darījums, kas saistīts ar Bulgārijas vienīgo lielo naftas pārstrādes rūpnīcu, var kļūt par sankciju pārkāpumu. Lielbritānijas Finanšu sankciju īstenošanas birojs OFSI, kas Valsts kases vārdā uzrauga britu finanšu sankcijas, 12. augustā pagarināja licenci no 13. augusta līdz 29. oktobrim (sanctions.com). Sofija bija lūgusi Londonai saskaņot termiņu ar paralēlu ASV licenci (BNR News). Šis ir jau trešais pagarinājums kopš sākotnējā darbības izbeigšanas perioda beigām 2025. gada nogalē (Interfax).

Licence ļauj bankām, apdrošinātājiem un degvielas pircējiem turpināt darījumus ar Burgasas rūpnīcu (Fakti). Tā neatbild uz galveno jautājumu: vai peļņa, maksājumi vai iespējamie pārdošanas ieņēmumi no rūpnīcas vairs nenonāk pie sankcionētās Krievijas māteskompānijas „Lukoil”. Publiski dati to neapstiprina.

Nafta līdz septembrim, maksājumi līdz oktobrim

Fiziskās piegādes pagaidām izskatās vadāmas. Jevgeņijs Simeonovs, īpašais komerciālais pārvaldnieks, kas uzrauga „Lukoil” aktīvus Bulgārijā, saka, ka jēlnafta ir nolīgta līdz septembra beigām, bet par oktobra piegādēm vēl notiekot sarunas (NOVA). Pārstrādes apjoms pieaudzis no aptuveni 450 000 tonnu gada sākumā līdz 560 000 tonnu jūlijā (Sega, Fakti). Tas nozīmē, ka rūpnīca komerciāli darbojas un Bulgārijai tūlītējs degvielas deficīts nedraud. Tas arī nozīmē lielāku naudas plūsmu caur uzņēmumu struktūru, kuras īpašumsaikne ar sankcionētu Krievijas kompāniju joprojām nav atrisināta.

Naftas pārstrādes rūpnīca nestrādā tikai tāpēc, ka tās tvertnēs ir nafta. Tai jāmaksā piegādātājiem, jāsaņem nauda no pircējiem, jāorganizē pārvadājumi un apdrošināšana, kā arī jānorēķinās caur bankām. Licence padara šo apriti tiesisku. Bez tās bankām, tirgotājiem un apdrošinātājiem, kas strādā ar rūpnīcu, rastos sankciju risks, un lielākā daļa no darījumiem atteiktos (24 Chasa).

Simeonovs apgalvo, ka rūpnīca pērkot jēlnaftu tikai no „globāliem milžiem”, nevis sankcionētiem uzņēmumiem (Vesti). Publiski pieejami dati šo apgalvojumu ne apstiprina, ne atspēko: nav muitas deklarāciju, piegādātāju vārdu, tankkuģu identitātes vai maksājumu plūsmu. Jaunais licences grozījums ievieš papildu ziņošanas prasību: jebkurai juridiskai personai, kas licenci izmanto pirmo reizi, 14 dienu laikā jāinformē Lielbritānijas Valsts kase (sanctions.com).

Ja Burgasa apstājas, maksā Rumānija

Bulgārijas degvielas problēma nebeidzas pie tās robežas. Bulgārija un Rumānija atrodas vienā Melnās jūras dīzeļdegvielas piegādes zonā, bet Rumānija zaudēja savu tuvāko avotu, kad pērn novembrī tika slēgta „Lukoil” Ploješti rūpnīca. Rumānija pašlaik iekšzemē saražo tikai aptuveni 20–22 % no vajadzīgās dīzeļdegvielas (Ziare.com). Ja Burgasas rūpnīca pārtrauc darbu, Rumānijai jākonkurē asāk par importētām dīzeļdegvielas kravām no tālākiem avotiem. Tas paaugstinātu cenu abām valstīm. Analītiķe Eiženija Gusilova Rumānijas medijiem norādījusi, ka Bulgārija ir labāk pasargāta, kamēr Burgasa strādā; Rumānija, kas jau importē dārgāku dīzeļdegvielu, traucējumu izjustu smagāk (Adevărul).

Arī ES sankciju režīms mainās tā, ka Bulgārijai esošo pozīciju kļūst grūtāk noturēt. 21. sankciju pakete pret Krieviju vairs neaprobežojas ar jautājumu, no kurienes nāk jēlnafta. Tā skatās arī uz maksājumiem, īpašumstruktūrām un starpniekiem, caur kuriem sankcionēta ekonomiskā vērtība var turpināt kustību (Skadden). Rūpnīcai, kas pērk nekrievu jēlnaftu, bet peļņu novirza sankcionētai māteskompānijai, problēma nepazūd.

Licence nav nodalīšana

Bulgārijas vicepremjers Aleksandrs Puļevs licences pagarinājumu nosauca par panākumu, kas novērsis strauju degvielas cenu kāpumu (Darik). Šāds skaidrojums licenci pasniedz kā risinājumu. Patiesībā tā ir pauze. ASV nosacījumi paredz, ka jebkuri ieņēmumi no „Lukoil” aktīvu pārdošanas jāglabā bloķētā amerikāņu kontā, līdz īpašumtiesību maiņai piešķirts atsevišķs apstiprinājums (RBC). Plašāka Lielbritānijas licence „Lukoil International” darbībai ir spēkā līdz 2027. gada februārim, taču Bulgārijai specifiskā atļauja beidzas oktobrī (Kommersant). Kad Vācija saskārās ar līdzīgu problēmu „Rosņeftj” Švēdes rūpnīcā, tā nodeva rūpnīcu valsts pārvaldībā, mainot operatīvo kontroli, nevis tikai atļaujot turpināt darījumus. Bulgārijai ir īpašais pārvaldnieks un regulāri pagarināta licence, nevis strukturāla nodalīšana.

Londonai un Vašingtonai ir skaidrs iemesls licenci pagarināt vēlreiz: rūpnīcas iesaldēšana, kas izjauktu degvielas piegādes miljoniem bulgāru un ietekmētu reģiona dīzeļdegvielas tirgu, nav neviena interesēs. Taču katrs pagarinājums bez publiskiem pierādījumiem par kravu izcelsmi, maksājumu plūsmām un pārstrādes peļņu arvien vairāk izskatās nevis pēc pārejas, bet pēc esošās kārtības saglabāšanas citā formā. Oktobris ir mazāk piegāžu termiņš nekā pierādījumu termiņš. Atbilde jāsniedz Sofijai.