Cernavodă apturēšana noslogo piecus tīklus

Otrdien plkst. 19:25 Rumānija patērēja vairāk nekā 8 000 MW elektroenerģijas, bet tās elektrostacijas saražoja 5 873 MW. Starpību — 2 150 MW — nosedza imports (Agerpres, Adevărul). Šī plaisa var kļūt lielāka. Rumānija sākusi gatavoties Černavodes AES 2. bloka apturēšanai — tas ir valstī vienīgais strādājošais kodolreaktors ar aptuveni 700 MW jaudu, un Donavas ūdens līmenis vairs neļauj to droši dzesēt (Argus, Economica). Tuvākais pārbaudījums būs vienkāršs: vai piecas valstis spēs sadalīt trūkstošo vakara elektroenerģiju tā, lai kādam par to nebūtu jāmaksā ļoti dārgi.

Kāpēc svarīgs ir laiks pēc 19:00

Problēmas kodols ir diennakts ritms. Dienā saules paneļi tīklā ielaiž daudz lētas elektrības. Taču no 19:00 līdz 23:00 gaisa kondicionieri joprojām strādā, kamēr saules ģenerācija krītas līdz nullei. Rumānijai, Ungārijai, Bulgārijai un kaimiņvalstīm vienlaikus vajag stabilu ražošanu vai importu.

Rumānija oficiāli paziņoja Briselei un kaimiņvalstīm, ka nonākusi elektroenerģijas krīzes situācijā. Juridiskais pamats ir ES Regula 2019/941, kas valdībām uzliek pienākumu brīdināt Eiropas Komisiju un kaimiņus, ja apdraudēta elektroapgāde (HotNews, Ziare). Eiropas Komisija 11. augustā sasauca Elektroenerģijas koordinācijas grupu un secināja, ka sistēma ir saspringta, bet stabila (European Commission, Digi24). Tas mazina elektroapgādes pārrāvumu risku. Tas nemazina vakara cenu risku.

Eiropas vienotais elektroenerģijas tirgus spēj novirzīt elektrību no lētākām cenu zonām uz saspringtākām, izmantojot tirgu sasaisti — automātisku mehānismu, kas pārvieto elektroenerģiju pāri robežām, līdz starpsavienojumu jauda ir izsmelta. Taču tirgus nespēj radīt jaunas megavatstundas.

Kas pārdod, kas pērk

Pagaidām labākā pozīcijā ir Bulgārija. Rumānijas un Ungārijas tirgotāji pieprasīja 3 500–4 000 MW Bulgārijas pārrobežu jaudas, pavēstīja Bulgārijas elektroenerģijas sistēmas operatora ESO dispečerdienesta direktors Dimitars Zarčevs (Mediapool). Taču arī Bulgārijas Kozlodujas AES atrodas pie tās pašas Donavas, un enerģētikas ministre Iva Petrova sacīja, ka pašreizējā ūdens līmeņa apstākļos tā varētu turpināt darbu vēl aptuveni pusotru nedēļu (DBR). Nākamās dienas elektroenerģijas cenas pieauga līdz aptuveni 150–170 €/MWh, salīdzinot ar 100–120 €/MWh nedēļu iepriekš. Bulgārijai tas ir īstermiņa ieguvums ar skaidri redzamu beigu termiņu (Mediapool).

Visvairāk importam pakļauta ir Ungārija. Pakšas AES, valsts galvenā kodolstacija, 11 dienas strādāja ar pusi jaudas, pirms atgriezās pie pilnas noslodzes. Tas Ungārijai 4. augustā nozīmēja vakara importu ar vidējo cenu 218 €/MWh. Vienā stundā cena sasniedza 439 €/MWh par 3 522 MW importētas elektroenerģijas (VG, Portfolio). Slovākijas enerģētikas regulators ÚRSO brīdināja par „neparasti saspringtu” elektroenerģijas situāciju reģionā (STVR).

Rumānijas mājsaimniecības pagaidām ir pasargātas. Valdības ārkārtas plāns kā pēdējo soli paredz pakāpeniski ierobežot lielo rūpniecisko patērētāju patēriņu no 19:00 līdz 23:00 (Agerpres). Taču, ja piegādātājiem pīķa stundās ilgstoši jāmaksā vairāk, lai nodrošinātu elektroenerģiju, izmaksas nonāks arī mājsaimniecību līgumos. Ekspertu scenāriji paredz, ka nākamās dienas tirgus vidējās cenas varētu būt 850–1 800 leju/MWh, bet atsevišķos vakara pīķos pārsniegt 5 000 leju/MWh (Economica, Adevărul).

Ogles, atveseļošanas nauda un īstā izvēle

Bukareste krīzes paziņojumu sasaistīja ar pazīstamu prasību: ļaut Rovinari 4 un Turceni 5 ogļu blokiem strādāt ilgāk par iepriekš plānotajiem slēgšanas termiņiem (HotNews). Ogļu stacijas palīdz vakara pīķos, jo tās ražo neatkarīgi no saules un vēja. Taču Rumānija bija solījusi tās slēgt savā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā — reformu saistību kopumā, no kura izpildes atkarīga ES atveseļošanas fondu naudas saņemšana. Ja šie mērķrādītāji tiek atcelti, Eiropas Komisija var apturēt maksājumus (Ziare). Komisijas secinājums, ka īstermiņā elektroapgādes risks nepastāv, vājina Rumānijas argumentu par ārkārtas nepieciešamību.

Eiropas elektrotīkls, visticamāk, spēs noturēt apgādi. Taču stabilitāte pašlaik tiek pirkta ar dārgāku importu, rūpniecības patēriņa ierobežošanas plāniem un politisku cīņu par rezerves ogļu jaudām, nevis ar pārliecinošu elektroenerģijas pārpalikumu.