Bulgārija un Ukraina tuvojas gāzes tranzīta darījumam

Ja šoruden Grieķijā piestās tankkuģis ar amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi un līdz novembrim šī gāze nonāks Ukrainas krātuvēs, tā būs šķērsojusi piecas valstu cauruļvadu sistēmas virzienā, kurā šie tīkli sākotnēji nebija paredzēti darbam. Šāds scenārijs tagad ir tuvāk īstenībai nekā jebkad kopš brīža, kad Krievija sāka izmantot cauruļvadu atkarību kā politisku instrumentu. Tomēr starp komerciālu interesi un fizisku piegādi joprojām ir liela distance.

Bulgārijas un Ukrainas valsts gāzes uzņēmumi „Bulgargaz” un „Naftogaz” esot tuvu divpusējam līgumam. Bulgārijas parlamenta deputāts apstiprināja, ka abas puses ir „tuvu līguma parakstīšanai”, vienlaikus piebilstot, ka „nekas nav parakstīts” un juridiski saistošu noteikumu vēl nav (SEGA, Fakti). Publiski nav zināmi ne apjomi, ne cena, ne līguma termiņš.

Koridors pastāv uz papīra. Uzņēmumi tagad maksā par tiesībām to izmantot.

Vertikālais gāzes koridors nav viens jauns cauruļvads. Tas savieno esošas un modernizētas sistēmas Grieķijā, Bulgārijā, Rumānijā, Moldovā un Ukrainā vienā komerciālā maršrutā no dienvidiem uz ziemeļiem. Pašreizējā jauda ir aptuveni 5,03 mljrd. kubikmetru gadā, bet pirmajā paplašināšanas posmā mērķis ir 9,41 mljrd. kubikmetru (Energy Industry Review, ZF).

Jūlija sākumā pirmās ilgtermiņa jaudas izsoles Sidirokastro punktā, kas savieno Grieķijas un Bulgārijas sistēmas, piesaistīja reālus pircējus. Aptuveni 46 % pieejamās jaudas tika rezervēti gāzes gadiem no 2026./2027. līdz 2029./2030. gadam (Energy World, OT). Tie ir enerģijas tirgotāji, kas maksā par nākotnes piekļuvi cauruļvadiem, nevis valdību paziņojumi.

Taču jaudas rezervācija nozīmē tikai tiesības izmantot cauruļvadu. Tā vēl nenozīmē, ka kāds ir nopircis gāzi, iesniedzis dienas plūsmas nominācijas vai nogādājis Ukrainā kaut vienu kubikmetru. Rumānija joprojām vērtē, vai tarifs, proti, kopējās izmaksas par gāzes pārvietošanu caur sistēmu, ir pietiekami zems, lai tirgotāji maršrutu tiešām izmantotu. Pēc nesenajiem Rumānijas posma tarifu samazinājumiem izmaksas no Grieķijas līdz Ukrainai tiek lēstas 5,85 EUR/MWh apmērā (Euro2day, Parapolitika). Bez tieša salīdzinājuma ar tranzīta maksām caur Poliju vai Slovākiju nav skaidrs, vai šī cena tirgum der.

Bulgārijas dārgā kļūda kļūst par citas valsts infrastruktūru

Bulgārijai ir visredzamākais finansiālais iemesls panākt, lai koridors strādātu. Saskaņā ar 2023. gada janvāra līgumu „Bulgargaz” apņēmās maksāt aptuveni 500 000 EUR dienā par Turcijas regazifikācijas jaudu, proti, tiesībām sašķidrināto dabasgāzi Turcijā pārvērst atpakaļ cauruļvadu gāzē. Šī jauda gandrīz netika izmantota. Līdz pavasarim parāds Turcijas uzņēmumam BOTAS bija sasniedzis aptuveni 360 milj. EUR (BTA). Maijā faktiskās piegādes bija tikai 25 milj. kubikmetru, salīdzinot ar līgumā paredzēto 154 milj. kubikmetru jaudu mēnesī (EADaily).

Pēc prezidenta Rumena Radeva jūnija tikšanās ar Redžepu Tajipu Erdoganu līgums tika iesaldēts uz 15 mēnešiem: Bulgārija maksā tikai par jaudu, ko faktiski izmanto, kamēr abas puses pārskata vienošanos (BNR). Enerģētikas ministre Iva Petrova sacīja, ka noregulējums neapgrūtinās Bulgārijas iedzīvotājus. Šis apgalvojums jāpārbauda bilancēs: ja uzkrātos zaudējumus absorbē „Bulgargaz”, nodokļu maksātāji vai nākotnes gāzes patērētāji par tiem joprojām var samaksāt ar augstākiem regulētajiem tarifiem vai valsts kapitāla ieguldījumiem.

Ja gāze Ukrainas virzienā pa šo koridoru tiešām sāks plūst, Bulgārija iestrēgušas izmaksas pārvērš tranzīta ieņēmumos. Zaudējumus nesošs līgums tad kļūst par ekonomisku pamatu virzīt gāzi no dienvidiem uz ziemeļiem.

Ukrainai gāze vajadzīga pirms ziemas. Darbojas tikai viens importa ceļš.

Ukrainas pamatmērķis ir pirms apkures sezonas pazemes krātuvēs uzkrāt 14,6 mljrd. kubikmetru gāzes. Lai to sasniegtu, pašreizējās cenās importam vajadzīgi aptuveni 3,2–3,8 mljrd. EUR (DiXi Group). Jūlija sākumā krātuvēs bija 12,04 mljrd. kubikmetru, bet imports ienāca tikai no Polijas — 0,8 līdz 1,6 milj. kubikmetru dienā (UEEX). ES ir mobilizējusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas garantiju 500 milj. EUR apmērā, lai palīdzētu papildināt rezerves (European Commission).

Otrs importa virziens ir svarīgs tāpēc, ka cauruļvads var pastāvēt, bet palikt neizmantots, ja tarifi, līgumi vai gaidāmā peļņas norma neattaisno darījumu. Polijas ziemeļu koridora jaunākā ilgtermiņa jaudas izsole beidzās bez rezervācijām (TelegrafUA). Dienvidu maršruts tādēļ ir Ukrainas reālistiskākā alternatīva.

Ko rāda skaitļi

Koridors komerciāli izskatās ticams, bet darbībā vēl nav pārbaudīts. Uzņēmumi maksā par nākotnes piekļuvi. Bulgārijas vienošanās ar BOTAS iesaldēšana rada pareizu finansiālo stimulu. Ukrainas krātuvju deficīts rada pircēja vajadzību. Grieķija iegūst sašķidrinātās dabasgāzes ieejas punkta lomu, Bulgārija — iespēju izkļūt no dārga līguma, Rumānija — tranzīta biznesu.

Taču publiskajā informācijā pagaidām nav ne parakstīta piegādes līguma, ne uzskaitītas fiziskas plūsmas no dienvidiem uz ziemeļiem, ne pilna maršruta nomināciju. Pierādījums būs brīdis, kad Ukrainas krātuvju dati sāks pieaugt no dienvidu virziena.