Constanta sprādziens atklāj radaru robu

Konstancas ostas 78. piestātnē jūras drons eksplodēja pie piestātnes sienas. Cietušo nebija. Uzbrucējs nav pierādīts. Nav arī publiski skaidrs, kura Rumānijas iestāde atbild par militāras klases ieroča savlaicīgu atklāšanu, ja tas iepeld civilā ostā.

Konstancas nozīme sniedzas tālāk par Rumāniju. Caur šo ostu pa ES Solidaritātes joslām tiek vesti Ukrainas graudi. Tā iekļauta pārskatītajā Eiropas transporta tīklā, kas ir ES prioritārās infrastruktūras karte. Reģiona eksperti Konstancu vērtē arī kā iespējamu NATO loģistikas mezglu Melnās jūras reģionā (AGERPRES). Ilgstoši traucējumi skartu Donavas kuģošanu, graudu eksportu, Melnās jūras apdrošināšanas cenas un sabiedroto militāro plānošanu.

Divas novērošanas sistēmas, abas aklas pret ieroci, kas ieradās

Rumānijas pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruca problēmu nosauca tieši: Rumānijas armija miera laikā Konstancas ostu neapsargā (European Pravda, WP). Par to atbild citas valsts institūcijas. Viņaprāt, ostai jābūt pašai savām atklāšanas sistēmām.

Osta tika novērota gan no gaisa, gan no jūras, taču ne tādam mērķa izmēram, kāds tajā nonāca. Esošā pretdronu sistēma maijā pārtvēra gaisa dronu. Rumānijas piekrastes novērošanas tīkls seko kuģiem, kuru garums pārsniedz aptuveni sešus metrus. Jūras drons Magura V5 ir 5,5 metrus garš, tātad zem noteiktā sliekšņa. Divas sistēmas, bet abas pēc uzbūves nepamana tieši šo apdraudējumu.

Pēc sprādziena reakcijas ķēde parādīja sadrumstalotību. Civilo jūras iestāžu darbinieki pamanīja objektu un brīdināja floti. Flote informēja krasta apsardzi un SRI, Rumānijas iekšējās izlūkošanas dienestu. Ukraina īsi pirms drona pašdetonācijas nosūtīja brīdinājumu. Rumānijas krasta apsardze autonomas jūras dronu atklāšanas sistēmas testēšanu sāka tikai pēc tam (Digi24). Miruca apstiprināja, ka jūrā iznīcinātas vēl piecas dronu atliekas, daļā no tām bijuši sprāgstvielu materiāli (Adevărul, Antena 3).

Pārneses risks, nevis pierādīts trieciens

Publiski pieejamā informācija neļauj šo gadījumu pierādīti saukt par apzinātu uzbrukumu NATO ostai. Rumānijas un Ukrainas avoti norāda uz Ukrainas jūras dronu, kas zaudējis vadību, visticamāk, Krievijas elektroniskās karadarbības traucējumu dēļ (BTA, Antena 3). Prezidents Nikušors Dans atbildību saistīja ar Maskavu elektroniskās karadarbības ķēdē, nevis ar pierādītu pavēli dot triecienu (Moldova1). Bukareste un Kijiva tagad apspriež protokolu par brīdināšanas sliekšņiem un pašiznīcināšanās programmēšanu, pirms droni nonāk Rumānijas ūdeņos.

Šī atšķirība problēmu nevis mazina, bet padara asāku. Apzināts uzbrukums iedarbinātu skaidras militārās un alianses reakcijas. Kara pārnese caur elektronisko karadarbību un kontroli zaudējušiem ieročiem neiederas nevienā skaidrā procedūrā. Civilās ostas kārtībai tas ir pārāk bīstami, automātiskai militārai komandķēdei — pārāk neskaidri.

Kas vēro ūdeni

ES noteikumi pastāv. CER direktīva, kas kritiskajām vienībām liek vērtēt riskus un veidot noturību, attiecas uz transporta infrastruktūru. NIS2, tai radniecīgais kiberdrošības un būtisko pakalpojumu pārvaldības regulējums, attiecas uz ostu pārvaldītājiem un kuģu satiksmes dienestiem (EUR-Lex, European Commission). Eiropas Komisijas jaunākās vadlīnijas, izdotas pirms dažām dienām, fiziskus, digitālus un hibrīdus traucējumus skata kā vienu politikas lauku. Taču neviens no šiem ietvariem nepasaka, kura Rumānijas institūcija pirmā pamana mazu jūras dronu, klasificē to un ir pilnvarota to neitralizēt, pirms tas sasniedz piestātni.

Daļa šā roba ir nacionāla. CER direktīvā paredzētā kritisko vienību noteikšana un uzraudzība ir dalībvalstu kompetence, un Rumānijas ieviešana var būt vienkārši novēlota. Taču tas pats neatbildētais jautājums attiecas uz katru austrumu flanga ostu, kas tagad veic kara laika loģistikas funkcijas: Varnu, Burgasu, Aleksandrupoli, Klaipēdu, Gdaņsku. Bulgārija jau paplašinājusi kopīgo atmīnēšanas misiju ar Rumāniju un Turciju, iekļaujot zemūdens infrastruktūras novērošanu (BNR, AGERPRES). Lietuva gaisa telpā aizgājusi tālāk, uzliekot lidostu operatoriem individuālu pienākumu vērtēt dronu riskus un izstrādāt rīcības procedūras ārkārtas situācijām (LRT). Ostām līdzvērtīga pienākuma nav.

Eiropa civilajiem mezgliem ir uzticējusi kara laika darbu. Tā vēl nav noteikusi kara laikam atbilstošu atklāšanas pienākumu. Mirucam un katram austrumu flanga aizsardzības ministram jāsniedz publiska atbilde uz ļoti konkrētu jautājumu: kurš tieši vēro ūdeni.