Kipra izpilda Šengenas tehniskos noteikumus

Kipra spēj pārvaldīt Šengenas robežsistēmu. Eiropas Komisija 15. jūlijā apstiprināja, ka Kipra izpilda tehniskās prasības dalībai Eiropas zonā bez pasu kontroles pie iekšējām robežām (Cyprus Mail). Taču ar to nepietiek. Pievienošanās Šengenai jāapstiprina vienbalsīgi ES Padomē, kur lēmumus pieņem dalībvalstu valdības. Vienbalsība nozīmē, ka jebkura valdība var bloķēt uzņemšanu arī politisku iemeslu dēļ. Komisija formālo ziņojumu iesniegs septembrī. Tas sāks politisko posmu, nevis atvērs robežas.

Ko Kipra pierādīja un ko tā nevar atrisināt

Pozitīvais vērtējums ir vairāku gadu darba rezultāts. Kā vēsta Kathimerini Cyprus, Komisijas izvērtējumā secināts, ka Kipra kopš 2021. gada esot izpildījusi aptuveni 120 ieteikumus sešās Šengenas noteikumu jomās un aptuveni trīs gadus izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu — ES reāllaika policijas un drošības datubāzi. Zaļā līnija, kas atdala Kipras Republikas kontrolētos dienvidus no Turcijas kontrolētajiem ziemeļiem, jau tagad ir intensīvas kustības vieta: pašas Komisijas 2025. gada ziņojumā reģistrēti 7,79 miljoni atļautu šķērsojumu (Eiropas Komisijas pārstāvniecība Kiprā).

Kipra ir vienīgā ES dalībvalsts, kuras teritorija daļēji atrodas militārā okupācijā. Zaļā līnija nav ne parasta iekšējā robeža, ne atzīta starptautiska robeža. Kipras pievienošanās līguma 10. protokols aptur ES tiesību piemērošanu teritorijās, kur Nikosija neīsteno efektīvu kontroli, savukārt atsevišķa regula nosaka īpašus šķērsošanas noteikumus, neklasificējot šo līniju kā ES ārējo robežu (10. protokols, Zaļās līnijas regula 866/2004). Komisijas vērtējumā pašreizējās pārbaudes uz Zaļās līnijas tiek uzskatītas par pietiekamām, taču vienlaikus tiek prasīts skaidrāks juridiskais regulējums ES tiesībās (DOM Cyprus). Šengenas sistēmu var tehniski pielāgot salas dalījumam. Tā nevar izlikties, ka dalījums ir atrisināts.

Valdībai, kura meklētu iemeslu vilcināšanai, Zaļā līnija piedāvā gatavu argumentu kopumu: tās juridiskais statuss, migrācijas kontrole un Apvienotās Karalistes suverēnās bāzu teritorijas uz salas, kuru robežas skar Šengenai nozīmīgu telpu, var kļūt par spiediena punktiem sarunās.

Rumānija un Bulgārija jau parādīja mehānismu

Pamācošākais precedents atrodams pašas ES Padomes arhīvā. Rumānija un Bulgārija Šengenas tehniskos kritērijus izpildīja 2011. gadā. Eiropas Parlaments 2022. gada oktobrī pieprasīja tās uzņemt Šengenas zonā (Eiropas Parlaments). Padome vispirms atcēla tikai gaisa un jūras robežkontroli no 2024. gada marta, bet sauszemes robežkontroli — tikai no 2025. gada janvāra (Padome, 2023. gada decembris, Padome, 2024. gada decembris). No tehniskā apstiprinājuma līdz pilnai sauszemes robežu atvēršanai pagāja 13 gadi.

Šo kavēšanos noteica Austrija, izmantojot vienbalsības prasību, lai pirms iebildumu atsaukšanas panāktu papildu saistības migrācijas un robežu pārvaldības jomā. Kipra tagad nonāk tādā pašā Padomes varas laukā: viena valdība var bremzēt lietu, līdz saņem sev vajadzīgās garantijas.

Neviena galvaspilsēta veto pagaidām nav draudējusi. Taču riski ir saskatāmi. Vācijas iekšpolitiskās debates par Šengenu jau ir sasaistītas ar migrāciju: CSU politiķis Aleksandrs Dobrints Vācijas robežkontroles izbeigšanu ir pakārtojis Kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbībai — ES ietvaram, kam jāsadala atbildība par patvēruma meklētājiem, bet kura īstenošana joprojām kavējas (t-online). Valdībai, kas mājās ir zem spiediena migrācijas jautājumā, ir salīdzinoši lēts veids, kā demonstrēt stingrību: prasīt papildu garantijas no mazas kandidātvalsts, pirms dot piekrišanu.

No septembra līdz dalībai vēl tāls ceļš

Kipras valdība uzsver virzību uz priekšu. Neatkarīgas juridiskās analīzes prasa pacietību. Saskaņā ar DPCA reālistisks grafiks sniedzas līdz 2027. gada beigām vai 2028. gada sākumam, ņemot vērā laiku starp Padomes balsojumu un praktisku īstenošanu. Revera Legal secinājusi, ka migrācijas sistēmas noturības pārbaudes, pārejas periodi un Zaļās līnijas tiesiskais regulējums padara pievienošanos 2026. gadā nereālistisku.

Nikosijai jautājums nav tikai par rindām pie pasu kontroles. Šengenas dalība Kipru dziļāk ieslēgtu ES drošības infrastruktūrā un nostiprinātu Kipras Republikas institucionālo pozīciju laikā, kad tās jūras robeža atrodas ES un Turcijas spriedzes centrā — gan gāzes izpētes, gan migrācijas maršrutu dēļ (Ta Nea).

Komisija ir pateikusi, ka Kipra ir gatava. Padomei jāizlemj, vai ar tehnisko gatavību pietiek, vai arī salas dalījums vēl dod kādai galvaspilsētai iemeslu gaidīt.