Seutas krīze nocietina Eiropas robežas

Seutā iedzīvotāji šonedēļ mēģināja apturēt Sarkanā Krusta automašīnas, kas veda pārtiku migrantiem. Protestētāji pludmalēs dedzināja pagaidu patvērumus. Masveida robežšķērsošana no Marokas jūlija beigās (HRW) Spānijas teritorijā pāraugusi sabiedriskās kārtības krīzē. Madridei tagad jāatbild uz vienkāršu jautājumu: vai tā spēj savā pilsētā garantēt humānās palīdzības piekļuvi? Citām ES valdībām jautājums ir cits: vai Seuta ir pietiekams pamats robežkontroles pastiprināšanai, ja dati par tālāku migrantu pārvietošanos nav publiski parādīti?

Bloķēta palīdzība un nodedzinātas patvertnes

Fakti jānošķir no politiskā trokšņa. 27. augustā Trampolīnas pludmales rajonā protestētāji mēģināja fiziski aizšķērsot ceļu Sarkanā Krusta konvojam, kas veda pārtiku. Iejaucās policija; ziņas atšķiras par to, vai automašīnas pagriezās atpakaļ vai sasniedza galamērķi pa citu maršrutu (RTVE, Euronews). Tajā pašā dienā protestētāji izlauzās cauri policijas kordoniem un pie Benitesas rajona dedzināja patvertnes un mantas (EFE). Atsevišķā incidentā aizturēti 12 cilvēki pēc akmeņu mešanas pa militāro transportlīdzekli; ievainoti četri karavīri (RTVE).

Apstākļi bija smagi jau pirms vardarbības. Human Rights Watch ziņoja, ka Sarkanais Krusts dienā izdala 4 000 pārtikas paku, bet nevalstiskā organizācija Luna Blanca — no 2 700 līdz 3 500 maltīšu, kamēr tūkstošiem cilvēku guļ pludmalēs, ielās un noliktavās (HRW). Cilvēki bez pajumtes tagad ir pakļauti ne tikai sliktajiem dzīves apstākļiem, bet arī pūļa vardarbībai. Lai paēstu, viņiem jāpaļaujas uz policijas aizsardzību.

Smagi noziegumi, nestabili skaitļi un politiskas sadarbības trūkums

Spānijas ģenerālprokurore Teresa Peramato paziņoja par 16 izmeklēšanām seksuālas vardarbības lietās, kurās ir 17 cietušās personas, pārsvarā sievietes, lielākoties nepilngadīgas (El Español). No kontinentālās Spānijas uz Seutu nosūtīti trīs prokurori, lai pastiprinātu pārslogoto tiesu darbu (Faro de Vigo). Lietas ir smagas. Taču publiski zināma bija tikai trīs aizdomās turēto valstspiederība, tāpēc kolektīvas vainas piedēvēšanai nav faktiska pamata.

Nepavadītu nepilngadīgo skaits turpina mainīties. Spānijas Iekšlietu ministrija savus datus koriģēja no vairāk nekā 2 900 līdz aptuveni 1 475–1 500, jo informācijas sistēmās konstatēta dublēšanās. Seutas bērnu aizsardzības amatpersonas joprojām minēja skaitļus tuvu 3 000 (Cadena SER). Madride apstiprināja 25 milj. € uzņemšanai, izmitināšanai un juridiskajai palīdzībai (La Moncloa). Nauda neatrisināja politisko strupceļu: Aragonas, Kastīlijas un Leonas, kā arī Estremaduras reģioni boikotēja koordinācijas sanāksmi un vēstulēs iebilda pret nepilngadīgo pārvietošanu uz kontinentālo Spāniju (Infobae/Europa Press, El Mundo). Madride var finansēt uzņemšanu. Tā nevar viegli piespiest savus reģionus dalīt slogu.

Ātru atgriešanu ierobežo arī ES tiesības. Atgriešanas direktīva un Eiropas Savienības Tiesa nosaka, ka pirms nepavadīta nepilngadīgā nosūtīšanas atpakaļ iestādēm individuāli jāpārbauda ģimenes saites, aizbildņa esamība vai pienācīga uzņemšana atgriešanas valstī (Return Directive, CJEU C-441/19). Eiropas Komisija atgriešanu principā atbalstīja (To Brief), taču šāds politisks atbalsts neatceļ procesuālās garantijas. Spānijas tiesas jau iepriekš ir atcēlušas nepilngadīgo paātrinātu izraidīšanu no Seutas, jo nebija veikts individuāls izvērtējums (Público).

Robežkontrole uz plāna pierādījumu pamata

Citas ES valdības uz Seutas notikumiem reaģēja vēl pirms šīs nedēļas vardarbības. Itālija augustā atjaunoja pagaidu robežkontroli ar Spāniju, atsaucoties uz risku, ka cilvēki no Spānijas varētu doties tālāk uz citām ES valstīm (European Commission Schengen register). Il Post Itālijas kontroli raksturoja kā lielā mērā politisku soli (Il Post). Francija uz robežas ar Spāniju izvietoja līdz 334 policistiem un žandarmiem, izmantojot dronus un transporta pārbaudes (France 24). Francijas organizācija La Cimade norādīja, ka tās rīcībā nav pārtveršanas datu, kas būtu atsevišķi izdalīti Spānijas robežai (La Cimade). Nīderlandē FVD un JA21 iesniedza parlamentāros jautājumus par to, vai uz kontinentālo Spāniju pārvietotās meitenes varētu nonākt Nīderlandes teritorijā, taču pārbaudītās ziņas norādīja tikai uz pārvietošanu Spānijas iekšienē (NRC, Tweede Kamer).

Modelis ir skaidrs: robežpasākumi ir reāli, bet pierādījumi par faktisku tālāku pārvietošanos ir vāji. Turklāt Seuta jau daļēji atrodas ārpus Šengenas zonas — Eiropas telpas bez iekšējās pasu kontroles — un pirms pārvietošanās uz kontinentālo Spāniju pārbaudes ir jāveic jebkurā gadījumā (tagesschau).

Seuta Eiropai ir svarīga tāpēc, ka valdības vietēju ārkārtas situāciju pārvērš robežpolitikā. Spānijas Iekšlietu ministrijai un Eiropas Komisijai tagad jāpublisko dati par sekundāro pārvietošanos, uz kuriem šādi lēmumi it kā balstās.