Kipra bloķē atkritumu nodokli

Kipras parlaments 14. jūlijā ar 26 balsīm pret 19 noraidīja valdības priekšlikumu ieviest nodokli par pašvaldību atkritumiem, kas nonāk poligonos (Cyprus Mail). Ar šo balsojumu Kipra apdraudēja arī daļu ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējuma. Poligonu nodoklis bija ierakstīts Kipras Atveseļošanas un noturības plānā kā obligāts atskaites punkts — juridiski saistošā vienošanās ar ES par reformām, pret kurām valsts saņem pēcpandēmijas finansējumu. Noraidījums var iesaldēt 23 milj. € izmaksu (Politis, SkalaTimes).

Valdība Briselei bija apsolījusi reformu, kuru nebija spējusi pārdot savam parlamentam. Tagad šī politiskā plaisa kļuvusi par finansējuma risku.

Kā ES atveseļošanas nauda rada saistības

Atveseļošanas un noturības mehānisms — ES 724 mljrd. € pēcpandēmijas fonds — darbojas kā līgums par rezultātu. Valdības pašas iesniedz reformu un investīciju plānus. Eiropas Komisija, ES izpildvara, pārbauda, vai katrs solis ir izpildīts, un tikai tad atbrīvo naudu. Visi vēl neizpildītie atskaites punkti jānoslēdz līdz 2026. gada augustam (Regula (ES) 2021/241).

Kipra savā plānā ierakstīja pašvaldību poligonu nodokli kā zaļās nodokļu reformas daļu. Vides departamenta direktors Kostass Konstantinu norādījis, ka piedāvātā likme bija 10 € par tonnu, un visi ieņēmumi būtu novirzīti vietējām pārstrādes programmām (SkalaTimes). Valdība uzsver, ka sākotnējā likme bijusi 35 € par tonnu, bet tā samazināta, lai mazinātu slogu.

14. jūlija laika sakritība parādīja problēmu īpaši skaidri. Tajā pašā dienā, kad parlaments noraidīja nodokli, Eiropas Komisija apstiprināja Kipras sesto atveseļošanas maksājumu 120 milj. € apmērā (European Sting). Brisele atzina Kipras progresu brīdī, kad Nikosijas likumdevējs bloķēja nākamo obligāto soli.

Kāpēc parlaments balsoja pret

Opozīcijas arguments nav vienkāršs eiroskepticisms. Kipra poligonos noglabā aptuveni 68 % pašvaldību atkritumu, kamēr ES mērķis līdz 2035. gadam ir 10 % (Politis). Pret nodokli balsoja Akel, Elam, Alma un Tiešā demokrātija, apgalvojot, ka mājsaimniecībām nav jāmaksā vairāk, pirms valstī faktiski ir izveidota pārstrādes infrastruktūra. To pašu uzsvērušas arī pašvaldības. „Sabiedrībai nav jāmaksā par valsts neveiksmēm atkritumu apsaimniekošanā,” šomēnes brīdināja viena no pašvaldību pozīcijām (Cyprus Mail).

Bez šķirošanas centru un pārstrādes jaudas poligonu nodoklis palielina pašvaldību izmaksas, bet pats par sevi nesamazina atkritumu daudzumu, kas nonāk izgāztuvēs.

Valdības pretarguments arī nav bez pamata. Ja nodokļa ieņēmumi finansē tieši to pārstrādes infrastruktūru, kuras pašvaldībām trūkst, nodokļa noraidīšana bloķē gan cenu signālu, kam jāmazina poligonu izmantošana, gan naudu, kas palīdzētu pašvaldībām no tiem atteikties.

Sešas nedēļas pašu radītas plaisas aizvēršanai

Kiprai tiesību akti jāpieņem līdz 2026. gada 31. augustam. Līdzīgs termiņa spiediens skar arī citas Atveseļošanas un noturības mehānisma saņēmējas. Rumānijai, piemēram, pirms augusta termiņa vēl jāizpilda vairākas ar plānu saistītas reformas (Eiropas Komisija).

Mehānisma loģika stiprina atbildību: nauda tiek piesaistīta nevis solījumiem, bet izpildei. Taču, ja valdība politiski dārgu reformu ieraksta saistošā ES plānā, pirms panākts parlamenta atbalsts un pirms izveidota reformai vajadzīgā infrastruktūra, fonds pārvērš iekšpolitisku secības kļūdu naudas plūsmas krīzē. Kiprai tagad ir sešas nedēļas, lai aizvērtu plaisu, ko pati valdība radīja: tā vispirms apsolīja Briselei un tikai pēc tam mēģināja pārliecināt Nikosiju.