Čata kontrole paliek spēkā

Eiropas Parlaments balsoja par to, vai apturēt pagaidu atļauju tehnoloģiju uzņēmumiem pārbaudīt nešifrētus ziņojumus, meklējot materiālus ar bērnu seksuālu izmantošanu. Pret atļaujas saglabāšanu nobalsoja vairāk deputātu nekā par: 314 pret, 276 par, 17 atturējās (Greens/EFA, La Voix de France). Tomēr atļauja palika spēkā. Šajā procedūras posmā Parlamentam vajadzēja absolūtu vairākumu no visiem 720 deputātiem, lai tekstu noraidītu, tātad 361 balsi. Katra tukša vieta faktiski darbojās kā balss par esošā regulējuma saglabāšanu. Strīds par tā dēvēto „čatu kontroli” vairs nav tikai par ziņojumu pārbaudi. Tas ir arī par to, kā ES uztur pagaidu pilnvaras, ja pastāvīgs likums ir iestrēdzis.

Ko atļauja paredz

Runa ir par Regulu 2021/1232, kas ir pagaidu atkāpe no ES privātuma noteikumiem. Parasti uzņēmumi nedrīkst pārbaudīt ziņojumu saturu. Šis izņēmums ļauj tādiem pakalpojumu sniedzējiem kā „Microsoft”, „Google” un „Meta” brīvprātīgi meklēt zināmus bērnu seksuālas izmantošanas attēlus un uzrunāšanas modeļus tajos pakalpojumos, kuros uzņēmums joprojām var saturu nolasīt vai apstrādāt (EUR-Lex, CADE Project).

Pilnībā šifrēti pakalpojumi, kuros ziņojumu var izlasīt tikai sūtītājs un saņēmējs, ir izslēgti. Parlaments tekstu grozīja tā, lai aizsardzība attiektos uz jebkuru saziņu, kurai šifrēšana „tiek, ir tikusi vai tiks piemērota” (European Parliament LIBE). „WhatsApp” un „Signal” paliek ārpus šā regulējuma. Tīmekļa pasts un mākoņziņapmaiņa, kur pakalpojumu sniedzējam ir piekļuve saturam, paliek tā tvērumā (The European Post, RTVE).

Šī atļauja nav jauna. Tā pirmo reizi stājās spēkā 2021. gadā un beidzās 2026. gada 4. aprīlī, kad iepriekšējie pagarināšanas mēģinājumi iestrēga. Padome, kurā pārstāvētas dalībvalstu valdības, jūlijā tekstu atjaunoja un nosūtīja Parlamentam. Pagarinājums būs spēkā līdz 2028. gada aprīlim.

Kā balsošanas noteikums kļuva par galveno jautājumu

Parlaments atradās tā dēvētajā otrajā lasījumā. Šajā ES likumdošanas posmā Padomes tekstu var noraidīt tikai ar absolūtu visu Eiropas Parlamenta deputātu vairākumu. Slieksnis aizsargā Padomes pozīciju: zema aktivitāte vai sašķelta opozīcija to nevar viegli bloķēt. Juridiski noteikums ir korekts. Taču šajā gadījumā tas nozīmēja, ka regulējums, kuru vairākums balsojušo deputātu gribēja apturēt, tomēr tika pieņemts, jo 129 deputāti nepiedalījās vai nebalsoja.

Padome izmantoja arī steidzamības procedūru, kas saīsināja termiņus un ierobežoja Parlamenta iespējas grozīt tekstu vai paildzināt debates (CADE Project, Greens/EFA). Vācijas digitālo tiesību organizācija „Digitalcourage” šo kombināciju nosauca par politisku manevru (Digitalcourage). Politiski šis pārmetums ir būtisks arī tad, ja procedūra atbilst ES līgumiem: likumīgs process var radīt vāju atbildību, ja balsošanas slieksnis automātiski sargā esošo kārtību.

Pastāvīgais likums, par kuru vienoties neizdodas

Pagaidu atļauja tiek pagarināta tāpēc, ka ES nespēj vienoties par pastāvīgu aizstājēju. Eiropas Komisija 2022. gadā ierosināja plašu regulu, kas tiešsaistes pakalpojumiem paredzētu riska novērtējumus un iespējamus rīkojumus pārbaudīt saturu (Commission proposal). Priekšlikums joprojām ir bloķēts. Strīdīgākais elements ir tā dēvētā pārbaude lietotāja ierīcē: ziņojums tiktu pārbaudīts pirms šifrēšana to padara nelasāmu, tā faktiski apejot šifrēšanu, to formāli nesalaužot.

Padomes šķelšanās rāda, cik atšķirīgi valdības sver bērnu aizsardzību pret saziņas privātumu. Dānija savas ES prezidentūras laikā virzīja stingrāku pieeju (Frihedsbrevet). Valstu grupa Vācijas un Polijas vadībā, kurai pietika balsu Padomes vienošanās bloķēšanai, pirms vasaras pārtraukuma apturēja pastāvīgo regulējumu (EDRi). Arī pašas Vācijas nostāja ir sašķelta: Berlīne piekrita atjaunot brīvprātīgu pārbaudi, saglabājot šifrēšanas aizsardzību, bet Vācijas federālās datu aizsardzības iestādes noraidīja jebkādu pārbaudi lietotāja ierīcē (BfDI, Zeit). Šī iekšējā pretruna nozīmē, ka Vācija var bloķēt pastāvīgo likumu, bet nespēj izveidot stabilu alternatīvu. Polijā digitālo tiesību aizstāvji pat brīvprātīgo atļauju raksturoja kā bīstamu, jo tā lietotājus padarot par aizdomās turamajiem, bet pakalpojumu sniedzējus — par „privātu policijas spēku” (Onet/OKO.press).

Pierādījumu trūkums dod abām pusēm telpu apgalvojumiem, kas nav jāpierāda. Atbalstītāji saka, ka jebkurš pārbaudes pārtraukums var nozīmēt būtisku ziņojumu par bērnu izmantošanu zaudēšanu. Kritiķi brīdina par kļūdaini pozitīviem rezultātiem un tiesībaizsardzības nodošanu privātiem uzņēmumiem (Euronews, 24.hu). Nav publiska, ES mēroga audita par pārbaudes precizitāti, kļūdaini pozitīvu rezultātu īpatsvaru vai kriminālprocesu iznākumiem. ES tagad šo atļauju ir pagarinājusi atkārtoti, neprasot nevienai pusei parādīt pierādījumus. Šifrēšanas izņēmums ir reāls privātuma aizstāvju panākums. Taču ES ir normalizējusi arī ko citu: „pastāvīgi pagaidu” atkāpi no saziņas konfidencialitātes, ko atjauno ar noteikumu, kas prombūtni pārvērta piekrišanā. Eiropas Komisijai, Padomei un Parlamentam līdz nākamajam termiņam 2028. gada aprīlī jāsniedz publiska atskaite par to, ko brīvprātīgā pārbaude patiesībā dod.