Kiprā drūp buferzonas režīms

Divi ANO ziņojumi par Kipru šomēnes nonākuši Drošības padomē. Tie rāda divas atšķirīgas realitātes. UNFICYP, ANO miera uzturēšanas misija, kas kopš 1974. gada patrulē Kipras buferzonā, brīdina, ka noteikumi, kuri piecus gadu desmitus turējuši salas iesaldēto konfliktu zem kontroles, sāk zaudēt spēku: miera uzturētāji tiekot kavēti, bet militārā infrastruktūra pakāpeniski tuvojoties pamiera līnijām (UNFICYP ziņojums S/2026/8). Savukārt ANO ģenerālsekretāra labo pakalpojumu misija — atsevišķs diplomātiskais kanāls salas politiskās sadalītības risināšanai — aicina Kipras grieķu un Kipras turku līderus izmantot pašreizējo iespēju virzībai uz priekšu (labo pakalpojumu ziņojums S/2026/9).

Diplomātija tiek atsākta brīdī, kad vājinās tieši tie apstākļi uz vietas, kas tai ļauj darboties. ES valdības, kuru rokās ir Eiropas attiecību nosacījumi ar Turciju, nav vienisprātis, kā uz to reaģēt.

Kur brūk noteikumi uz vietas

Pamiera režīms Kiprā ir noturējies piecdesmit gadus nevis tāpēc, ka politiskais konflikts būtu atrisināts, bet tāpēc, ka pietiekami daudz iesaistīto pušu ievēroja ierobežojumu kopumu: vienpusēji nemainīt buferzonu, nekavēt ANO patruļas, neradīt jaunus faktus uz vietas, kurus diplomātiem vēlāk nāktos pieņemt kā sākuma punktu. UNFICYP ziņojums dokumentē spiedienu uz katru no šiem ierobežojumiem.

Pila, rets jaukts ciems buferzonā, parādīja, cik ātri vietējs infrastruktūras projekts var kļūt par starptautisku incidentu. UNFICYP nosodīja uzbrukumu miera uzturētājiem un ANO transportlīdzekļu bojāšanu, to raksturojot kā tiešu izaicinājumu misijas pārvietošanās brīvībai (UNFICYP paziņojums). Varoša, nožogots piekrastes rajons, ir politiski smagāks gadījums. Drošības padomes rezolūcijas skaidri aizliedza teritorijas apdzīvošanu jebkuram citam, izņemot tās sākotnējos iedzīvotājus, un aicināja to nodot ANO pārvaldībā (ANO DP rezolūcija 550). Vienpusēji soļi Varošā pārkāpj nevis nerakstītas gaidas, bet konkrētus Drošības padomes lēmumus.

ES šķelšanās

Drošības padome atjauno UNFICYP mandātu un nosaka diplomātiskos parametrus. ES nevar vadīt Kipras sarunas. Taču ES valdības kontrolē kaut ko tādu, kas ANO nav pieejams: Eiropas tirdzniecības, migrācijas, aizsardzības un muitas attiecības ar Turciju. Tas Briselei dod netiešu ietekmi uz Ankaras rīcību salā, ja dalībvalstis izvēlas to izmantot.

Par to vienošanās nav.

Grieķija, viena no trim garantētājvalstīm saskaņā ar 1960. gada Garantiju līgumu — Aukstā kara laika vienošanos, kas Grieķijai, Turcijai un Lielbritānijai piešķīra drošības lomas attiecībā uz salu — vēlas, lai brīdinājumi par buferzonu kļūtu par stingrākiem nosacījumiem Ankarai visos ES un Turcijas jautājumos. Atēnas drīzu noregulējumu negaida. ANO procesu tās redz kā veidu, kā saglabāt starptautisku uzmanību Turcijas rīcībai (Grieķijas Ārlietu ministrija, Philenews).

Vācija Kipru lasa plašākā Turcijas politikas kontekstā. Berlīnei Ankara ir vajadzīga migrācijas pārvaldībā, NATO koordinācijā un Melnās jūras drošībā. Pirms NATO samita kanclers Frīdrihs Mercs uzsvēra Eiropas atbildību par alianses saliedētību (Vācijas valdība), bet sociāldemokrātu deputāti aicināja viņu sarunās ar Redžepu Tajipu Erdoganu celt arī demokrātijas standartu jautājumu (ZEIT). Publiski nav parādījusies detalizēta Vācijas pozīcija par Pilu, Varošu vai incidentiem ar miera uzturētājiem. Secinājums ir skaidrs: Berlīne vēlas saglabāt darba telpu ar Turciju, nevis nonākt konfrontācijā Kipras detaļu dēļ.

Francija pievieno vēl vienu slāni. Nesenā aizsardzības sadarbības vienošanās dod Francijas spēkiem juridisku pamatu ostu apmeklējumiem un pārlidojumiem no Kipras. Parīze to sauc par parastu divpusēju vienošanos ar ES dalībvalsti (Cyprus Mail). Turcija to sauc par neleģitīmu un brīdina par sekām (Türkiye Today). Vienošanās nemaina noregulējuma procesu, taču Nikosijai tā signalizē par divpusēju drošības atbalstu, bet Ankarai dod jaunu iebildumu punktu.

Kurš lemj

Drošības padome abus Antoniu Gutērreša ziņojumus skatīs šomēnes (Security Council Report). Valstīm, kas nodrošina karavīrus ANO misijām, piemēram, Īrijai, jautājums jau ir praktisks: ja miera uzturētāju piekļuvi un drošību Kiprā var graut bez sekām, tāds pats risks rodas arī citām ANO misijām (Irish Examiner).

ES formāli atbalsta Kipras noregulējumu ANO ietvarā (ES Padome). Ar šo formulu vairs nepietiek, ja dalībvalstis nespēj vienoties, vai buferzonas pārkāpumiem Ankarai jāmaksā cena citās sarunās. Bez šādas atbildes ES atbalsts ANO procesam paliek deklaratīvs: pozīcija ir izteikta, bet netiek piesaistīta sekām.