Kipra bloķē Turcijas tirdzniecības jaunināšanu

Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans apsūdz Kipru, ka tā viena pati kavējot ES un Turcijas muitas savienības modernizāciju. Runa ir par tirdzniecības ietvaru, kas katru gadu aptver vairāk nekā 210 miljardus eiro vērtas preces (Eiropas Komisija). Kiprai nav jāuzvar ekonomiskā argumentācijā. Tai pietiek nepiekrist, jo ES noteikumi paredz, ka pirms tirdzniecības sarunu sākšanas dalībvalstīm jāvienojas par pilnvarojumu. Kiprai ir skaidrs iemesls iebilst: Turcija joprojām neatzīst Kipras Republiku par valsti.

Fidana pārmetums izskanēja dažas dienas pirms ES komisāru tikšanās ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu 1. jūlijā, kur cita starpā tika apspriesta Turcijas piekļuve ES tirgum (Euronews). Ankara Kipru attēlo kā kavētāju. Nikosija šo strīdu redz citādi: Turcija prasa dziļākas ekonomiskās attiecības ar ES, vienlaikus atsakoties vienu no ES dalībvalstīm uzskatīt par leģitīmu partneri.

1996. gada tirdzniecības līgums, kas nav pielāgots šodienai

ES un Turcijas muitas savienība ir spēkā kopš 1996. gada. Tā atceļ tarifus lielākajai daļai rūpniecības preču. Turcijai praksē jāievēro daudzi ES preču standarti, lai gan tā nepiedalās šo noteikumu pieņemšanā. Pakalpojumi, lauksaimniecība un publiskais iepirkums lielākoties paliek ārpus šā ietvara (Eiropas Komisija, Pasaules Banka).

Eiropas Komisija sarunas par modernizāciju ierosināja jau 2016. gada decembrī, norādot, ka esošais modelis ir „sasniedzis savas robežas” (Eiropas Komisija). Līdzīgu secinājumu izdarīja Pasaules Banka: muitas savienība ir palīdzējusi Turcijas rūpnīcām iekļauties ES piegādes ķēdēs, taču vienlaikus radījusi dārgus robus standartu pārvaldībā un strīdu risināšanā (Pasaules Banka). Turcijas lielākā uzņēmēju organizācija DEİK 2026. gada jūnijā Briselē modernizāciju nosauca par „neaizstājamu” (DEİK).

Ekonomiskais pamatojums tātad nav jauns un nav īpaši strīdīgs. Šis process ir iestrēdzis politikā.

Kā Kipra tur rokās vārtus

Saskaņā ar ES līgumiem, konkrēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu, Eiropas Komisija nevar pati sākt tirdzniecības sarunas. Tai vajadzīgs dalībvalstu Padomes pilnvarojums (EUR-Lex). Kiprai nav jāpārspēj Vācija vai Francija ekonomiskos argumentos. Tai pietiek bloķēt politisko vienprātību.

Kipras iebildumi nav abstrakti. Turcija nekad nav pilnībā piemērojusi Ankaras protokolu, kas tai uzliek pienākumu muitas savienības saistības attiecināt uz visām ES dalībvalstīm, arī Kipru. ES Padomes 2016. gada decembra secinājumi prasīja šā protokola „pilnīgu un nediskriminējošu īstenošanu” (ES Padome). 2018. gada jūnijā Eiropadome secināja, ka Turcija „attālinās” no ES, un iesaldēja darbu pie muitas savienības modernizācijas (ES Padome). 2024. gada aprīlī ES līderi durvis atstāja pavērtas, bet tikai ar nosacījumu, ka Turcijas rīcība mainās; iespējamā iesaiste tika raksturota kā „pakāpeniska” un „atgriezeniska” (Eiropadome).

Pagājušajā nedēļā strīds kļuva ļoti konkrēts. Turcija neiekļāva Kipru sagatavošanās sanāksmēs pirms COP31, ANO klimata samita, ko Turcija rīkos. Eiropas Komisija brīdināja, ka „šī ir 27 valstu savienība, punkts” (Reuters). Ankara lūdz ES paplašināt tirdzniecības attiecības, vienlaikus atsakoties pie starptautiska galda apsēdināt vienu no ES dalībvalstīm.

Visvairāk par strupceļu maksā Vācija

Kavēšanās izmaksas nav sadalītas vienmērīgi. Vācijai ir liela daļa ES un Turcijas tirdzniecībā, un Vācijas uzņēmumi ir dziļi iesaistīti Turcijas enerģētikas infrastruktūrā un ražošanas piegādes ķēdēs (Vācijas Ārlietu ministrija). Vācijas rūpnieciskajam piegādātājam novecojis regulējums nozīmē praktiskas problēmas: Turcijas publiskie iepirkumi lielā mērā paliek slēgti, sertifikācija kavējas, bet pakalpojumi, piemēram, inženierija vai konsultācijas, nevar brīvi plūst pāri robežai.

Tomēr arī Berlīne šo jautājumu neuzskata tikai par komerciju. Vācijas Ārlietu ministrija attiecības ar Turciju joprojām sasaista ar tiesiskumu un demokrātijas standartiem. Vācijas pilsoniskās izglītības materiāli Ankaras protokolu un Kipras jautājumu identificē kā būtiskus neatrisinātus šķēršļus (bpb).

Kiprai bloķēšana dod ieguvumu tieši tāpēc, ka muitas savienība ir viens no retajiem jautājumiem, kur ES dalība atzīšanas strīdu pārvērš reālā sarunu svirā. Ja modernizācija virzītos uz priekšu bez jebkādas Turcijas piekāpšanās Kipras jautājumā, Nikosija zaudētu savu spēcīgāko instrumentu, bet Ankara iegūtu lielu ekonomisku priekšrocību. Tajā pašā laikā šī loģika darbojas arī pretējā virzienā: katru gadu, kamēr pilnvarojums paliek iesaldēts, uzņēmumi abās pusēs maksā par novecojušu sistēmu.

Saruna turpinās, bet mandāta nav

1. jūlija tikšanās ar Erdoganu muitas savienību skāra līdzās migrācijai un sankciju apiešanai (Euronews). Tas nozīmē, ka jautājums nav pazudis no politiskās dienaskārtības. Taču saruna nav pilnvarojums. Ekonomiskais pamatojums ir zināms gadiem. Mandāts ir bloķēts tāpēc, ka ES nevar tirdzniecības piekļuvi pilnībā atdalīt no dalībvalsts atzīšanas. Kamēr Turcija muitas savienības modernizāciju uztver kā ekonomisku pienākumu, kam ar Kipru neesot sakara, bet Kipra to redz kā sviru, kas nav atdalāma no atzīšanas, nevienai pusei nav iemesla kustēties pirmajai.