Constanța sprādziens atklāj NATO jūras dronu aklo zonu

5. jūnijā plkst. 06:00 Rumānijas spēki Konstancas civilajā ostā konstatēja Ukrainas jūras dronu. Tā ir lielākā NATO loģistikas osta Melnajā jūrā. Pagāja četras stundas. Plkst. 10:00 Ukraina brīdināja Rumāniju, ka Krievijas elektroniskās karadarbības traucējumu dēļ esot zaudējusi kontroli pār četriem droniem. Plkst. 10:28 drons pašdetonējās pie 78. piestātnes, aptuveni 500 metru no naftas termināļa (Agerpres, Straits Times). Bojāgājušo nebija. Taču būtiskāks par pašu sprādzienu bija četru stundu intervāls starp drona pamanīšanu un brīdinājumu. Šādam gadījumam nebija protokola: bruņots drons civilā ostā neietilpa esošajā drošības kārtībā.

Tas bija jau otrais incidents mēneša laikā. 7. maijā zvejnieki jūras alā pie Lefkadas Grieķijā atrada Ukrainas dronu ar sprāgstvielām; tā dzinējs joprojām darbojās (skai.gr). Abos gadījumos Ukraina vainoja Krievijas elektronisko karadarbību, kuras dēļ kontrole pār droniem tikusi zaudēta (Maritime Executive).

Būvēts kuģiem, akls pret droniem

Rumānijas piekrastes novērošanas sistēma SCOMAR seko kuģiem, kas garāki par sešiem metriem. Ukrainas „Sea Baby” droni ir aptuveni piecus metrus gari. Iekšlietu ministrija atzina, ka mazas platformas ar zemu radara atstarojumu „nebija starp mērķiem, kuriem sistēma sākotnēji tika projektēta”. Ostā nesen uzstādītā pretdronu sistēma aptver gaisa telpu, nevis ūdens virsmu (HotNews).

Atbildība ir tikpat sadrumstalota kā tehnoloģiskā uzraudzība. Aizsardzības ministrs Radu Miruca norādīja, ka armija neapsargā civilās ostas. Krasta apsardze uzrauga satiksmi. Ostas pārvalde pārvalda teritoriju. Par Konstancu atbild četras institūcijas, bet nevienai nebija plāna gadījumam, ja ostā ienāk bruņots drons.

Rumānijai noteikšanas robu aizvērt traucē arī pašas politika. Valsts vairāku miljardu eiro vērtais SAFE aizsardzības iepirkumu plāns, kam daļēji jārisina zemā augstuma un ūdens virsmas novērošanas trūkumi, ir iestrēdzis Konstitucionālajā tiesā pēc sūdzības, ko iesnieguši tās pašas valdošās koalīcijas pārstāvji, kura programmu apstiprināja. Kamēr strīds nav atrisināts, NATO lielākā Melnās jūras osta paļaujas uz sensoriem, kas būvēti kravas kuģiem.

Bulgārija, kurai ir tā pati piekraste, dažu stundu laikā aktivizēja radarus un helikopteru patruļas. Taču tās uzraudzībai ir tā pati pamatproblēma: sistēmas kalibrētas parastiem kuģiem, nevis piecus metrus gariem droniem ar minimālu radara atstarojumu (armymedia.bg).

Drošības centrs, kas pagaidām pastāv tikai uz papīra

ES piedāvātā atbilde ir Melnās jūras jūras drošības centrs. Tam nav juridiska pamata, budžeta un izraudzītas mītnes pilsētas. Ideja nāk no 2025. gada Kopīgā paziņojuma, proti, politikas dokumenta bez saistoša spēka (EEAS). Rumānijas Eiropas Parlamenta deputāts Viktors Negresku pēc Konstancas sprādziena aicināja šo centru izveidot ātrāk, taču paātrinājumam ir maza praktiska nozīme, ja sākumpunkts joprojām ir koncepcija.

2026. gada maijā nopludināts ES Padomes dokuments apstiprināja, ka katra valsts dronu drošību joprojām traktē kā savu atsevišķu problēmu: dalībvalstis darbojas „silos”, bez kopīgas atklāšanas un reaģēšanas sistēmas (Euronews). ES pretdronu rīcības plāns, kas pieņemts 2026. gada februārī, paredz jūras situācijas izpratnes „pilotpasākumu”, bet pilna ieviešana nav gaidāma pirms 2030. gada (Counter-UAS Action Plan). Arī šis plāns pārsvarā koncentrējas uz gaisa draudiem. Virsūdens jūras droni tajā parādās tikai garāmejot.

Līgums citāda veida kuģiem

1936. gada Montrē konvencija, kas regulē jūras spēku pārvietošanos caur Turcijas šaurumiem starp Melno jūru un Vidusjūru, kuģus dala tirdzniecības un militārajos. Jūras droni neiederas nevienā kategorijā. Tiem nav apkalpes, nav komandēta virsnieka, un Ukraina tos nav reģistrējusi kā karakuģus (Opinio Juris). Turcija savos ūdeņos neitralizējusi vismaz 11 nomaldījušos dronus, bet par to juridisko statusu konvencijas izpratnē neko nav teikusi (Daily Sabah). Ankarai šis klusums ir izdevīgs. Ja jautājums tiktu pacelts, tai būtu vai nu jāierobežo Ukrainas droni, vai jāatzīst to tiesības pārvietoties.

Konstancas drons trāpīja molam, nevis tankkuģim. Pēc incidenta Rumānija lūgusi Ukrainai ziņot ikreiz, kad tiek zaudēta kontrole pār ieroci. Patlaban tā ir visa Eiropas sistēma: viena valsts prasa drona operatoram laikus piezvanīt, ja kaut kas noiet greizi, kamēr ostas paliek neaizsargātas un tiesiskais ietvars joprojām neatzīst, ka šādi ieroči vispār pastāv.