Ķīna apmācīja 200 Krievijas karavīrus dronu karā

2025. gada jūlijā Ķīna un Krievija parakstīja slepenu divpusēju vienošanos, kas aizliedza jebkādu publisku informācijas izpaušanu. Saskaņā ar to Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija no 2025. gada novembra līdz decembrim militāros objektos apmācīja aptuveni 200 Krievijas karavīru dronu karadarbībā, elektroniskajā cīņā un bruņoto kājnieku taktikā. Daļa pēc tam atgriezās karot Ukrainā. Trīs Eiropas izlūkdienesti programmu vairākus mēnešus izsekoja, pirms tā tika publiskota 19. maijā, dienā, kad Putins ieradās Pekinā (Kyiv Independent, n-tv).

Šis atklājums maina Ķīnas lomu Krievijas karā. Līdz šim Pekina galvenokārt tika raksturota kā ekonomisks balsts Krievijas kara mašīnai. Tagad runa ir par tiešu militāru iesaisti. ES izlūkdienesti spējuši operāciju atklāt, bet Savienības politiskā sistēma nav veidota tā, lai par to ātri sodītu.

Ko šī programma faktiski izveidoja

Apmācībās piedalījās arī militārie instruktori ar dienesta pakāpēm no jaunākajiem seržantiem līdz pulkvežleitnantiem, un daudzi tika atlasīti tieši sava apmācītāju profila dēļ. Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas objektos Šidzjadžuanā, Džendžou, Jiibiņā un Nankinā viņi trenējās dronu un artilērijas koordinācijā, pretdronu elektroniskajā cīņā un pirmās personas skata dronu vadībā ar Ķīnas simulatoriem. Viens izlūkdienests ziņoja, ka programmas absolventi vēlāk veikuši dronu operācijas okupētajā Krimā un Zaporižjas apgabalā. Reuters šo apgalvojumu neatkarīgi pārbaudīt nevarēja.

Programma bija veidota mērogošanai. Katrs instruktors, atgriežoties Krievijā, var nodot Ķīnā apgūtās dronu metodes simtiem zemāka līmeņa operatoru. Tā ir tehnoloģiju nodošana caur cilvēkkapitālu: Krievija iegūst piekļuvi zināšanām, kas nāk no pasaules vadošās dronu ražotājvalsts.

Vienprātības slazds

ES pakāpeniski pastiprina sankcijas pret Ķīnas uzņēmumiem, kas apgādā Krievijas kara mašīnu. 20. sankciju pakete 2026. gada aprīlī aptvēra aptuveni 27 Ķīnas un Honkongas vienības. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Ķīnu nosauca par Krievijas kara ekonomikas „de facto” veicinātāju.

Taču sankcionēt čaulas uzņēmumus nav tas pats, kas vērsties pret Ķīnu kā valsts līmeņa militāru dalībnieku. Teorētiski ES sankciju ietvari ir pietiekami plaši, lai mērķētu pret aktoriem, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti. Patiesais šķērslis ir politisks: jebkuram ES ārpolitikas lēmumam pret Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas vienībām vai Ķīnas militārajām amatpersonām vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība, tātad bloķēt var viena valsts. Ungārija regulāri ir mīkstinājusi vai bloķējusi kopīgu rīcību pret Ķīnu, tāpēc pāreja no uzņēmumu sankcijām uz valsts līmeņa militārām sankcijām praktiski kļūst gandrīz neiespējama.

Trīs galvaspilsētas, trīs novērstas uzmanības

Vācijas dilemma redzama visskaidrāk. Kanclers Mercs 19. maijā pauda cerību, ka Sji Dzjiņpins izdarīs spiedienu uz Putinu, lai izbeigtu karu. Tajā pašā dienā Reuters parādīja, ka Ķīna apmācījusi Krievijas karavīrus. Vācijas autoražotāji jau zaudē tirgus daļu Ķīnā. Berlīnei jāreaģē pret partneri, no kura tā ekonomiski attālinās, bet kuru vēl nevar vienkārši norakstīt.

Itālijas gadījums ir citāds. Trīs dienas pirms Reuters publikācijas rūpniecības ministrs Urso paziņoja, ka Ķīnas autoražotāji ir „gaidīti” kā slēgto Stellantis rūpnīcu pircēji, vienlaikus valdībai klusāk pastiprinot drošības pārbaudes Ķīnas investīcijām ar aizsardzību saistītās nozarēs. Neviena Itālijas amatpersona publiski nav sasaistījusi militāro apmācību atklāšanu ar industriālo sadarbības piedāvājumu.

Polijas uzmanība bija pievērsta citam riskam. Varšava tajā nedēļā skaidroja atcelto ASV karavīru rotāciju, uzstājot, ka lēmums „attiecas uz Vāciju, nevis Poliju”. Valsts, kurai uzlabotas Krievijas dronu spējas rada vistiešāko apdraudējumu, par Ķīnas lomu runāja maz.

Visos trīs gadījumos parādās viena un tā pati problēma: dalībvalstis ir pārāk aizņemtas ar iekšējām krīzēm un divpusējām ekonomiskām interesēm, lai ātri izveidotu vienotu fronti pret Pekinu.

Kas paliek apslēpts

2025. gada jūlija vienošanās bija abpusēja. Paralēli Krievijas karavīru apmācībām Ķīnā „simtiem” Ķīnas karavīru apmācījās Krievijā, pārņemot kaujās pārbaudītu dronu taktiku no kara, kurā bezpilota sistēmas tiek izmantotas īpaši intensīvi. Ja Ķīnas Tautas atbrīvošanas armija šīs mācības iestrādā savā operacionālajā plānošanā, apmaiņa vienlaikus kļūst gan par Eiropas drošības problēmu, gan par Indo-Klusā okeāna reģiona jautājumu. Eiropas līderi šos abus teātrus mēdz skatīt atsevišķi. Pekina, spriežot pēc šīs vienošanās, tā nerīkojas.

Trīs izlūkdienesti šo informāciju turēja vairākus mēnešus un publiskoja tieši brīdī, kad Putins ieradās Sji galvaspilsētā. Noplūdes laiks nebija nejaušs. Institucionālā reakcija, ko tas acīmredzot bija paredzēts izraisīt, pagaidām nav sekojusi.