Bulgārija lūdz NATO aizsardzību pēc dronu triecieniem

Pēc dronu triecieniem tirdzniecības kuģiem pie Bulgārijas krastiem Sofija lūgusi NATO sabiedrotajiem nosūtīt iznīcinātājus, zeme–gaiss raķetes, pretdronu sistēmas un patruļlidmašīnas, kā arī nodrošināt sabiedroto redzamu klātbūtni tās teritoriālajos ūdeņos (BTA, Reuters). Kuģim, kuram droni trāpīja vistuvāk Bulgārijas krastam, uzbruka ārpus valsts teritoriālajiem ūdeņiem. Publiskajā lūgumā nav teikts, kas aizsargātu kuģus tālāk jūrā (Bulgārijas Transporta ministrija). NATO vēstnieki lūgumu apspriedīs nākamnedēļ, taču nekas vēl nav apstiprināts (Reuters).

Aizsardzības ministrs Dimitars Stojanovs 2026. gada 16. oktobrī paziņoja, ka vēstulē NATO ģenerālsekretāram Markam Ritem un alianses augstākajam komandierim Eiropā Aleksusam Grinkevičam esot lūdzis „visu pieejamo iespēju klāstu” (Radio Bulgaria). Viņš nenosauca lidmašīnu tipu, spēku skaitu, bāzi vai termiņu. Stojanovs arī atzina, ka sabiedroto resursi ir ierobežoti un par tiem konkurē Rumānija un Baltijas valstis.

Kur jūrā beidzas teritoriālie ūdeņi

2026. gada 13. oktobrī trīs droni trāpīja Maltas karoga kuģim Chelsea 3 aptuveni 17–18 jūras jūdzes uz austrumiem no Bjalas pilsētas. Visi 15 apkalpes locekļi tika izglābti (Bulgārijas Transporta ministrija). Šī vieta atrodas ārpus Bulgārijas teritoriālajiem ūdeņiem, kur valstij ir ekonomiskās tiesības, bet ne pilna suverenitāte. Teritoriālajos ūdeņos izvietoti iznīcinātāji, raķešu sistēmas un sabiedroto kuģi aizsargātu piekrasti un ostas, taču ar tiem vien nepietiktu, lai aizsargātu vietu, kur trāpīja Chelsea 3.

Cietuši arī citi kuģi. HS Dignity nogrima pie Bulgārijas krastiem, un 2026. gada 14. oktobrī noslēdzās 11 pazudušo jūrnieku meklēšana (AP). Rumānija ziņoja par saviem zaudējumiem: 2026. gada 15. oktobrī netālu no Sulinas aizdegās tankkuģis Wine Trader, un septiņi jūrnieki pazuda (Rumānijas Jūras administrācija). Tas bija daļa no plašākas triecienu virknes, par kuru jau rakstījām (To Brief).

Oficiāli nav pierādīts, kas palaida dronus. Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs sacījis, ka notikumu raksts norādot uz Maskavu, taču Bulgārija to nevarot pierādīt. Rumānijas ārlietu ministre Oana Coju tieši vainojusi Krieviju (AGERPRES), bet prezidents Nikušors Dans teicis, ka Rumānija tehniski nevarot noteikt, no kurienes droni nākuši (HotNews).

Kāpēc Sofijai vajadzīgi citu valstu iznīcinātāji

Bulgārijai ir jauni iznīcinātāji, taču tos vēl nevar izmantot kaujas uzdevumos. F-16 lidmašīnas ir piegādātas, bet Bulgārijas gaisa spēku komandieris 2026. gada 16. oktobrī teicis, ka tās vēl neesot iekļautas kaujas dežūrā (BTA). Aizsardzības ministrija to iecerējusi panākt līdz 2027. gadam (Bulgārijas Aizsardzības ministrija).

ES finansējums ir pieejams, taču ar to nepietiek, lai lidmašīnas būtu gatavas nekavējoties. Eiropas Komisija avansā izmaksājusi Bulgārijai 489,3 milj. € no aptuveni 3,3 mljrd. € aizdevumiem SAFE programmā, kas paredzēta aizsardzības iepirkumiem (Eiropas Komisija). Aizdevumi ļauj slēgt iepirkuma līgumus, taču nenodrošina lidmašīnas virs Melnās jūras jau šomēnes.

Ko var dot nākamās nedēļas sanāksme

Vēstnieki tiksies Ziemeļatlantijas padomē — NATO galvenajā politiskajā institūcijā, kur lēmumus pieņem vienprātīgi. Tāpēc ikviena sabiedrotā valsts var aizkavēt vienošanos (NATO). Vienošanās uzliktu NATO pienākumu reaģēt, taču pati par sevi nenozīmētu, ka Bulgārija saņems konkrētu tehniku. Alianses rīcībā ir ļoti maz savu iznīcinātāju. Lidmašīnas un raķešu sistēmas jāpiešķir dalībvalstu valdībām, tāpēc piedāvājumu noteiks valstis, kurām ir brīvi resursi.

Tirdzniecības kuģu aizsardzība atklātā jūrā ir sarežģītāks uzdevums. Rumānijas aizsardzības nozares avots, kura vārds netiek atklāts, AP teicis, ka Rumānijas karakuģiem trūkst pretgaisa aizsardzības spēju, lai eskortētu tirdzniecības kuģus cauri dronu apdraudētām zonām (AP). Patruļlidmašīnas varētu uzlabot Bulgārijas iespējas novērot jūru tālāk no krasta. Publiskotajā lūgumā nav norādīts, vai kāds eskortēs vai aizsargās kuģus tur.

Apdraudējums skar arī valstis ārpus Melnās jūras piekrastes. Maltas karoga kuģī Chelsea 3 bija Ukrainas un Azerbaidžānas jūrnieki, un tas bija ceļā uz Moldovu. 2026. gada jūlijā pa Melnās jūras maršrutu veda aptuveni 80 % Ukrainas graudu un eļļas augu sēklu eksporta (Eiropas Komisija). Ja kuģu īpašnieki un apkalpes šo maršrutu sāks uzskatīt par nedrošu, cietīs gan Kijivas eksporta ieņēmumi, gan Bulgārijas ostas.

Bulgārija lūdz sabiedrotos aizpildīt spēju trūkumu, ko tās pašas iznīcinātāji nenovērsīs līdz 2027. gadam (Bulgārijas Aizsardzības ministrija). Nākamnedēļ NATO vēstnieki var vienoties par alianses reakciju, bet to, kas pacelsies gaisā un dosies jūrā, noteiks valstu valdības. Bulgārijas lūgums aptver tās gaisa telpu, piekrasti un teritoriālos ūdeņus. Sofijai un valdībām, kas gatavas sūtīt tehniku, vēl jāpasaka, vai kāds aizsargās tirdzniecības kuģus arī ūdeņos, kur trāpīja Chelsea 3.