Bulgārija draud ar veto ES sankcijām

Bulgārija bloķēs nākamo ES sankciju paketi pret Krieviju, ja no saraksta netiks svītrots patriarhs Kirils, šonedēļ Briselē paziņoja premjerministrs Rumens Radevs (BTA, Reuters via MarketScreener). Drauds vēlreiz parāda ES ārpolitikas mehānisma vājo vietu: viena valdība var aizturēt visu 27 dalībvalstu kopīgo reakciju.

Sankcijām pret Krieviju ES Kopējās ārpolitikas un drošības politikas ietvarā vajadzīga vienprātība — tas ir līgumu režīms, kurā dalībvalstis pieņem kopīgus diplomātiskus un drošības lēmumus. Pirms jauna pakete stājas spēkā, tai jāpiekrīt visām galvaspilsētām (Līguma par Eiropas Savienību 31. pants, Padomes sankciju pieņemšanas kārtība). Viens Sofijas „nē” juridiski sver tikpat daudz kā Berlīnes vai Parīzes iebildums. Ungārija gadiem rādīja, cik efektīvs šis instruments var būt. Tagad to izmanto Bulgārija.

Divi motīvi, viena svira

Radeva iebildumiem ir divas līnijas. Pirmā ir ekonomiska: jauni pasākumi pret ar „Lukoil” saistītām operācijām varot skart Bulgārijas degvielas apgādi, kā arī metro rezerves daļas un mēslojumu (BTA). Šīs bažas nav izdomātas tukšā vietā. Bulgārijas vienīgā naftas pārstrādes rūpnīca Burgasā ir „Lukoil” uzņēmums, kas dominē valsts degvielas tirgū. ASV izņēmums, kas ļauj tai turpināt darbu, beidzas 2026. gada oktobrī. Ja sankcijas sašaurina rūpnīcas darbības iespējas, Bulgārijai rodas koncentrēts apgādes risks, kas atšķiras no Ungārijas un Slovākijas cauruļvadu atkarības.

Otrā līnija ir simboliska. Radevs piesauca pareizticīgo tradīciju un Krievijas baznīcas vēsturisko lomu Bulgārijas atbrīvošanas naratīvā, lai pamatotu patriarha Kirila pasargāšanu no sankcijām (Kyiv Independent, Euronews). Pēc tam kad Ungārija klusi atteicās no ilgstošās pretestības Kirila jautājumā, Bulgārija palika vienīgais šķērslis šajā lietā. Bulgārijas mediji Sofijas pozīciju raksturoja kā dalītu starp „enerģētikas līniju” un „baznīcas līniju” (Sega).

Tieši šī kombinācija veto padara ticamu, nevis tikai demonstratīvu. Tīri ekonomisks iebildums vestu pie sarunām par izņēmumu. Tīri reliģisks iebildums izskatītos pēc prokrieviska signāla. Kopā tie Radevam dod gan materiāli aizstāvamu argumentu iekšpolitikā, gan simbolisku vēstījumu vēlētājiem, kuriem Krievija nav tikai ārpolitikas pretinieks.

Atturēšana austrumu flangā kavējas

Valstīm tuvāk frontes līnijai veto nozīmē aizkavētu atturēšanu. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vienprātības principu nosauca par „ļaunprātīgas izmantošanas instrumentu” (Verslo Žinios). Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris prasīja ambiciozāku 21. sankciju paketi un sacīja, ka pašreizējais piedāvājums nav pietiekams (LRT). Viļņai sankcijas ir daļa no drošības arhitektūras pret kaimiņos esošu militāru draudu; katra kavēšanās mazina kopīgo spiedienu uz Maskavu.

Modelis, ko tagad atkārto Bulgārija, reģionā jau ir atpazīstams. Rumānijas prese situāciju raksturoja kā „Ungārijas scenāriju”, kas parādās kaimiņos (Digi24). Vācijas mediji izcēla trīs pārklājošas problēmas: Bulgārijas iekšpolitiku, „Lukoil” ekonomiku un strukturālu defektu ES ārpolitikas lēmumu pieņemšanā (Deutschlandfunk, n-tv). Tieši strukturālais defekts ir galvenais. Jebkura dalībvalsts ar pietiekami stingru iekšpolitisku prasību var pārvērst to par sviru pār visu Savienības ārpolitiku.

Reforma, kas pati sevi nevar izlabot

ES līgumos ir apiešanas iespējas, taču neviena neatrisina pamatproblēmu. Tā dēvētā pārejas klauzula ļautu daļu ārpolitikas lēmumu pārcelt uz kvalificēto balsu vairākumu, kur lielākām valstīm ir lielāks svars un viena valsts nevar bloķēt lēmumu viena pati. Taču šīs klauzulas aktivizēšanai vajadzīga vienprātība, tāpēc reforma ir iesprostota tieši tajā noteikumā, ko tai būtu jālabo (IPG Journal). „Konstruktīvā atturēšanās” ļauj valstij paiet malā un nebloķēt pārējos, bet tikai tad, ja iebildumu cēlēja pati izvēlas atturību. Bulgārija to neizvēlas.

ES līderi šomēnes mēģināja daļēju risinājumu: nozaru sankcijas pret Krieviju pagarināt uz 12 mēnešiem, nevis sešiem, samazinot brīžus, kuros skeptiska valdība iegūst ietekmes iespēju. Tas samazina veto iespēju biežumu, bet tās neatceļ.

Sankciju projekta teksts, kas attiecas uz „Lukoil” meitasuzņēmumiem un Burgasas operācijām, nav publiskots, tāpēc Bulgārijas apgalvojumus par ekonomisku kaitējumu pašlaik nevar neatkarīgi pārbaudīt (EUAlive). Radeva publiskais paziņojums ir politisks signāls; īstais tests būs vēstnieku sarunas par galīgo tekstu. Dziļākais jautājums paliek neatbildēts: Ungārija pierādīja, ka veto modelis strādā, Bulgārija to atkārto, un ES nav mehānisma, kas liegtu nākamajai valdībai darīt to pašu.