Chint grib 1.3 GW enerģijas mezglu Portugālē

1 300 MW saules un vēja jaudu. Gandrīz 900 MW bateriju uzkrāšanai. 2,1 miljons saules paneļu Portugāles dienvidu Alentežu reģionā. Un 1 868 GWh elektroenerģijas gadā valsts tīklā (Observador, Jornal Económico). Ķīnas kapitāla grupa Chint ir iesniegusi sākotnējo pieteikumu ietekmes uz vidi novērtējuma sagatavošanai šim projektam Portelas un Vidigeiras pašvaldībās. Portugāles atļauju sistēmā tas ir pirmais formālais solis. Nekas vēl nav apstiprināts. Taču projekta mērogs uzreiz ietrāpa Eiropas enerģētikas politikas galvenajā pretrunā: ātri samazināt emisijas un vienlaikus nekļūt atkarīgai no Ķīnas, lai to izdarītu.

Baterijas maina aprēķinu

Jau ar saules un vēja ražošanu vien šis būtu viens no lielākajiem atjaunīgās enerģijas projektiem Portugālē. Bateriju daļa to padara stratēģiski jūtīgāku. Klasterī paredzētas 358 uzkrāšanas iekārtas ar aptuveni 895 MW uzkrāšanas jaudu: dienā tās uzņemtu lieko saules elektrību, bet vakarā, kad ražošana krītas, to atdotu tīklā (Observador). Trīs jaunas īpaši augsta sprieguma līnijas, katra 7,4 līdz 8,9 km gara, savienotu ražošanas vietas ar valsts tīklu.

Tieši šī tuvība tīklam ieslēdz drošības jautājumus, kas Eiropā kļūst arvien asāki. Šāda izmēra bateriju sistēma ne tikai glabā elektrību. Tā palīdz regulēt tīkla frekvenci un spriegumu. Tas nozīmē, ka tam, kurš kontrolē bateriju pārvaldības programmatūru, teorētiski ir iespēja kritiskā brīdī ietekmēt tīkla stabilitāti, strauji izlaižot vai aizturot jaudu. Tāpēc tīrās enerģijas projekts kļūst arī par infrastruktūras drošības jautājumu.

Alkeva-Portela nav vienīgais Chint plāns Portugālē. Uzņēmuma rīcībā Alentežu reģionā esot 6,6 GW saules projektu portfelis un ar Portugāles pārvades tīkla operatoru REN noslēgti pieslēguma līgumi par 2 520 MW jaudu. Tas veidotu vairāk nekā 20 % no REN jaunākajā līgumu sarakstā iekļautās jaudas (Jornal Económico).

Cena par atteikšanos

Eiropas problēma ir vienkārša: alternatīva Ķīnas piegādēm ir lēnāka un dārgāka. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras datiem Ķīna kontrolē vairāk nekā 80 % no visiem galvenajiem saules paneļu ražošanas posmiem (IEA). Ķīnas piegādātāji nodrošina aptuveni 70 % no Eiropā izmantotajiem invertoriem, proti, iekārtām, kas saules elektrību pārvērš maiņstrāvā, ko var izmantot elektrotīkls (Boursorama/Reuters). Vācija 2025. gadā importēja baterijas 22 mljrd. € vērtībā, un aptuveni puse nāca no Ķīnas (Handelsblatt).

Ķīnas iekārtu ierobežošana maksā konkrētu naudu un laiku. ES ierobežojumi Ķīnas invertoriem publiski finansētos projektos varētu skart vismaz 14 GW jaunas saules jaudas, vairāk nekā piektdaļu no ES gada uzstādījumiem (Boursorama/Reuters). Eiropā ražoti invertori maksā aptuveni 20–40 % vairāk nekā Ķīnas analogi (EnergyNews). Ja tāds projekts kā Alkeva-Portela kavējas, kavējas arī uzkrāšanas jauda, kas Portugāles tīklam kļūst arvien vajadzīgāka.

ES šim nolūkam ir pārbaudes mehānisms. Regula 2019/452 ļauj dalībvalstīm un Eiropas Komisijai izvērtēt ārvalstu investīcijas, kas var apdraudēt drošību vai sabiedrisko kārtību (Eiropas Komisija). Taču regula koordinē, nevis bloķē. Brisele var brīdināt. Lēmums jāpieņem Portugālei.

Dalībvalstis jau iet dažādos virzienos

Vācija pieslēgtus atjaunīgās enerģijas aktīvus vērtē kā iespējamas infrastruktūras ievainojamības un tieši salīdzina šo risku ar agrāko atkarību no Krievijas gāzes (FAZ). Lietuva ir gājusi tālāk: tīklu operatoriem dotas tiesības atslēgt saules elektrostacijas virs 100 kW, ja tās neatbilst kiberdrošības prasībām (pv magazine). Spānija pārbauda investīcijas, bet vienlaikus piesaista Ķīnas rūpnīcas, kas rada vietējās darbavietas. Ungārija ir aizskrējusi visiem priekšā: 2025. gadā tā piesaistīja 3,9 mljrd. € Ķīnas tiešo investīciju, galvenokārt elektroauto un bateriju nozarēs, lai gan CATL bateriju rūpnīca Debrecenā divus gadus pēc atvēršanas esot sasniegusi tikai aptuveni pusi no solītā darbavietu skaita (Portfolio, HVG).

Alkevas-Portelas gadījumā izšķirošais drošības mainīgais ir kontrole: kam pieder operētājprogrammatūra, bateriju pārvaldības sistēmas un attālināto atjauninājumu tiesības projekta 25 gadu darbības laikā. Portugāles mediji ir detalizēti aprakstījuši megavatus un paneļu skaitu. Tie vēl nav atbildējuši, kurš sēdēs pie vadības pults. No šīs atbildes būs atkarīgs, vai projekts ir zaļā investīcija vai stratēģiska ievainojamība. Pagaidām ne Lisabonā, ne Briselē šis jautājums publiski netiek uzdots.