Kipra tuvojas Šengenai

Zaļā līnija šķērso Kipru kā rēta, kuru nav aizvēris neviens ES regulējums. Vienā pusē Kipras Republika darbojas kā pilntiesīga ES dalībvalsts. Otrā pusē kopš 1974. gada teritoriju kontrolē Turcijas militārie spēki, un ES tiesību piemērošana tur ir formāli apturēta. Starp abām pusēm ir jautājums, ar kādu nav saskārusies neviena cita Šengenas kandidātvalsts: kā Eiropas bezpasu telpu ieviest sadalītā salā.

Eiropas Komisija, kā tiekot ziņots, esot atzinusi Kipru par tehniski gatavu pievienoties Šengenai — zonai, kurā starp iesaistītajām valstīm nav regulāru robežpārbaužu (Kathimerini Cyprus, Kibris Postasi). Izvērtējums Šengenas komitejai iesniegts 2026. gada 26. jūnijā. Kipras prezidents Niks Hristodulidis šo jautājumu atsevišķi apspriedis Parīzē ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu (Euronews Greece). Vērtējums apstiprina, ka Kipra var virzīties uz lēmumu. Pašu lēmumu joprojām pieņem dalībvalstu valdības.

Izšķirošie vārti ir Padomē

Kipra ES pievienojās 2004. gadā un vēlāk ieviesa eiro, tomēr tā joprojām nav Šengenas zonā. Pievienošanās līgumā noteikts, ka Šengenas noteikumi Kiprai piemērojami tikai pēc vienbalsīga Padomes lēmuma. Tas nozīmē, ka jāpiekrīt katrai iesaistītajai valdībai (Official Journal 2003 accession act, Council of the EU). Komisija var izvērtēt un ieteikt. Tā nevar uzņemt valsti Šengenā (Cyprus Mail).

Rumānijas un Bulgārijas piemērs rāda, kāpēc šī atšķirība ir būtiska. Komisija abas valstis par tehniski gatavām atzina 2022. gadā (European Commission). Tā paša gada decembrī Austrija bloķēja to pievienošanos, atsaucoties uz migrācijas spiedienu, nevis uz tehniskiem trūkumiem kādā no abām valstīm (Reuters). Pilnīga sauszemes robežkontroles atcelšana notika tikai 2025. gada janvārī (Council). Vienas iekšlietu ministrijas iebildumi šo lietu aizturēja gadiem. Vienbalsība katrai valdībai dod šādu sviru.

Pašlaik nav publisku pierādījumu, ka kāda valsts konkrēti draudētu bloķēt Kipras uzņemšanu. Taču Rumānijas un Bulgārijas gadījums iedibināja modeli: kad Šengenas paplašināšanās nonāk Padomē, lēmums kļūst politisks, un tehniskais vērtējums viens pats jautājumu neatrisina. Pirms pozitīvā vērtējuma anonīmi Šengenas valstu diplomāti pauduši skepsi; viens no viņiem Cyprus Mail sacījis, ka Kipras pievienošanās neesot „nopietni iespējama”. Šī skepse izteikta pirms ziņotā vērtējuma, tāpēc to nevar lasīt kā pašreizēju Padomes pretestību. Taču tā rāda politisko noskaņu.

Kontroles punktam nav jākļūst par robežu

Kipra atšķiras no visām iepriekšējām Šengenas kandidātvalstīm salas sadalījuma dēļ. Pievienošanās līguma 10. protokols aptur ES tiesību piemērošanu teritorijās, kuras Kipras Republika nekontrolē (EUR-Lex). Zaļās līnijas regula nosaka cilvēku un preču pārvietošanos pāri buferzonai, vienlaikus uzsverot, ka šī līnija nav ES ārējā robeža (Green Line Regulation).

Šengena balstās drošības darījumā: valstis atsakās no iekšējām robežpārbaudēm, jo uzticas citu dalībnieku ārējo robežu kontrolei, vīzu sistēmām un policijas sadarbībai (DG HOME). Kipras gadījumā problēma nav tikai robežpunktu personāls. Šengenai vajag juridiski definētu kontroles punktu. Kiprai vajag, lai šis kontroles punkts nekļūtu par robežas atzīšanu, jo tas politiski nostiprinātu salas sadalījumu. ES vērtētāji, kā tiekot ziņots, esot atzinuši pašreizējās pārbaudes pie Zaļās līnijas par pietiekamām, bet prasījuši pilnīgāku juridisko skaidrību 10. protokola ietvaros (Euronews Greece, Kathimerini Cyprus).

Papildu sarežģījums ir britu suverēnās bāzu teritorijas salā — Apvienotās Karalistes kontrolētas teritorijas, kur britu spēki pārvalda kontrolpunktus pie Kipras Republikas kontrolētās teritorijas. Vērtētāji, kā ziņo Kathimerini Cyprus, prasījuši ciešāku sadarbību šajos kontrolpunktos, jo jebkura nepilnība ārpus ES esošas militāras zonas perimetrā kļūst par nepilnību Šengenas drošības ķēdē.

Iekšlietu komisārs Magnuss Brunners janvārī sacīja, ka Komisija „pilnībā atbalsta” Kipras pievienošanos Šengenai un ka tās „īpašā situācija” tikšot ņemta vērā, saglabājot drošības standartus (Cyprus Mail, Sigmalive). Pats izvērtējuma ziņojums, kas, kā tiek ziņots, esot aptuveni 60 lappušu garš, nav publicēts.

Kipra, šķiet, ir uzvarējusi tehnisko strīdu. Politisko vēl ne. Tas virzās caur vienbalsīgu balsojumu Tieslietu un iekšlietu padomē, kur lemj iesaistīto valstu iekšlietu ministri, un caur juridisku konstrukciju pie Zaļās līnijas, ko neviena ES institūcija līdz galam nav atrisinājusi. Komisijai jāpublicē izvērtējums. Padomei jānosauc grafiks. Kiprai jāatbild uz jautājumu, ko uzdod pašas ģeogrāfija: kā garantēt Šengenas drošību salā, kur līnija, kuru tā kontrolē, ir tieši tā līnija, ko tā nedrīkst saukt par robežu.