Cernavodă sūkņiem atlikuši trīs centimetri

10. oktobrī Donavas ūdens līmeņa mērstacija pie Černavodas uzrādīja −259 cm, liecina Rumānijas ūdens resursu pārvaldes ANAR dati (Agerpres). Tātad upe bija tikai trīs centimetrus virs −262 cm atzīmes — zem tās sūkņi vairs nevar droši iesūknēt dzesēšanai vajadzīgo ūdeni (Mediafax). ANAR lika no 10. līdz 18. oktobrim no Iezer ūdenskrātuves novadīt papildu 20 kubikmetrus ūdens sekundē, taču publiskotie dati vēl neparāda, cik no tā sasniedzis AES (Agerpres, HotNews).

Mīnuszīmei šajā mērījumā vajadzīgs skaidrojums. Mērstacija rāda upes virsmas līmeni attiecībā pret fiksētu atskaites punktu, tāpēc negatīvs rādījums nenozīmē upes dziļumu. Tas arī neparāda, cik daudz ūdens pieejams reaktoru dzesēšanai. ANAR −262 cm raksturoja kā sūkņu darbības robežu, nevis dažos virsrakstos minēto „drošības robežu”, bet ūdens novadīšanu — kā īslaicīgu, ārkārtas pasākumu (Mediafax).

Kāpēc upei vajadzīgs arī apturēts reaktors

Abi Černavodas AES reaktori pašlaik neražo elektrību. Valsts kontrolētais operators Nuclearelectrica biržai paziņoja, ka 1. bloku apturējis 28. jūlijā, bet 2. bloku — 13. augustā (1. bloka paziņojums, 2. bloka paziņojums).

Reaktoru apturot, ķēdes reakcija beidzas, taču degviela joprojām izdala siltumu, jo radioaktīvie sabrukšanas produkti turpina sadalīties. Sūkņiem šis atlikumsiltums jānovada upes ūdenī. Rumānijas kodolenerģijas regulatora CNCAN reaģēšanas centra vadītājs Petre Mins 10. oktobrī esot teicis, ka abiem blokiem joprojām vajadzīgs Donavas ūdens un darbinieki būvējot barjeru, lai vairāk ūdens novirzītu sūkņiem (HotNews).

Tātad Iezer ūdens nav paredzēts elektrības ražošanai. Tā uzdevums ir uzturēt dzesēšanu, kamēr Donavas līmenis krītas, un saglabāt staciju gatavu atsākt darbu. Enerģētikas ministrijas valsts sekretārs Kristians Bušojs 7. oktobrī sacījis, ka prognozes nākamajās desmit dienās nerādot noturīgu Donavas līmeņa kāpumu, bet par sūkņu un reaktoru drošu iedarbināšanu lemšot AES speciālisti (Digi24).

Datu iztrūkums ir posmā starp ūdenskrātuvi un AES ūdens ņemšanas vietu. Agerpres un HotNews pārpublicē ANAR skaitļus, bet nevienā no šiem ziņojumiem ūdens pie Černavodas nav mērīts. Iezer novadītās plūsmas rādītājs parāda, cik ūdens iztek no ūdenskrātuves, nevis cik par centimetriem tas pacels līmeni pie AES. ANAR minējusi, ka ūdenim jāplūst lejup pa Donavu, bet nav aplēsusi, cik tas prasīs. Neviens no aplūkotajiem ziņojumiem neatklāj, cik ūdens sasniegs sūkņus un kad.

Ko rāda energosistēma un kaimiņvalstis

Rumānija var pirkt elektrību no kaimiņvalstīm ikdienas pārrobežu izsolē (ENTSO-E). Solar Industry apkopotie energosistēmas dati rāda, ka 10. oktobrī kodolenerģijas izstrāde bija nulle, bet neto imports — imports mīnus eksports — plkst. 21.00 bija aptuveni 2,12 GW (Solar Industry). Šis rādījums liecina, ka tajā stundā Rumānija importēja vairāk elektrības, nekā eksportēja. Tas neparāda, kāda importa daļa aizstāja Černavodas ražošanu vai kā reaktoru dīkstāve ietekmēs elektrības rēķinus.

Zemais upes līmenis ierobežo arī kodolenerģijas ražošanu otrpus robežai. Bulgārijas Kozlodujas AES, kas dzesēšanai arī izmanto Donavas ūdeni, 6. oktobrī paziņoja par profilaktisku jaudas samazinājumu par aptuveni 90 MW 5. un 6. blokam kopā. Iemesls esot zemais upes līmenis (Kozlodujas AES). Jau augustā tā paša iemesla dēļ bija samazināta 5. bloka jauda (To Brief).

Lauksaimniekiem ūdens tajā pašā Donavas posmā jau trūka. Jūlijā ANAR ierobežoja apūdeņošanu posmā starp Călărași un Cernavodă (ANAR). Publiskotajā informācijā par oktobra rīkojumu nav norādīts atsevišķs ūdens apjoms lauku saimniecībām vai zivju audzētavām. Tā kā apūdeņošanas ierobežojumi bija ieviesti agrāk, pieejamie dati neparāda, ka ūdens dzesēšanai būtu atņemts lauksaimniekiem.

ANAR likusi novadīt ūdeni no ūdenskrātuves, lai dzesētu AES, kas pašlaik neražo elektrību, taču publicētajos ziņojumos vēl nav datu, cik ūdens sasniedzis Černavodas ūdens ņemšanas vietu. Nuclearelectrica un CNCAN var izmērīt ūdeni pie sūkņiem. Šis mērījums parādītu, vai novadīšana sasniedza mērķi un cik tuvu AES ir darbības atsākšanai.