Kipras–Libānas kabelim jāiztur finanšu tests

Kipra un Libāna vienojušās izpētīt iespējamu zemūdens elektroenerģijas kabeli starp abām valstīm. Sākotnējo priekšizpēti atbalsta Pasaules Banka; tajā jāvērtē, vai šāds savienojums tiešām vajadzīgs un vai tā ekonomika var strādāt (CBN Cyprus, CNA). Pagaidām neviens nav apņēmies kabeli būvēt. Tas nav ne finansējuma lēmums, ne būvniecības sākums, ne inženiertehnisks projekts (Cyprus Mail, SigmaLive).

Daļa mediju šo ziņu pasniedza kā Beirūtas pieslēgšanu Eiropas elektroenerģijas tīklam. Tas ir neprecīzi. Kipra pati joprojām nav elektriski savienota ar kontinentālo Eiropu. Kabelis uz Kipru Libānu savienotu ar salu, nevis ar Eiropas tīklu.

Divi neuzbūvēti kabeļi, nevis viens

Libāna Eiropas elektroenerģijas sistēmu sasniegtu tikai tad, ja Kipra vispirms tiktu savienota ar Grieķiju atsevišķā lielprojektā — Great Sea Interconnector. Eiropas pusē to vada Grieķijas pārvades sistēmas operators IPTO/ADMIE (Cyprus Mail, Politis). Grieķu valodā publicētajos ziņojumos abi projekti tiek aplūkoti kā atšķirīgi — ar dažādiem termiņiem un atšķirīgu finansēšanas loģiku (World Energy News).

Šī divu posmu ķēde ir galvenais tehniskais fakts. Libānas posmam pašlaik ir tikai pētījums. Kipras un Grieķijas posms ietilpst Eiropas Komisijas kopīgu interešu projektu ietvarā, kur pārrobežu kabeļi tiek uzskatīti par instrumentu iekšējā enerģijas tirgus pabeigšanai (Eiropas Komisija). Neviens no abiem savienojumiem vēl nav uzbūvēts.

Abām pusēm tas vajadzīgs, bet dažādu iemeslu dēļ

Kipra ir salas elektrotīkls. Tā nevar ārkārtas brīdī importēt elektroenerģiju un nevar eksportēt atjaunīgās enerģijas pārpalikumu. Kipras enerģētikas ministrs publiski sacījis, ka vairāk starpsavienojumu Kiprai nozīmētu labāku situāciju (CNA). Starpsavienojumi tiek plaši uzskatīti par strukturālu risinājumu augstajām elektroenerģijas izmaksām.

Libānas vajadzība ir akūtāka. Pasaules Banka Libānas elektroenerģijas sektoru raksturo kā vienu no valsts plašākā ekonomiskā sabrukuma centrālajiem elementiem (World Bank). Starptautiskās Enerģētikas aģentūras valsts profils rāda sistēmu, kas lielā mērā atkarīga no importētiem naftas produktiem un kurai nav noturīgas elektroapgādes bāzes (IEA). Darbojošs kabelis Libānai ļautu importēt elektrību un mazināt atkarību no dārgiem dīzeļģeneratoriem.

Finansējamības problēma

Sarežģītākais jautājums nav pats kabelis. Sarežģītākais ir tas, vai par to būs iespējams samaksāt.

Zemūdens starpsavienojums pelna tad, ja pārvieto elektrību no lētāka tirgus uz dārgāku. Ja šie ieņēmumi nesedz būvniecības izmaksas, starpība jāsedz kādam citam — elektroenerģijas patērētājiem, nodokļu maksātājiem vai attīstības banku bilancēm. ES regulās ir noteikts, kā šādas izmaksas jāsadala un jāatgūst (EUR-Lex Regula 2019/943, EUR-Lex Regula 2022/869).

Salu starpsavienojumiem gandrīz vienmēr vajadzīgs būtisks publiskais atbalsts. Maltas otrajam kabelim uz Sicīliju, kura izmaksas ziņotas ap 300 milj. €, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķirti 261 milj. € (Gazzetta di Malta, Sliema News). Taču Malta ir stabila ES dalībvalsts ar funkcionējošu rēķinu izrakstīšanas un maksājumu iekasēšanas sistēmu.

Libāna nav Malta. Jebkuram aizdevējam būtu jābūt pārliecībai, ka importēto elektrību būs iespējams uzskaitīt, par to izrakstīt rēķinus, iekasēt maksājumus un norēķināties vairāku desmitgažu garumā. Libānas valsts elektroenerģijas uzņēmumam tieši ar šīm funkcijām gadiem bijušas problēmas (World Bank). Kapitālietilpīgs kabelis, kura otrā pusē ir partneris bez uzticamas maksātspējas, nav tikai diplomātisks sarežģījums. Tas ir risks uzbūvēt infrastruktūru, kas nekad nenopelna pietiekami, lai attaisnotu izmaksas.

Pasaules Banka to saprot. Tās projektu ciklā analītiskā sagatavošana ir nodalīta no projekta izvērtēšanas un finansējuma apstiprināšanas (World Bank Project Cycle). Pētījuma finansēšana nav tas pats, kas kabeļa finansēšana.

Paziņojums ir reāls. Apgalvojums par pieslēgumu Eiropas tīklam ir pārsteidzīgs. Kamēr Kipra nav savienota ar Grieķiju un Libāna nevar ticami samaksāt par importēto elektroenerģiju, šis paliek pētījums par tiltu, kuram abās pusēs vēl nav finansējama ceļa.