Vans Ji ierodas Zviedrijā

Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji jūnija beigās un jūlija sākumā apmeklēja Dāniju, Zviedriju, Somiju un Norvēģiju. Tā bija pirmā šāda līmeņa Ķīnas diplomātiskā turneja Ziemeļvalstīs vairāk nekā 15 gadu laikā (Politiken). Laiks nebija nejaušs: Pekinas galvenais diplomāts ieradās reģionā, kura drošības identitāte pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO ir mainījusies, turklāt tikai dažas dienas pēc ES un Ķīnas tirdzniecības sarunām Briselē, kur puses vienojās līdz oktobra izvērtējumam uzturēt sarunu kanālus atvērtus (de.euronews.com).

Vizītes ārēji bija pieklājīgas. To politiskā nozīme ir citur: Pekina pārbaudīja, vai divpusēji kontakti var mīkstināt noskaņojumu ap lēmumiem, ko ES līmenī pieņem Brisele.

Saskaņota pretestība

Dānija visskaidrāk parādīja, ka Ziemeļvalstu valdības šo turneju uztver kā kopīgu pārbaudījumu, nevis kā atsevišķu divpusēju tikšanos virkni. Ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens sarunā izvirzīja divus jautājumus: Ķīnas lomu, kas palīdz Krievijai turpināt karu pret Ukrainu, un ES un Ķīnas tirdzniecības nelīdzsvarotību. Viņš gribēja, lai Vans Ji to pašu vēstījumu dzirdētu katrā Ziemeļvalstu galvaspilsētā, ne tikai Kopenhāgenā (Politiken, BT/Reuters). Ja Pekina cerēja atrast atšķirīgus kompromisa punktus dažādās galvaspilsētās, Kopenhāgena mēģināja šo iespēju aizvērt.

Somija rīkojās līdzīgā loģikā. Ārlietu ministre Elīna Valtonena tikšanos ierāmēja ES un Ķīnas attiecībās un Eiropas drošībā, aicinot Ķīnu sniegt „konstruktīvu ieguldījumu” abos jautājumos (Ulkoministeriö, Yle). Helsinki šo sarunu nepasniedza kā divpusēju attiecību pārstartēšanu. Tā tika novietota līdzās ES kopējai līnijai, nevis tai pretstatā.

Zviedrijā tikšanos ar premjerministru Ulfu Kristersonu pavadīja aktīvistu spiediens saistībā ar ieslodzīto zviedru un ķīniešu izdevēju Gui Minhai. Tas sarunai pievienoja cilvēktiesību slāni un sašaurināja Pekinas iespējas panākt siltāku attiecību toni. South China Morning Post visu turneju aprakstīja kā Pekinas mēģinājumu pārbaudīt, vai „transatlantiskais haoss” varētu mīkstināt Eiropas „Ziemeļu vanagus” (SCMP). Šādam skaidrojumam ir analītiska jēga, taču neviena Ziemeļvalstu amatpersona publiski tā nerunāja.

Kā divpusējs spiediens nonāk Briselē

ES varas sadalījums izskaidro, kāpēc turnejai ir nozīme arī bez redzamām piekāpēm. Tirdzniecības aizsardzības lietas, piemēram, tarifus un antisubsīdiju izmeklēšanas, vada Eiropas Komisija, nevis dalībvalstu galvaspilsētas. Šī kompetence saskaņā ar ES līgumiem ir ekskluzīva (LESD 207. pants).

Ārpolitika un drošības politika darbojas citādi. Tās pamatā joprojām ir vienprātība Padomē, kur dalībvalstu valdības vienojas par ES līmeņa pozīcijām. Tas nozīmē, ka katrai galvaspilsētai saglabājas politiska balss un bieži arī veto iespēja (LES 31. pants).

Ķīna nevar ar tikšanos Helsinkos vai Stokholmā apturēt Komisijas antisubsīdiju lietu. Taču tā var izmantot divpusējus kontaktus, lai ietekmētu, vai Eiropa spiedienu saglabā vai pamazām atslābina. Vācija šo mehānismu parāda visskaidrāk. Pēc Vana Eiropas sarunām Vācijas mediji vēstīja, ka Pekina mudinājusi Berlīni veicināt „racionālāku” ES nostāju, kamēr Vācijas rūpniecība joprojām ir dziļi atkarīga gan no Ķīnas tirgus, gan pakļauta iespējamai pretreakcijai (Zeit, zdfheute.de). Juridiskā kompetence paliek Briselē. Politiskais spiediens iet caur Berlīni.

Lietuvas klusā maiņa

Lielākais sarežģījums vienkāršam stāstam par Ziemeļvalstu pretestību Ķīnas diplomātiskajam šarmam nāk no austrumiem. Lietuva pēc Taivānas pārstāvniecības atvēršanas Viļņā 2021. gadā kļuva par redzamāko ES piemēru valstij, kas gatava stāties pretī Pekinai. Ķīna pazemināja diplomātisko attiecību līmeni un izmantoja ekonomisku spiedienu. Tagad Lietuvā atklāti tiek apspriesta attiecību normalizācija (LRT, Lrytas). Lietuvas mediji norāda uz politisku mērķi attiecības atjaunot aptuveni sešu mēnešu laikā, lai gan eksperti tajā pašā diskusijā šādu termiņu sauca par ambiciozu.

Tas maina plašāku ainu. Ja dalībvalsts, kas samaksāja visredzamāko cenu par konfliktu ar Ķīnu, tagad meklē izlīgumu, citas galvaspilsētas no tā izdarīs secinājumus par to, cik dārga ir konfrontācija ar Pekinu.

Pārbaudītajos avotos nebija redzamas konkrētas Ziemeļvalstu valdību piekāpšanās Vana turnejas laikā. Neviens kopīgs paziņojums nemainīja Padomes pozīciju. Neviena tirdzniecības lieta nepavirzījās. Oktobra ES un Ķīnas izvērtējums būs nākamais nopietnais tests: vai Komisijas sviras joprojām darbojas, vai divpusējie kanāli jau klusi vājinājuši politisko apņēmību, kas tām vajadzīga.