Bulgārijas ieroči Ukrainai pieaug divpadsmitkārt

"title": "Bulgārijas ieroču eksports uz Ukrainu sasniedzis 156 milj. €", "dek": "Bulgārijas Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka ieroču un munīcijas pārdošana Kijivai 2024. gadā pieaugusi divpadsmitkārt, sasniedzot 156,4 milj. €. Neraugoties uz politisko spriedzi Sofijā, valsts rūpniecība joprojām ir svarīgs padomju standarta munīcijas piegādātājs. Šis kāpums izgaismo caurskatāmības trūkumu: nacionālās licencēšanas iestādes darbojas ar ierobežotu Eiropas Komisijas vai centralizētu ES uzskaites mehānismu pārraudzību.", "story_glance_bullets": [ "Bulgārijas ieroču eksports uz Ukrainu 2024. gadā pieauga divpadsmitkārt, sasniedzot 156,4 milj. €", "Sofija joprojām ir viens no galvenajiem padomju standarta munīcijas avotiem, ko Rietumu ražotājiem ir grūti saražot vajadzīgajā apjomā", "Privāti līgumi un starpnieki ļauj piegādēm turpināties, pat ja Bulgārijas valdība politiski svārstās", "Pašreizējā ES uzraudzībā nav reāllaika sistēmas nacionālo ieroču eksporta licenču un piegāžu izsekošanai", "Atskaišu robs aizsedz pilnu Eiropas militārā atbalsta apjomu, kas plūst caur privātiem kanāliem" ] } }

Bulgārija 2024. gadā esot divpadsmitkāršojusi ieroču un munīcijas eksportu uz Ukrainu, sasniedzot 156,4 milj. €, vēstīja Bulgārijas medijs BGNES, atsaucoties uz valsts Ekonomikas ministriju. Ārpus Bulgārijas šis skaitlis izskanēja maz. Tieši šī disproporcija starp strauju kāpumu un gandrīz pilnīgu klusumu parāda plašāku problēmu: Eiropas kara ekonomikas piegādes ķēdes iet caur nacionālām licencēšanas iestādēm un privātiem līgumiem, nevis caur publiski pārskatāmu sistēmu.

Pretrunīga politika, aktīvas rūpnīcas

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Bulgārijas politika attiecībā uz Ukrainu bieži bijusi piesardzīga un iekšēji pretrunīga. Koalīcijas strīdi saasinājās ap Krievijas jautājumu, un Sofijas publiskā retorika nekad nelīdzinājās Polijas vai Baltijas valstu priekšējās līnijas valodai.

Taču praktiskā aina ir cita. Reuters 2023. gada sākumā vēstīja, ka Bulgārija klusām kļuvusi par nozīmīgu padomju kalibra munīcijas un dīzeļdegvielas piegādātāju. Politico izmeklēšanā agrīnais kara laika ieguldījums tika lēsts aptuveni trešdaļas apmērā no Ukrainas munīcijas vajadzībām un līdz 40 % no tās dīzeļdegvielas. Euractiv un Investigace.cz aprakstīja to pašu modeli: privāti ražotāji, starpnieki un politiski noliedzami kanāli darīja to, ko samitos nevarēja vai negribēja pateikt skaļi.

Ja 2024. gada skaitlis apstiprināsies, šie kanāli nav slēgti, bet paplašināti. Valsts, kas ES sanāksmēs signalizē piesardzību, vienlaikus var būt posms, no kura ir atkarīga Ukrainas apgāde. Politiskās runas un rūpnīcu faktiskās piegādes Eiropā nereti kustas pa atsevišķām sliedēm.

Ko Brisele redz un ko neredz

Ieroču eksports Eiropā sākas kā nacionāls lēmums. ES kopējā nostāja par ieroču eksportu nosaka kopīgus kritērijus, pēc kuriem valdībām jāvērtē, vai ieroču pārdošana apstiprināma vai noraidāma. Taču licenci izsniedz katras dalībvalsts atbildīgā iestāde. Bulgārijas gadījumā dokumentu paraksta Ekonomikas ministrija, nevis Eiropas Komisija.

ES instrumenti darbojas citā līmenī. Eiropas Miera mehānisms ir ārpus ES budžeta veidots fonds, kas atlīdzina valdībām Ukrainai nodotā militārā aprīkojuma izmaksas. ES Munīcijas ražošanas atbalsta akts subsidē rūpnīcu jaudu. Ne viens, ne otrs nerada dzīvu pārskatu par konkrētām kravām, kas šķērso robežas.

Dalībvalstis sniedz datus Padomes ikgadējā ieroču eksporta ziņošanas sistēmā, taču tas notiek pēc fakta. Šie pārskati aptver izsniegtās licences un atteikumus, nevis reāllaika piegādes. Nav ES datubāzes, kas parādītu, vai 156,4 milj. € nozīmē apstiprinātas licences, nosūtītas preces, muitas vērtību vai summu, kas atlīdzināta caur Eiropas Miera mehānismu.

Kāpēc kalibrs ir svarīgāks par kopējo tēriņu summu

Salīdzinot ar kopējo ES atbalstu, Bulgārijas minētais skaitlis neizskatās liels. Jau 5 mljrd. € Ukrainas palīdzības fonds Eiropas Miera mehānismā to būtiski pārsniedz. Taču munīcijā problēma nav tikai nauda. Tā ir savietojamība.

Ukraina joprojām izmanto padomju standarta kalibrus, kuru ražošanu daudzas Rietumu rūpnīcas nespēj ātri izvērst vajadzīgajā mērogā. Austrumeiropas ražotāji, kas mantojuši šo industriālo bāzi, var piegādāt munīciju, kuru Ukrainas spēki var lietot uzreiz. Bulgārija atbilst tāda piegādātāja profilam, kas šiem iepirkumu tīkliem ir vajadzīgs, lai gan šajā izpētē nav atrasti pierādījumi, ka 2024. gada summa būtu saistīta ar kādu konkrētu koordinētu iepirkumu.

Komerciāli pārdots artilērijas lādiņš militāri var būt tikpat noderīgs kā ziedots. Atšķirība ir uzskaitē: tas var nekad neparādīties publiskajos datos par Eiropas atbalstu.

Minētais ministrijas dokuments nav publicēts. Bez tā 156,4 milj. € nav iespējams sadalīt pēc preču veida, kalibra, piegādes datuma vai gala lietotāja ceļa. Nav zināms, vai eksports nonāca Ukrainā tieši, gāja caur starpniekiem vai daļēji tika atlīdzināts ar ES instrumentiem.

Bulgārijas piemērs atklāj plašāku Eiropas robu. Kopš 2022. gada dalībvalstis ir izveidojušas jaunus finansēšanas instrumentus, rūpniecības subsīdijas un iepirkumu koalīcijas. Tās nav izveidojušas caurskatāmu sistēmu, kas ļautu pilsoņiem redzēt, kurš ko piegādājis, pa kādu juridisku kanālu un ar kura politisko atbildību. Munīcija fronti sasniedz. Ieraksti par to, kas to nosūtīja, paliek izkaisīti 27 valstu dokumentu skapjos.