Cernavodă paliek 11 cm rezerve

Ūdens līmenis Černavodes atomelektrostacijas ieplūdes baseinā 7. augustā bija ap -218 cm (Newscenter). Ja līmenis noslīdēs līdz aptuveni -229 cm, operatoriem jāaptur 2. bloks — pēdējais Rumānijā vēl strādājošais kodolreaktors (Capital). Starp pašreizējo līmeni un slieksni, pie kura reaktors jāatslēdz, palikuši 11 centimetri. Tajos pašos monitoringa ziņojumos norādīts, ka Donavas līmenis krītas par 2–3 centimetriem dienā.

Rumānija par risku brīdinājusi Briseli un pārējās ES valdības saskaņā ar Regulu 2019/941 — ES noteikumiem, kas dalībvalstīm liek ziņot par elektroapgādes riskiem, ja tie var ietekmēt arī kaimiņus (Europa FM). Šāds brīdinājums ieslēdz koordinācijas mehānismu un pievērš uzmanību problēmai. Tas pats par sevi nerada nevienu megavatu.

Kāpēc upes līmenis var apturēt kodolreaktoru

Černavodes reaktori izmanto Donavas ūdeni kondensatoru dzesēšanai. Kondensatori pārvērš tvaiku atpakaļ ūdenī pēc tam, kad tas darbinājis turbīnas. Ja ūdens plūsmas nepietiek, dzesēšana kļūst nepietiekama, un elektroenerģijas ražošana jāaptur. 1. bloku no tīkla atslēdza jau 28. jūlijā, kad caurplūdums bija nokrities līdz aptuveni 1 630 kubikmetriem sekundē — krietni zem augusta vidējā rādītāja, kas ir ap 3 900 (Agerpres, HotNews).

Kopš tā laika Rumānija spridzinājusi klinšu veidojumu, padziļinājusi kanālu un gatavojusi baržu iegremdēšanu, lai novirzītu lielāku ūdens plūsmu uz ieplūdi. Klinšu spridzināšana ūdens līmeni paaugstināja par aptuveni 2 cm (Euronews România). „Nuclearelectrica” tehniskais direktors Emīls Makovejs sacīja, ka darbi ar baržām varētu dot vēl divas līdz trīs dienas, taču, ja kritums turpināsies, pēc tam, visticamāk, apstāsies arī 2. bloks (Digi24).

Kaimiņi varētu palīdzēt, bet palīdzība vajadzīga arī viņiem

2. bloks ražo aptuveni 680 MW jeb 8–9 % no Rumānijas vakara maksimālā patēriņa, ko karstuma vilnis pacēlis tuvu 8 000 MW (Europa FM). Rumānija jau importēja ap 1 700 MW vakara pīķa stundās. Ja apstātos arī 2. bloks, importa vajadzība varētu pārsniegt 2 500 MW (Financial Intelligence).

Parasti šo iztrūkumu segtu kaimiņvalstis, taču tās sēž uz tās pašas upes un cieš no tās pašas problēmas. Ungārijas Pakšas AES jauda augusta sākumā bija samazinājusies līdz aptuveni 480 MW, lai gan normāli tā ražo ap 2 000 MW. Tas piespieda Ungāriju pašai importēt elektrību un izmantot gāzes rezerves (Pénzcentrum, MVM).

Skaidrākais atbalsta avots ir Bulgārija. 7. augusta rītā tā uz Rumāniju eksportēja 1 355 MW, izmantojot saules un ogļu elektrostaciju jaudu (economic.bg). Taču Bulgārijas amatpersonas paziņoja, ka eksporta jauda pēdējās dienās bijusi „pilnībā izmantota” (Bulgarian Energy Ministry). Arī Kozlodujas AES reaktoru dzesēšana ir atkarīga no Donavas, kuras līmenis turpina kristies.

Kas iegūst, kas maksā

Īstermiņā iegūst tirgotāji un elastīgas elektrostacijas, kas var pārdot trūkstošo jaudu vakara stundās. Nākamās dienas elektroenerģijas cenas Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā jau rāda piemaksas, ko veido spriedze ap Pakšas un Černavodes stacijām (Serbia Energy).

Tiešie zaudētāji ir „Nuclearelectrica” klienti. Uzņēmums viņus brīdinājis, ka varētu nespēt izpildīt piegādes līgumus, atsaucoties uz nepārvaramu varu — juridisku argumentu, ka ārkārtējs ārējs notikums liedz uzņēmumam izpildīt saistības (ZF). Rūpnieciskajiem patērētājiem ar brīvprātīgiem vai obligātiem patēriņa samazinājumiem jārēķinās krietni agrāk nekā mājsaimniecībām ar mazumtirdzniecības cenu izmaiņām. Rumānijas pārvades sistēmas operators „Transelectrica” aicinājis lielos patērētājus saglabāt zemu patēriņu, lai nepieļautu plašu tīkla avāriju (Mediafax).

Enerģētikas komisārs Dans Jergensens ES Elektroenerģijas koordinācijas grupu raksturoja kā forumu informācijas apmaiņai (Dan Jørgensen). Eiropas elektroenerģijas tirgus normālā situācijā ļauj elektrībai plūst turp, kur tās trūkst. Šis sausums parāda ierobežojumu: Rumānijai, Ungārijai un Bulgārijai papildu jauda vajadzīga vienās un tajās pašās vakara stundās, bet upe, kas dzesē to elektrostacijas, ir tā pati Donava, kuras ūdens pietrūkst.