Kipra sasaista Turcijas tirdzniecību ar ANO sarunām

ANO diplomātija dod sarunu skatuvi. Taču lielu daļu no tā, ko Ankara vēlas ārpus tās, kontrolē Brisele: muitas savienības modernizāciju, vieglāku ceļošanu un aizsardzības sadarbību. Kipra cenšas panākt, lai šie jautājumi virzītos kopā, nevis atsevišķi. Tas liegtu Turcijai spiest uz Nikosiju ANO sarunās un vienlaikus prasīt pārējai Eiropai ieguvumus Briselē.

Pakete, ko Nikosija grib noturēt kopā

Kipras ietekme vispirms ir politiska, nevis juridiska. Eiropadome 2024. gadā noteica, ka ES un Turcijas sadarbībai jābūt „pakāpeniskai, samērīgai un atgriezeniskai”, un sasaistīja virzību ar Turcijas rīcību Kipras jautājumā gan Eiropadomes secinājumos, gan Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgajā dokumentā.

Šī formula dod Nikosijai pamatu apgalvot, ka tirdzniecība, ceļošana un aizsardzība nav atsevišķas tehniskas lietas. Kipra grib, lai ES līderi tās uztver kā vienu Turcijas paketi, kuras cenā ietilpst arī Kipras jautājums.

Vājākais posms Nikosijai ir muitas savienība. Tās modernizāciju var virzīt caur ES tirdzniecības noteikumiem un parasto starptautisko līgumu procedūru, kur vienai dalībvalstij nav automātiskas kontroles pār visu procesu (ES tirdzniecības noteikumi · līgumu procedūra).

Līdzīga problēma Kiprai ir bezvīzu ceļošana. Komisijas ceļveža izvērtējums jautājumu formulē kā Turcijas atbilstību ES nosacījumiem, nevis kā Kiprai īpaši piesaistītu bloķēšanas mehānismu. Nikosija var palielināt politiskās izmaksas, bet viena pati nevar pārrakstīt procedūru.

Aizsardzībā Kiprai ir stingrāka roka. SAFE, ES aizsardzības iepirkumu aizdevumu shēma, tika veidota uz ārkārtas tiesiskā pamata, un tās regulā nav īpaša Kipras veto pret Turciju (tiesiskais pamats). Taču plašāks ES un Turcijas drošības līgums, visticamāk, virzītos pa ārpolitikas noteikumu ceļu, kur galvaspilsētām parasti vajadzīga vienprātība. Tur Kipru apiet ir daudz grūtāk (ārpolitikas balsošanas noteikums).

Turcija grib Briseli bez Nikosijas

Ankaras atbilde ir Kipras diplomātiju turēt ANO un vecajā garantētājvalstu formātā, kur Turcijai, Grieķijai un Lielbritānijai joprojām ir formālas lomas. Turcijas amatpersonas apgalvo, ka Eiropa nevarot veidot nopietnu drošības politiku bez Turcijas, savukārt Kipras turku līderis Tufans Erhirmans saka, ka ES sarunas būtu jāatbalsta no malas, nevis jāsēž pie sarunu galda (Türkiye Today · Cyprus Mail).

Grieķija Kipras paketi atbalsta visatklātāk. Kirjaks Micotakis sasaistīja Kipras jautājumu ar Grieķijas un Turcijas „mierīgo ūdeņu” ticamību un vēlāk Turcijas neiekļaušanu SAFE pasniedza kā Grieķijas panākumu (Grieķijas premjerministrs · Euronews Greece). Atēnas izmanto Kipru kā pārbaudi tam, vai Turcija var spiest uz vienu ES dalībvalsti un vienlaikus prasīt atlīdzību no visām.

Francija Kipru stiprina nevis ar publisku sasaisti, bet ar militāru klātbūtni. Francijas un Kipras spēku statusa līgums, kas nosaka ārvalstu karavīru uzturēšanās noteikumus citas valsts teritorijā, dod salai skaidrāku lomu Francijas mācībās, loģistikā un misijās (La Croix · Euronews France). Tas Kipru padara ne tikai par sūdzības iesniedzēju, bet arī par noderīgu platformu.

Citas galvaspilsētas grib elastīgāku darījumu. Berlīne atbalsta kontrolētu tuvināšanos Ankarai; ārlietu ministrs Johans Vādefūls izteikumos, ko citēja Deutschland.de, atbalstīja tālāku virzību. Itālijai ir aizsardzības industrijas iemesli izvairīties no pastāvīgas Turcijas izslēgšanas pēc tam, kad Leonardo un Baykar izveidoja kopuzņēmumu bezpilota tehnoloģijām. Spānijai ir arī tirdzniecības intereses; tās Ekonomikas ministrija Spānijas un Turcijas ekonomisko vienošanos kontekstā uzsvēra muitas savienības nozīmi.

Briseles pārbaude

Kipra un Grieķija grib, lai Turcija samaksā politisku cenu, pirms ES lietas virzās tālāk. Francija šai pozīcijai pievieno drošības svaru. Vācija, Itālija un Spānija grib saglabāt iespēju sadarboties ar Ankaru, nepiešķirot Nikosijai bremzi visiem jautājumiem.

Šī plaisa ir nozīmīga arī ārpus Kipras. Ja dalībvalstis tirdzniecību, vīzas un aizsardzību palaidīs pa parastajām procedūrām, Nikosijas ietekme saruks. Ja Turcijai būs vajadzīgs īpaši pielāgots ES un Turcijas darījums, Kipru ignorēt būs grūtāk. Nākamais pārbaudījums ir tas, vai Ankara secinās, ka piekāpšanās ANO sarunu galdā maksā mazāk nekā kavēšanās Briselē.