Bulgārija meklē kuģu aizsardzību pēc dronu triecieniem

Bulgārija pārtraukusi meklēt dronu nogremdētā tirdzniecības kuģa Alfa Watan apkalpi pēc tam, kad glābēji neatrada ne izdzīvojušos, ne bojāgājušo mirstīgās atliekas (BNT). Premjerministrs Rumens Radevs saka, ka viņa rīcībā nav pierādījumu, kas ļautu nosaukt uzbrucēju. Kaimiņvalstis, pie kurām Bulgārija vērsusies pēc palīdzības kuģošanas aizsardzībā, vēl nav vienojušās, kā rīkoties.

6. oktobra agrā rītā gaisa un jūras droni uzbruka diviem tirdzniecības kuģiem apmēram 70 jūras jūdzes uz austrumiem no Bulgārijas piekrastes pilsētas Bjalas, Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (BTA). Kuģis Alfa Watan, kas kuģoja ar Togo karogu, nogrima. Otrs kuģis Able aizdegās, bet palika virs ūdens; visus 18 apkalpes locekļus evakuēja (Bulgārijas valdība). Par glābšanas operācijas pirmajām stundām jau rakstījām (To Brief).

Meklēšanā pēc kuģa Alfa Watan atrada maz. Glābšanas operācijas koordinators Rumens Nikolovs aģentūrai Reuters sacīja, ka uz kuģa, pēc aplēsēm, esot bijuši 12 cilvēki, domājams, Sīrijas pilsoņi. Pirms operācijas pārtraukšanas 6. oktobrī plkst. 17:00 glābēji atrada tikai apgāztu laivu, trīs glābšanas plostus un kuģa aprīkojumu. Nikolovs teica, ka meklēšanu neatjaunos (BNT).

Dienu iepriekš, tālāk uz ziemeļiem, nogrima vēl viens kuģis, šoreiz pie Rumānijas. 5. oktobrī Royad Mammadov aizdegās un nogrima apmēram 30 jūras jūdzes uz dienvidiem no Sfântu Gheorghe; divi apkalpes locekļi gāja bojā, bet 11 izglāba (Rumānijas Iekšlietu ministrija, Reuters). Kuģa operators paziņoja, ka tas no Ukrainas Donavas ostas Izmailas devies uz Ravennu (Palmali).

Ukraina vainoja Krievijas dronus (Ukrainas prezidenta kanceleja). Rumānijas Jūras administrācija reģistrēja ugunsgrēku un kuģa nogrimšanu, bet cēloni nenoskaidroja (Rumānijas Jūras administrācija, izmantojot Agerpres). Tagad divām ES valstīm ir nogrimuši kuģi vienā un tajā pašā tirdzniecības maršrutā, taču neviena oficiāli nav nosaukusi uzbrucēju.

Kijiva vaino Krieviju, Sofija pagaidām atturas

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka saziņā ar Bulgārijas jūras spēkiem esot konstatēts koordinēts Krievijas gaisa un jūras dronu uzbrukums abiem kuģiem (Ukrainas prezidenta kanceleja). Radevs šo versiju apstrīdēja pēc Bulgārijas Nacionālās drošības padomes sēdes 7. oktobrī, sakot, ka viņa rīcībā esošā informācija neliecinot par šādu kopīgu izmeklēšanu. Viņš nosauca Krievijas uzbrukumu par loģisku pieņēmumu, ņemot vērā kuģu kravas un kursu, taču bez pierādījumiem Bulgārija Krieviju par vainīgo nosaukt nevarot (BNT).

Aizsardzības ministrs sacīja, ka, lai noteiktu uzbrukuma izcelsmi, esot vajadzīgas dronu atlūzas, taču tādas nav atrastas (BTA). Krievijas vēstniecība Sofijā paziņoja, ka šie kuģi neesot bijuši Krievijas armijas mērķi (AP).

Jūras drošības riska analīzes uzņēmums Ambrey Krievijas atbildību par visiem trim incidentiem vērtēja kā ļoti ticamu, atsaucoties uz kuģu saistību ar Donavas tirdzniecību (Ambrey). Tas ir profesionāļu pamatots vērtējums, bet ne izmeklēšanas pierādījumi, ko Radevs uzskata par nepieciešamiem. Ticamākās vietas, kur tos varētu atrast, ugunsgrēkā cietušais Able un vraks jūras dibenā, vēl nav apsekotas.

Aizsardzības lūgums vēl nav plāns

Nacionālās drošības padome aicināja steidzami sākt sarunas ar Rumāniju un Turciju par kopīgiem pasākumiem tirdzniecības kuģu aizsardzībai, kā arī pastiprināt novērošanu un paātrināt pretdronu sistēmu iegādi (BNR). Tie ir ieteikumi. Bulgārija var īstenot iekšzemes pasākumus pati, bet kopīga aizsardzība atkarīga no Bukarestes un Ankaras piekrišanas. Radevs rosinājis arī apsekot Able un jūras dibenu ar Rumānijas, Turcijas un ASV palīdzību, taču pagaidām tas paliek priekšlikums.

Šīm trim valstīm jau ir kopīga jūras spēku grupa, kas izveidota ar 2024. gada janvāra memorandu, lai atbrīvotu kuģu ceļus no mīnām (Rumānijas Jūras spēki). Publiski pieejamā informācija neliecina, ka tās pilnvarās ietilptu konvoju pavadīšana vai uzbrūkošu dronu notriekšana. Eiropas Komisija pēc Bulgārijas un Rumānijas lūguma nodevusi satelītattēlus, taču nav apgalvojusi, ka ar tiem iespējams identificēt uzbrucēju (Eiropas Komisija).

Pieejamie fakti ļauj izdarīt ierobežotu, bet neērtu secinājumu. Vienīgajai pastāvošajai Bulgārijas, Rumānijas un Turcijas jūras spēku sadarbības struktūrai nav publiski dokumentēta uzdevuma aizsargāt tirdzniecības kuģus pret droniem, un nav ziņu, ka kāda valsts būtu pieņēmusi Bulgārijas aicinājumu uz kopīgu rīcību. Kuģi ar kravām no Ukrainas Donavas ostām uz ES ostām dodas pa maršrutu, kur jau nogrimuši kuģi. Uzbrucējs nav nosaukts, un nevienam spēkam publiski nav uzdots šādus uzbrukumus apturēt.