Bulgārija lemj par U.S. KC-135

Bulgārijas valdība lūgusi parlamentu apstiprināt ASV gaisa uzpildes lidmašīnu izvietošanu Bezmeras aviobāzē operācijām Tuvajos Austrumos (BTA, Reuters/Yahoo). Pieprasījums attiecas uz līdz astoņām KC-135 uzpildes lidmašīnām, līdz 250 militārpersonām un atbalsta aprīkojumu laikposmā no 24. jūlija līdz 1. oktobrim.

Balsojums, visticamāk, tiks apstiprināts. Vadošā koalīcijas partija GERB-SDS paziņojusi, ka atbalstīs izvietošanu kā apliecinājumu sabiedroto uzticamībai (BTA). Atbalstu paudis arī Deljana Peevska vadītais DPS/MRF (Fakti). Tomēr būtiskākais nav gaidāmais rezultāts. Būtiski ir tas, ka Bulgārija vispār rīko balsojumu.

Tā kā misija atbalsta ASV operācijas Tuvajos Austrumos, nevis ikdienas NATO darbību, valdība jautājumu nodevusi Nacionālajai asamblejai, nevis aizsardzības ministrijai (Fakti). Citviet Dienvideiropā un Austrumeiropā līdzīgu ASV loģistiku parasti sedz pastāvīgi līgumi, kas neprasa jaunu publisku balsojumu.

Ko dara uzpildes lidmašīnas, un kāpēc Bezmera

KC-135 uzpilda citas lidmašīnas lidojuma laikā. Tas ļauj iznīcinātājiem, bumbvedējiem un izlūkošanas lidmašīnām lidot tālāk un ilgāk palikt gaisā bez bāzes tiešā konflikta zonas tuvumā (U.S. Air Force). Bezmera risina praktisku problēmu: ja uzpildes lidmašīnu vietas tuvāk Tuvajiem Austrumiem esošās bāzēs ir pilnas vai politiski kļūst grūtāk izmantojamas, Bulgārijas dienvidaustrumi piedāvā drošāku atbalsta punktu aiz priekšējām pozīcijām (The War Zone).

Militāro bāzu izmantošana ES līgumos paliek dalībvalstu suverenitātes jautājums, tāpēc Brisele šajā lēmumā nepiedalās. ES bieži runā par ģeopolitiskas varas ambīcijām. Taču jautājumā, kurš un kādam mērķim izmanto Eiropas teritoriju, lēmumu pieņem katra galvaspilsēta atsevišķi. Sabiedrībām ir atšķirīgas iespējas dot piekrišanu, un lielākajai daļai šādas iespējas nav.

Trīs uzņemošo valstu necaurskatāmības pakāpes

Atbildības trūkums nav visur vienāds. Bulgārija atrodas caurskatāmākajā skalas galā. Grieķija, Itālija un Kipra katra ir tālāk citā punktā.

Grieķijā ASV un Grieķijas savstarpējās aizsardzības sadarbības līgums dod amerikāņiem plašu piekļuvi saskaņotām militārajām vietām. Sūdas līča bāze Krētā, pēc pašas ASV Jūras kara flotes sniegtās informācijas, atbalsta operācijas Eiropā, Āfrikā un ASV Centrālās pavēlniecības zonā (U.S. Navy CNIC). Grieķijas parlaments apstiprināja kopējo līgumu (U.S.-Greece MDCA), taču pirms katras konkrētas izmantošanas atsevišķs balsojums nenotiek. Kad ietvars ir parakstīts, atsevišķas operācijas virzās tālāk bez publiskas atļaujas katram gadījumam.

Itālijā šī plaisa ir politiski strīdīga. Parlaments kontrolē Itālijas spēku nosūtīšanu ārvalstu misijās, un abu palātu komitejas apstiprinājušas jaunākos valdības lēmumus par misijām (Adnkronos). Sabiedroto tiesības izmantot Itālijas teritoriju ir cits jautājums. Kad Piecu zvaigžņu kustība pieprasīja, lai premjerministre Džordža Meloni izskaidro Itālijas lomu tajā, ko kustība dēvēja par Trampa nelikumīgo karu (Notizie Geopolitiche), Aizsardzības ministrija atbildēja, ka darbības sedz jau apstiprināti līgumi (Il Riformista). Praksē tas nozīmē, ka Roma neuzskatīja jaunu balsojumu par vajadzīgu.

Kipra atrodas skalas tālākajā galā. Lielbritānijas Akrotiri bāze nav Kipras teritorija, kurā izvietoti britu spēki. Tā ir suverēna Lielbritānijas teritorija, kas saglabāta pēc 1960. gada neatkarības vienošanās. Kipras parlamentam nav operatīvu veto tiesību pār to, kas notiek bāzes perimetrā, lai gan sala izjūt politiskās un drošības sekas, ko rada ar Tuvajiem Austrumiem saistītas operācijas (AOAV).

Atbildība, ko Bulgārija piespiež ieraudzīt

Šo valstu pieejas nav vienādas, un tieši tas ir svarīgi. Bulgārija jautājumu nodod parlamentam ar termiņu un skaidri nosauktu funkciju. Grieķija pilnvarojumu deleģē ar ietvarlīgumu. Itālija sabiedroto loģistiku uzskata par jau nosegtu ar esošiem līgumiem. Kiprai nav teikšanas vispār. Katrs modelis rada atšķirīgu demokrātiskas redzamības pakāpi pār vienu un to pašu realitāti: Eiropas ģeogrāfija kalpo ASV militārajai sasniedzamībai Tuvajos Austrumos.

Bulgārijas balsojums ir skaidrākā šī darījuma versija. Tas ir arī rets gadījums. Citām uzņemošajām valdībām būtu jāpaskaidro, kurā brīdī sabiedroto loģistika vairs nav ikdienas alianses administrēšana un kļūst par operāciju, kurai jāsaņem jauns parlamenta mandāts. Grieķijas pastāvīgās piekļuves ietvars, Itālijas līgumu seguma doktrīna un Kipras suverēno bāzu kārtība no šī jautājuma izvairās. To parlamentiem un sabiedrībām pienākas atbilde.