Komisija piedāvā ierobežot veto ES iestāšanās sarunās

6. oktobrī Eiropas Komisija ierosināja, lai ES dalībvalstu valdības iestāšanās sarunu starpposmos lēmumus pieņemtu ar kvalificētu vairākumu, nevis vienprātīgi (Komisijas jautājumi un atbildes, BTA). Viena valsts vairs nevarētu apturēt kandidātvalsts sarunas, taču katrai dalībvalstij saglabātos veto tiesības pār galīgo lēmumu par uzņemšanu. Lai izmaiņas pieņemtu, tām jāpiekrīt pašām valdībām, kas zaudētu šīs pilnvaras. Priekšlikums neatrisina strīdu, kura dēļ Ungārija bloķē Ukrainas sarunas.

Kuras veto tiesības mainīsies, kuras paliks

Iestāšanās ES notiek vairākos secīgos posmos. Sarunas ir sadalītas tematiskos blokos. Bloka atvēršana nozīmē, ka ES atzīst kandidātvalsts gatavību sākt attiecīgās jomas tiesību aktu pielāgošanu ES noteikumiem. Līdz šim dalībvalstu valdībām katra bloka atvēršanai un provizoriskai slēgšanai vajadzējusi vienprātība, tāpēc ikviena valsts varēja iebilst (Padomes skaidrojums).

Eiropas Komisija vēlas, lai lēmumus šajos starpposmos pieņemtu ar kvalificētu vairākumu: vajadzīgs vismaz 15 no 27 valdību atbalsts, turklāt šīm valstīm kopā jāpārstāv vismaz 65 % ES iedzīvotāju (ES līguma 16. pants). Viena valsts vairs nevarētu procesu bloķēt. Galīgā lēmuma kārtība nemainītos. ES līguma 49. pants joprojām prasa vienprātīgu dalībvalstu lēmumu, Eiropas Parlamenta piekrišanu un katras dalībvalsts ratifikāciju (ES līguma 49. pants).

Izmaiņas vēl nav pieņemtas. Paplašināšanās komisāre Marta Kosa iesniedza ieteikumu, par kuru valdības vēl nav lēmušas. Eiropas Komisijas dokumentā arī nav skaidri noteikts, kādi juridiskie soļi vajadzīgi, lai mainītu katras kandidātvalsts sarunu ietvaru — noteikumus, par kuriem valdības vienojušās sarunu sākumā (Eiropas Komisijas paziņojums).

Ungārijas veto un strīds par skolām

Ungārijas rīcība parāda, uz ko vērstas iecerētās izmaiņas. European Pravda vēsta, ka Budapešta trīs reizes — 17. jūlijā, 8. septembrī un 29. septembrī — esot atteikusies apstiprināt Eiropas Komisijas vērtējumu par Ukrainas gatavību divās sarunu jomās. Šāds vērtējums ir solis, kas jāveic pirms attiecīgo bloku atvēršanas (European Pravda).

Ungārijas iebildumam ir nopietns un ilgstošs pamats. 2017. gadā Eiropas Padomes Venēcijas komisija, konstitucionālo tiesību ekspertu grupa, kritizēja Ukrainas izglītības likumu par vidējās izglītības iespēju ierobežošanu mazākumtautību valodās (Venēcijas komisija). Šis atzinums apliecina, ka bažas ir nopietnas un pastāv jau sen. Taču tajā nav vērtēts likumprojekts, ko Kijiva apsver pašlaik.

Ungārija, iespējams, mīkstina nostāju. Ungārijas portāls Index, atsaucoties uz Financial Times, ziņo, ka premjerministrs Pēters Maģārs esot licis diplomātiem ļaut procedūrai virzīties tālāk. Index piebilst, ka plašāks atbalsts esot atkarīgs no Ukrainas balsojuma par mazākumtautību skolu likumprojektu, kas gaidāms 12. oktobrī (Index).

Ja lēmumus pieņemtu ar kvalificētu vairākumu, Ungārija vairs nevarētu viena pati apturēt šo starpposmu. Strīds par skolām paliktu, un Budapeštai joprojām būtu veto pār Ukrainas uzņemšanu ES. Balsošanas kārtībai ir robežas arī citos gadījumos. Ziemeļmaķedonijas nākamais solis atkarīgs no konstitūcijas grozījumiem, kuros bulgāri atzīti par minoritāti. Šo nosacījumu paredz 2022. gada Padomes kompromiss, un izpildīt to var tikai Ziemeļmaķedonijas parlaments (Padomes secinājumi).

Kam jāpiekrīt

Priekšlikums paredz atvieglot sarunu gaitu un vienlaikus pastiprināt uzraudzību pēc iestāšanās. Pirmajos 15 gados jaunai dalībvalstij, kas nopietni pārkāptu ES vērtības, varētu piemērot sankcijas, tostarp atņemt balsstiesības dalībvalstu valdību balsojumos (Eiropas Komisijas paziņojums). Ja pārkāpums būtu konstatēts, sankcijas stātos spēkā automātiski, ja vien valdības ar kvalificētu vairākumu nenobalsotu pret tām.

Pašreizējā kārtība paredz citu procedūru. ES līguma 7. pants, kas ļauj vērsties pret demokrātijas normu pārkāpumiem, prasa, lai valdības pirms rīcības panāktu vienprātību. Eiropas Parlaments 2025. gadā norādīja, ka kopš 2018. gada Ungārijas lietā notikušas deviņas uzklausīšanas, taču oficiāls riska konstatējums joprojām nav pieņemts (Eiropas Parlaments). The Guardian ziņo, ka Kosa pamatojusi laika ierobežojumu ar vēlmi neļaut jaunajām dalībvalstīm uz palikšanu kļūt par otrās šķiras valstīm (The Guardian).

Lai mainītu balsošanas kārtību, valdībām jāpiekrīt atteikties no pilnvarām, ko tās līdz šim izmantojušas. Dalībvalstu sākotnējā nostāja atšķiras. Nīderlandes valdība atbalsta stingrākas garantijas. Taču ārlietu ministrs Toms Berendsens 29. septembrī Nīderlandes Senātā sacīja, ka Hāga vēlas saglabāt vienprātību svarīgos lēmumos par uzņemšanu ES (Nīderlandes Senāts). Viņš nepateica, vai bloka atvēršana skaitās svarīgs lēmums. Kamēr valdības nebūs pieņēmušas izmaiņas un Kijiva nebūs atbildējusi uz iebildumiem par mazākumtautību skolām, Ungārijas šovasar izmantotais veto joprojām būs spēkā.