Bulgārija prasa €3,26 miljardu aizsardzības aizdevumu

Cik daudz valstij jāaizņemas armijai, ja parāds būs jāatmaksā vēl ilgi pēc tam, kad nomainījušās visas valdības, kas par to šodien lemj?

Bulgārijas valdība 15. jūlijā nosūtīja parlamentam apstiprināšanai 3,26 mljrd. € aizdevuma līgumu, kas parakstīts SAFE jeb Eiropas drošības rīcības instrumenta ietvaros — jaunā ES atbalstītā kredītlīnijā aizsardzības izdevumiem (24 Chasa). Nosacījumi izskatās izdevīgi: pamatsummas atmaksa var sākties tikai pēc desmit gadiem, bet kopējais atmaksas termiņš var sasniegt 45 gadus (Sofia Globe). Tomēr lēts kredīts joprojām ir parāds. Pēdējie maksājumi varētu ieilgt līdz 2071. gadam. Deputātiem šis aizņēmums jāapstiprina vēl pirms publiski zināma lielākā daļa projektu, kam nauda paredzēta.

Kā darbojas SAFE

SAFE ļauj Eiropas Komisijai aizņemties kapitāla tirgos, balstoties uz ES kopējo kredītreitingu, un pēc tam šo naudu tālāk aizdot dalībvalstīm aizsardzības iepirkumiem (CER). Kopējais instruments paredz 150 mljrd. €. Tā noteikumi iepirkumus virza Eiropas un Ukrainas piegādes ķēžu virzienā: vismaz 65 % komponentu izmaksu jāpaliek ES, Eiropas Ekonomikas zonā vai Ukrainā (European Commission).

ES Padome, kurā dalībvalstu ministri pieņem tiesību aktus, SAFE apstiprināja ar ārkārtas juridisko procedūru, pilnībā apejot Eiropas Parlamentu. Parlaments šo lēmumu apstrīdējis Eiropas Savienības Tiesā, argumentējot, ka šāds īsceļš bijis nelikumīgs (European Parliament, EU Law Live). Lieta vēl nav izskatīta. Taču nauda jau tiek izmaksāta: Polija saņēmusi sākotnējos 6,56 mljrd. €, bet Horvātija — pirmo 255 milj. € maksājumu (European Commission, Brussels Times). Citās valstīs šī pati ES kredītlīnija jau radījusi atšķirīgus iekšpolitiskus konfliktus: Rumānijā — konstitucionālu strīdu par to, kurai valdībai bija tiesības aizņemties (Gândul), Polijā — publisku sadursmi starp aizsardzības ministru un prezidentu par likuma parakstīšanu (TVN24).

Bulgārijā šis konflikts ir klusāks, bet ne mazāk svarīgs. Tā būtība ir jautājums, ko parlaments patiesībā var redzēt pirms balsojuma.

Deviņi projekti, publiski zināms viens

Bulgārijas aizņēmums paredzēts deviņiem Bruņoto spēku projektiem Aizsardzības investīciju programmā līdz 2032. gadam (Actualno). Publiski atklāts tikai viens: 320 milj. € radaru iepirkums saskaņā ar pamatnolīgumu ar Franciju (24 Chasa). Par pārējiem astoņiem nav publicētas līgumu vērtības, piegādātāju nosaukumi, piegāžu termiņi vai informācija par to, cik liela darba daļa tiks Bulgārijas uzņēmumiem (Actualno, 24 Chasa).

Daļa informācijas var būt komerciāli sensitīva vai pamatoti klasificēta drošības apsvērumu dēļ. Taču neatklāto izdevumu apmērs ir būtisks. Deputātiem jābalso par saistībām, kas ilgs vairākas desmitgades, lai gan lielāko daļu projektu viņi nevar pilnvērtīgi izvērtēt.

Fiskālais fons šo jautājumu padara asāku. Bulgārijas parlaments nesen palielināja valsts parāda griestus, lai ļautu jaunu aizņemšanos 3,8 mljrd. € apmērā, daļēji budžeta likviditātes vajadzībām, turklāt valstij vēl nav pabeigts 2026. gada budžets (Forbes Bulgaria). Valdība apgalvo, ka SAFE līdzekļi tiks iekļauti ikgadējos aizsardzības budžetos, tādējādi izmaksas sadalot pa gadiem. Tas darbojas tikai tad, ja katra nākamā valdība gandrīz pusgadsimtu ievēro šo saistību.

Īstais ratifikācijas pārbaudījums

Bulgārijas problēma nav piekļuve naudai. SAFE piedāvā lētāko aizsardzības kredītu, kādu tāda valsts kā Bulgārija, visticamāk, var saņemt. Problēma ir prasība parlamentam apstiprināt ilgtermiņa parādu, neatklājot lielāko daļu projektu, piegādātājus, piegāžu grafikus un to, cik lielu vietējo industriālo jaudu šie izdevumi radīs. Aizdevuma līgums Sofijai dod piekļuvi spēcīgākajai Eiropas aizsardzības aizņemšanās līnijai. Vai 3,26 mljrd. € pārvērtīsies reālās militārās spējās vai četrās desmitgadēs parāda apkalpošanas par importētu tehniku, būs atkarīgs no atbildēm, ko Bulgārijas deputātiem sabiedrībai jāsniedz pirms balsojuma.