Skip to main content
EU_PUBLIC_AFFAIRS07 / 08 · dienas stāsts3 min · 516 vārdu · 146 avotu

Horvātija pārrauj ECB četrinieka 26 gadu monopolu

Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 24. maijs, 03:50
Kā tas tika uzrakstīts

The long-held monopoly on European monetary power begins to dissolve into the salt.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Visu Eiropas Centrālās bankas pastāvēšanas laiku tās Valde faktiski bija sadalīta starp četrām lielākajām eirozonas valstīm. Vācija, Francija, Itālija un Spānija turēja vietas pēc nerakstītas vienošanās, kas nav ierakstīta līgumos, bet ko līdz šim neviens ārpus šā loka nebija pārvarējis. 1. jūnijā šī kārtība beidzas. Horvātijas centrālās bankas vadītājs Boriss Vujčičs kļūst par ECB viceprezidentu, nomainot Spānijas pārstāvi Luisu de Gindosu. Horvātija eiro ieviesa 2023. gada janvārī. Kopš ECB izveides 1998. gadā neviena valsts ārpus lielā četrinieka nav ieguvusi vietu sešu locekļu Valdē, kas vada bankas ikdienas darbu un pastāvīgi balso par procentlikmēm (Global Banking & Finance, Euronews).

Spānijas aprēķinātā atkāpšanās

Spānija par šo vietu necīnījās. Pedro Sančesa valdība neizvirzīja kandidātu, atsaucoties uz neformālo principu, ka vienas valsts pārstāvis uzreiz nenomaina citu tās pašas valsts pārstāvi. Patiesais mērķis ir tālāk priekšā: 2027. gadā beidzas trīs Valdes locekļu pilnvaras, tostarp prezidenta amats. Kristīnes Lagardas astoņu gadu pilnvaru termiņu pagarināt nevar, un tas noslēdzas tā gada oktobrī. Spānija grib šo amatu.

Tās kandidāts ir Pablo Ernandess de Koss, bijušais Spānijas Bankas vadītājs un pašreizējais Starptautisko norēķinu bankas vadītājs. De Gindoss savu aiziešanu ierāmēja kā pagaidu situāciju: „Spānija ir ceturtā lielākā ekonomika eirozonā, un esmu pārliecināts, ka tā iegūs vietu” (Global Banking & Finance). Šis aprēķins nav bez iekšpolitiska riska. Sančess vada mazākuma valdību, ko vājinājuši zaudējumi reģionos, un pašreizējais Spānijas Bankas vadītājs, kā tiekot ziņots, cenšoties vājināt Ernandesa de Kosa kandidatūru.

Stingrākas monetārās politikas nometne izmantoja iespēju

Vujčičs uzvarēja tāpēc, ka viņa monetārās politikas instinkti sakrita ar to, ko gribēja eirozonas ziemeļu valstis. Eirogrupa, kurā eirozonas finanšu ministri saskaņo pozīcijas, viņu izvirzīja janvārī pēc trim balsošanas kārtām, pārspējot Somijas pārstāvi Olli Rēnu un Portugāles pārstāvi Mariu Sentēnu. Vujčiča stingrā pieeja, kas paredz augstākas procentlikmes inflācijas ierobežošanai, atbilda Vācijas, Austrijas un Baltijas valstu interesēm brīdī, kad tās tieši šādu balsi gribēja redzēt Valdē.

Sentēnu, kurš pārstāv pielaidīgāku monetārās politikas pieeju un atbalsta zemākas procentlikmes, publiski kritizēja Portugāles valdību par pārāk vēlu atbalstu viņa kandidatūrai. Šāds amatā esoša centrālās bankas vadītāja publisks pārmetums ir reti sastopams. Tas parāda, ka ECB amatu sadalē tagad tikpat daudz svara ir stingrās un pielaidīgās monetārās politikas dalījumam, cik nacionālajai lobēšanai.

Cīņa par prezidenta amatu un tie, kuri nebalso

Lielākā balva ir 2027. gada oktobris. ECB prezidentu izvēlas Eiropadome, kurā satiekas valstu un valdību vadītāji. Lēmumam vajadzīgs kvalificētais vairākums: 55 % dalībvalstu, kas pārstāv 65 % ES iedzīvotāju. Neviena valsts viena pati nevar uzlikt veto, taču Vācija un Francija katra spēj veidot bloķējošas koalīcijas. Spānijai, Nīderlandei un Vācijai ir savi iespējamie kandidāti.

Viens dalībnieks šajā procesā nepiedalās vispār: Eiropas Parlaments. Institūcijai, ko tieši ievēlē eirozonas pilsoņi, nav formālas balss par to, kurš vada iestādi, kas nosaka viņu procentlikmes un ietekmē aizņemšanās izmaksas. Parlaments rīko uzklausīšanas un sniedz nesaistošus atzinumus. Iecelšanas vara paliek tikai dalībvalstu valdību rokās. Institūcijai, kuras lēmumi skar katru hipotekāro kredītu un krājkontu 21 valstī, vēlētājiem nav reālas ietekmes uz vadības izvēli.

Horvātijas vieta Valdē parāda, ka mazākas eirozonas valstis var izlauzties, ja politiskais brīdis sakrīt ar monetārās politikas līdzsvaru. Vai tas kļūs par pastāvīgu pavērsienu vai tikai viena cikla izņēmumu, izšķirs 2027. gads. Ja Spānija atgūs augstu amatu un lielais četrinieks atkal noslēgs rindas, Vujčiča iecelšana paliks piezīme ECB vēsturē: pirmā plaisa monopolā, kas ātri aizvilkta ciet. Ja mazākās ekonomikas turpinās konkurēt, ECB iekšējā varas karte pirmo reizi kopš eiro ieviešanas sāks mainīties.

How was this article?

Help us get better

Details about this article
Model:
claude-opus-4-6
Generated:
5/24/2026, 3:21:38 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260524_015006
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology