Strīds par €2tn budžeta projektu

ES strīds par nākamo daudzgadu budžetu vairs nav tikai par kopējo summu. Juridiski Vācija var bloķēt 2028.–2034. gada finanšu ietvaru, jo tam vajadzīga vienprātība. Politiski Berlīnei jāatrod sabiedrotie, kuri noraida tās pašas izvēles: vairāk naudas aizsardzībai, Ukrainai, konkurētspējai un paplašināšanai, bet bez būtiska veco programmu apcirpuma. Šāda koalīcija jau kļūst trausla.

Skaitļi rāda spiedienu. Pašreizējais ES ilgtermiņa budžets ir ap 1,2 trilj. €, bet Eiropas Revīzijas palāta nākamo Eiropas Komisijas projektu raksturo kā gandrīz 2 trilj. €. Kipras pirmais kompromisa teksts to, kā tiekot ziņots, samazina par aptuveni 2 %. Samazinājums ir neliels, bet tas piespiež nosaukt īsto izvēli: vai jaunās prioritātes nāk klāt vecajam budžetam, vai arī tās izspiež daļu no līdzšinējām programmām.

Taupīgo valstu nometne nav tik vienota, kā izskatās

Kipra var rakstīt kompromisa tekstus. Tā nevar panākt, lai valdības gribētu vienu un to pašu iznākumu. Kad summas nonāk uz papīra, galvaspilsētas vairs neaizstāv lozungus, bet konkrētus zaudējumus.

Te sašaurinās Vācijas ietekme. Veto ir lietojams tikai tad, ja tam līdzās stāv citi. Zviedrija Berlīnei dod zināmu atbalstu kopējā griestu jautājumā: Džesika Rozenkranca ierosinātos 1,23 % no ES nacionālā kopienākuma nosaukusi par „pilnīgi nepieņemamiem”. Taču Stokholma vienlaikus uztver Ukrainu un aizsardzības sadarbību kā reālas prioritātes, ko apliecina Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Ukrainas aizsardzības deklarācija.

Tas taupīgo valstu nometnei rada praktisku problēmu. Daudzas valdības var piekrist, ka budžetam jābūt mazākam. Daudz mazāk valdību var vienoties, kuru programmu griezt pirmo.

Vēl vienu plaisu rada Itālija. Roma ir neto maksātāja, bet Džordža Meloni atkal atvērusi atlaižu jautājumu, ar Euronews Italy starpniecību argumentējot, ka citu valstu atlaides nevar uzskatīt par pastāvīgām, kamēr Itālija maksā bez līdzvērtīgas aizsardzības. Tas vairs nav vienkāršs strīds starp maksātājiem un saņēmējiem. Maksātāji sāk kaulēties savā starpā vēl pirms sarunas ar saņēmējvalstīm.

Virsraksta summa slēpj īsto spiedienu

Budžets, ko var reāli tērēt, ir mazāks nekā kopējā summa liek domāt. Portugāles mediji raksta, ka Kipras priekšlikums atbilst 1,23 % no ES nacionālā kopienākuma jeb 1,13 %, ja neskaita NextGenerationEU parāda atmaksu. Parāda apkalpošana var padarīt griestus šķietami dāsnus, vienlaikus atstājot mazāk vietas faktiskām programmām.

Spānija atsakās finansēt jaunās prioritātes, griežot vecās. Madrides kopīgais paziņojums par daudzgadu finanšu shēmu atbalsta aizsardzību, konkurētspēju un stratēģisko autonomiju, bet ne uz kohēzijas, lauksaimniecības vai zivsaimniecības rēķina. Vēstījums ir tiešs: ja Eiropa grib ģeopolitisku budžetu, tai jāatrod jauna nauda, jauni ieņēmumi, lēnāka parāda atmaksa vai kopīga aizņemšanās.

Rumānija sāk no citām bažām. HotNews raksta, ka lauksaimniecība un kohēzija joprojām veido ap 770 mljrd. € aptuveni 2 trilj. € paketē, tomēr apritē esošajā tekstā parādās samazinājumi. Bukarestes prasība lauksaimniecībā, par ko ziņo Agrointel, ir saglabāt lauksaimnieku atbalstu atsevišķu, stabilu un bez obligāta valsts līdzfinansējuma tiešmaksājumiem.

Tāpēc atbalsts Austrumeiropai ir politiski jutīgākā rinda projektā. Polija un Rumānija grib spēcīgāku pamatojumu reģioniem, kurus skar Krievijas karš un paplašināšanās spiediens. Dienvideiropas valdības jautās, vai šī nauda nāks no tās pašas kohēzijas aploksnes, uz kuru tās paļaujas. Ja solījums būs tikai formulējums, tas nopirks mieru tagad un problēmas vēlāk.

Ārējie izdevumi rāda pārmaiņas mērogu. International Crisis Group norāda, ka projekts palielinātu ārējo finansējumu līdz 200,3 mljrd. €, par 75 % vairāk nekā līdz šim. Tas atbilst smagākai drošības videi. Vienlaikus tas dod priekšrocības valstīm ar aizsardzības industriju, spēcīgu administrāciju un gataviem projektiem, jo tās jaunu naudu spēj apgūt ātrāk nekā nabadzīgāki reģioni, kuru attīstība balstās vecākās finansējuma plūsmās.

Nākamais budžets parādīs, kurš maksās par Eiropas jauno darba kārtību laikā, kad katrai galvaspilsētai ir bloķēšanas iespēja un parāda rēķins jau ir iekšā kopējā summā. Ģeopolitiskās ambīcijas var tikt finansētas ar papildu resursiem. Ja tā nenotiks, izmaksas nesīs lauksaimnieki, reģioni un nabadzīgākās dalībvalstis.