Kiprai piekrīt 63% kabeļa izmaksu

Divpartiju ASV likumdevēju grupa aicināja valsts sekretāru Marko Rubio un ASV Attīstības finanšu korporācijas vadītāju Benu Bleku par prioritāti noteikt „Great Sea Interconnector” — plānoto zemūdens elektroenerģijas kabeli starp Grieķiju, Kipru un Izraēlu (Schneider House, Protothema). Vašingtonas signāls projektam dod politisku svaru. Tas nedod naudu, aizdevuma garantiju vai būvatļauju. No šī brīža līdz elektrības plūsmai pa kabeli galvenais jautājums ir, kurš maksās. Atbildes pagaidām nav.

Politisku atbalstītāju projektam netrūkst. Brisele to ir atzinusi par prioritāru pārrobežu projektu un piešķīrusi aptuveni 657 milj. € dotācijās (CINEA, EUR-Lex). Francijas infrastruktūras investors „Meridiam” 5. augustā parakstīja vienošanos par 66 % vairākuma līdzdalību (Greek Prime Minister). Grieķijas elektrotīkla operators ADMIE, kas saglabā 34 % un tehnisko vadību, 13. augustā iesniedza regulatoriem Kipras–Izraēlas posma investīciju pieteikumu (ADMIE). Kā rakstījām pagājušajā nedēļā, ar šo iesniegumu sākās apstiprinājumu process, bez kura galīgais investīciju lēmums nav iespējams. Projektam trūkst nevis atbalsta, bet skaidras atbildes, cik par to maksās elektrības patērētāji.

Kāpēc kabelim ir ekonomiska loģika

Kipra ir viena no pēdējām ES dalībvalstīm, kurai nav fiziska savienojuma ar nevienas kaimiņvalsts elektrotīklu. Šāda izolācija nozīmē, ka salai pašai jārisina katrs elektroapgādes traucējums un pieprasījuma lēciens. Rezerves jaudu uzturēšana kļūst dārga, bet iespējas elektrotīklā uzņemt vairāk saules un vēja enerģijas paliek ierobežotas.

Kabelis vispirms savienotu Kipru ar Grieķiju, pēc tam ar Izraēlu. Plānotā jauda ir 1 000 MW, kopējais garums — aptuveni 1 200 km (ADMIE, OT). Kipra varētu importēt lētāku elektrību brīžos, kad vietējā piedāvājuma nepietiek, un eksportēt atjaunīgās enerģijas pārpalikumu. Šī iespēja kļūst svarīgāka pēc 2029. gada, kad sala varētu zaudēt būtisku daļu konvencionālās elektroenerģijas ražošanas jaudu (Cyprus Mail).

Ekonomiskā loģika ir saprotama. Problēma ir viss, kas atrodas starp loģiku un izbūvētu infrastruktūru.

Rēķins pienāk pirms elektrības

Asākais strīds ir par izmaksu atgūšanu: kurš maksā par kabeļa būvniecību un cik liela daļa nonāk elektrības rēķinos. Grieķijas–Kipras posmā izmaksas sadalītas šādi: 63 % Kiprai, 37 % Grieķijai. Tātad lielāko regulēto slogu nes Kipras patērētāji. Kipras enerģētikas regulators CERA tam pretojas. No 251 milj. €, ko ADMIE apgalvo jau esam iztērējis, CERA tikai 32 % ir atzinusi par atgūstamiem caur tīkla tarifiem (Protothema, Politis). Vienkāršāk sakot, regulators neļauj ADMIE lielāko daļu deklarēto tēriņu pārlikt uz rēķiniem. Nikosija paziņojusi, ka pirms kabeļa darbības sākuma neveiks papildu maksājumus virs 125 milj. € starpvaldību vienošanās (Capital.gr).

Privātajiem investoriem tikmēr esot solīta atļautā peļņas norma 8,3 % apmērā un vēl 3,7 % prēmija, fiksēta uz 17 gadiem (Kathimerini, Les Echos). Šīs atdeves galu galā finansē tie paši elektroenerģijas lietotāji caur tīkla tarifiem. Zemāki rēķini nav automātisks iznākums. Tie būs iespējami tikai tad, ja regulators izmaksu atgūšanu noteiks tā, lai lētāka importa ieguvums vēl sasniegtu mājsaimniecības.

Arī finansējums nav noslēgts. Kipras enerģētikas ministrs Mihals Damjans „Meridiam” ienākšanu nosauca par uzticības balsojumu, taču sacīja, ka valsts līdzdalība kapitālā jāatliek līdz Eiropas Investīciju bankas padziļinātās izpētes pabeigšanai (Marine Cyprus, Sigmalive). Vairākas dienas pēc „Meridiam” paraksta nav publiskota ne iegādes cena, ne kapitāla ieguldījuma apmērs, ne tas, kurš segs izmaksu pārsniegumus. Kipras opozīcijas partijas AKEL un DISY pieprasījušas informācijas atklāšanu, pirms valsts uzņemas jaunas saistības (PafosNet, Philenews). Darījums nav arī formāli paziņots Eiropas Komisijai apvienošanās kontrolei (CNA).

Atsevišķs risks ir būvniecības gatavība. „Nexans” ir kabeļa līgums, kura vērtība esot aptuveni 1,43 mljrd. € plus PVN; 251,4 milj. € jau samaksāti, un līdz 2024. gada beigām saražoti 160 km kabeļa, taču pilns rīkojums darbu sākšanai nav dots (Capital.gr). Jūras gultnes izpēte vēl nav atsākta; ziņas par jūras paziņojumu, kas ļautu veikt izpētes darbus, nav apstiprinātas (Cyprus Mail). Eiropas Revīzijas palāta ir brīdinājusi, ka pārrobežu elektroenerģijas projekti regulāri kavējas (European Court of Auditors). Konkrētais risks ir šāds: patērētāji var sākt maksāt tīkla tarifus par būvniecības izmaksām, pirms kabelis dod lētāku vai drošāku elektrību.

ASV Kongresa vēstule ir adresēta arī DFC, Amerikas attīstības finanšu aģentūrai, taču nav publiskots ne DFC valdes lēmums, ne finansējuma nosacījumu projekts, ne padziļinātās izpētes process (Schneider House). Atbalsts ir īsts. Nauda vēl nav.

Kurš iegūst, kurš zaudē

Ja kabelis darbosies, kā paredzēts, Kipras elektrības lietotāji iegūs lielāku piegādes drošību un iespēju importēt elektrību. Grieķija kļūs par ES puses tiltu Austrumu Vidusjūras elektroenerģijas plūsmām. „Meridiam” un tā investori iegūs regulētu infrastruktūras aktīvu ar garantētu atdevi gandrīz divām desmitgadēm.

Koalīcija ap GSI tagad ir plašāka nekā jebkad: Atēnas, Nikosija, Brisele, Parīze, Vašingtona, ADMIE, „Meridiam”, „Nexans”. Trūkst puses, kas izšķirs, vai projekts kļūs par infrastruktūru vai ilgstošu tarifu strīdu: regulatoru, kuriem jāapstiprina, cik patērētāji maksās.