Constanta sprādziens paātrina dronu protokolu

5. jūnijā Ukrainas jūras drons iepeldēja Konstancā, Rumānijas lielākajā Melnās jūras ostā. Tas pašdetonējās laikā no 10:27 līdz 10:28. Ukraina Rumānijas iestādes bija brīdinājusi plkst. 09:54 — mazāk nekā pusstundu pirms sprādziena, kad krīze jau bija sākusies. Četri Ukrainas droni pie Sevastopoles bija zaudējuši sakarus; Kijiva to skaidroja ar Krievijas elektronisko traucēšanu. Dronos iedarbojās automātiska pašiznīcināšanās secība. Viens no tiem nonāca līdz piestātnei civilā ostā NATO dalībvalstī.

Rumānijas pagaidu ārlietu ministre Oana Coju 5. jūlijā paziņoja, ka Bukareste un Kijiva apspriež protokolu: Ukrainai būtu jābrīdina Rumānija, kad tā zaudē kontroli pār droniem, un jāieprogrammē to pašiznīcināšanās pirms Rumānijas teritoriālo ūdeņu sasniegšanas (HotNews). Taču solījumu pārvērst pārbaudāmā un izpildāmā mehānismā ir daudz grūtāk.

Kas lemj par Rumānijas ostu

NATO nodrošina gaisa telpas patrulēšanu austrumu flangā un var sekot līdzi draudiem. Taču alianse nepieņem lēmumus par rīcību dalībvalsts ostā (NATO). Rumānijai ir suverenitāte pār savu gaisa telpu un teritoriālajiem ūdeņiem. Ja lēns un salīdzinoši lēts drons tuvojas civilai piestātnei, lēmums evakuēt strādniekus vai apturēt termināļa darbu jāpieņem Rumānijas iestādēm, nevis sabiedroto komandstruktūrām.

Šāds lēmums ir atkarīgs no brīdinājuma laika. Skaitļi rāda, cik ikdienišķs kļuvis drauds. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma Rumānijas Aizsardzības ministrija ir reģistrējusi vairāk nekā 100 uzbrukumus pierobežas tuvumā, 29 nelikumīgas Krievijas dronu ielidošanas Rumānijas gaisa telpā un 15 gaisa telpas pārkāpumus 2026. gadā vien, kuru dēļ 26 reizes pacelti militārās policijas spēki (Agerpres). Rumānija sabiedrotajiem lūgusi zema augstuma radarus un pārtvērējdronus, lai tiktu galā ar maziem, lēniem objektiem, kuriem tradicionālā pretgaisa aizsardzība nav projektēta (Straits Times). Tā pasūtījusi arī 24 Vācijas Skyranger 35 pretdronu sistēmas (ArmyRecognition). Taču iepirkumi tiek mērīti gados, nevis nedēļās. Divpusējs protokols ar Kijivu šo plaisu varētu aizvērt ātrāk, ja tāds patiešām tiktu ieviests.

Protokols, kuru neviens nevar izlasīt

Parakstīts teksts nav publiskots. DW Romania ziņoja, ka pēc iepriekšējiem dronu incidentiem Galacā un Konstancā iestādes solīja skaidrojumus „dažu dienu laikā”. Sabiedrība tā vietā saņēma neatbildētus jautājumus.

Darbspējīgam protokolam jāatbild uz pamata jautājumiem, par kuriem publiski nav skaidrības. Cik minūšu laikā Ukrainai jābrīdina Rumānija pēc sakaru zaudēšanas ar dronu? Kur tieši jāiedarbina pašdetonācija? Kas saņem brīdinājumu — flote, ostas pārvalde, robežpolicija? Un, ja atlūzas pēc detonācijas pirms robežas tomēr sabojā kuģi vai liek slēgt ostu, kurš sedz zaudējumus?

Lietuva rāda citu pieeju. 30. jūnijā Seims pieņēma likumu, kas civiliedzīvotājiem, kuri cietuši, Lietuvas vai sabiedroto spēkiem likumīgi notriecot dronu, dod tiesības prasīt kompensāciju no aizsardzības līdzekļiem. Prasības var iesniegt trīs gadu laikā (LRT). Viļņa identificēja atbildības robu, ierakstīja risinājumu likumā un to publiskoja. Rumānijas protokols joprojām nav redzams ostas strādniekiem, kuģniecības uzņēmumiem un piekrastes iedzīvotājiem, kuri maksātu par tā izgāšanos. Līdzīga improvizācija notiek visā NATO austrumu malā: Latvija un Somija veido savas pretdronu sistēmas un atbildības noteikumus bez kopīga parauga (Euronews, Yle).

Rumānijas pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruca ir teicis, ka atbildība jāuzņemas tiem, kas dronus palaiž. Šī nostāja nošķir solidaritāti ar Ukrainu no gatavības pieņemt regulāru kara pārplūdi kā normu. Taču princips nav zaudējumu atlīdzināšanas kārtība. Rumānija drošības plānu ir aprakstījusi skaidrāk, nekā to parādījusi. Kamēr protokola noteikumi nav publiski, Konstancas ostas strādniekiem un kuģniecības uzņēmumiem atliek paļauties uz mehānismu, kuru viņi nevar redzēt.