Kipras kabeli kavē NAVTEX

Jūras paziņojums par jūras gultnes izpēti „Great Sea Interconnector” kabeļa maršrutā starp Krētu un Kipru joprojām nav izdots. NAVTEX ir kuģniecības brīdinājums, ar kuru noteiktā jūras zonā paziņo par izpētes darbiem; tajā jānorāda koordinātas, kuģu nosaukumi un datumi. Nekas tāds nav publicēts. Grieķijas un Kipras amatpersonas, ar kurām sazinājās augusta sākumā, neapstiprināja un nenoliedza, ka šāds paziņojums tiekot gatavots (Cyprus Mail). Grieķijas puses brīfingos izskan, ka Atēnas koordinēsies ar Franciju. Dokuments nav parādījies (Enikos).

Tieši šis trūkstošais paziņojums ir kļuvis par praktisko pārbaudi tam, vai „Great Sea Interconnector” — ES atbalstītais zemūdens elektroenerģijas kabelis, kam jāsavieno Grieķija, Kipra un vēlāk arī Izraēla, — spēj pāriet no politiska atbalsta uz būvdarbiem. ES projektam ir piešķīrusi gandrīz 658 milj. € dotācijās (CINEA). Francijas „Meridiam” tagad pieder 66 % projekta uzņēmuma, bet Grieķijas pārvades sistēmas operators ADMIE saglabā 34 % (Enerdata). Taču ne ES nauda, ne akcionāru maiņa pati par sevi nenosūta izpētes kuģi jūrā.

40 % jūras gultnes vēl nav kartēti

Pirms kabeli var ieguldīt jūrā, kuģiem jāizpēta aptuveni 898 km garš jūras gultnes posms: dziļums, reljefs un riski, kas var apdraudēt kabeļa novietošanu. Kabelis izmantos augstsprieguma līdzstrāvu jeb HVDC tehnoloģiju, ko izvēlas gariem zemūdens savienojumiem, jo šādā attālumā enerģijas zudumi ir mazāki nekā maiņstrāvas sistēmās (EU Global Gateway). Daļā maršruta dziļums sasniedz ap 3 000 metru (HVDC World).

Aptuveni 60 % izpētes darbu ir pabeigti. Atlikušie 40 % atrodas ūdeņos uz dienvidiem no Kasas salas un uz dienvidaustrumiem no Krētas, kur darbi apstājās pēc 2024. gada incidenta, kas bija saistīts ar Turcijas spiedienu (Ekathimerini). Pat ja kuģi izdotos nofraktēt līdz septembrim, atlikušās izpētes pabeigšanai varētu vajadzēt 18 līdz 24 mēnešus, tātad izpētes posms var ievilkties līdz 2028. gadam (Kathimerini). Tikai pēc tam seko kabeļa ieguldīšana.

Strīdīgā zona pārklājas ar ūdeņiem, kuros Turcija nesen paziņoja par jūras parku izveidi. Atēnas norāda, ka šim solim nav juridiskas ietekmes uz Grieķijas suverēnajām tiesībām (Greek MFA).

Trīs lietas, kas vēl nav notikušas

Projektam ir nopietni atbalstītāji, tomēr trīs būtiski posmi nav noslēgti. Eiropas Komisija nav saņēmusi apvienošanās paziņojumu par „Meridiam” darījumu, tāpēc Brisele vēl nav vērtējusi, vai īpašumtiesību maiņa rada konkurences bažas (CNA). Kipra gaida Eiropas Investīciju bankas padziļināto pārbaudi, pirms valsts apņemsies ieguldīt līdzekļus. Nav pieņemts arī galīgais investīciju lēmums — brīdis, kad projekta sponsori apņemas ieguldīt kapitālu un tiek parakstīti būvniecības līgumi. Kabeļa ražotājs „Nexans” janvārī paziņoja, ka joprojām ir projektā, taču grafika pārskatīšana ietekmēs piegādes termiņus (Nexans).

Kas maksās, ja izmaksas pieaugs

Saskaņā ar „Phileleftheros” ziņoto Grieķijas un Kipras posma izmaksas esot ap 1,9 mljrd. €. Pēc ES dotācijas tās sadalītas šādi: 63 % Kiprai un 37 % Grieķijai. Kipra, kas ir ES elektriski visizolētākā dalībvalsts, iegūtu rezerves elektroenerģijas savienojumu un piekļuvi lētākai ražošanai. Nikosija 25 milj. € ikgadējos maksājumus — kopā 125 milj. € piecos gados — ir piesaistījusi NAVTEX izdošanai kā pierādījumam, ka projekts virzās uz taustāmu darbu sākšanu (Capital).

Vai Kipras elektrības rēķini pieaugs, būs atkarīgs no regulatora lēmuma. Regulators nosaka, kuras projekta izmaksas drīkst iekļaut patērētāju tarifos un kuras jāsedz projekta uzņēmumam vai valstij. Bijušais enerģētikas regulatora vadītājs Andreass Pulliks apgalvo, ka ES noteikumi vispirms atskaita dotācijas un tirgus ieņēmumus, tāpēc kabelim nav automātiski jāpaaugstina rēķini (Cyprus Mail). Taču no aptuveni 251 milj. €, ko ADMIE norāda kā jau iztērētus, Kipras regulators tikai 32 % ir atzinis par atgūstamiem caur elektrības rēķiniem (Politis). Kipra nepieņem ADMIE izmaksu uzskaiti bez pārbaudes. Nav publicēts, kurš segs sadārdzinājumu, ja izmaksas palielināsies dziļūdens inženiertehnisko darbu, drošības eskortu vai jaunu kavējumu dēļ.

„Great Sea Interconnector” ir ticamāks projekts nekā pirms sešiem mēnešiem. Tam ir nosaukti sponsori, ES finansējums un kabeļa ražotājs. Trūkst vēl atļauju un riska sadales kopuma, kas ļautu izpētes kuģiem atgriezties strīdīgajos ūdeņos.