Kipra piedāvā sīriešiem €2,000 par atgriešanos

Kipra sākusi brīvprātīgas atgriešanās programmu, kurā nauda tiek piedāvāta sīriešiem ar starptautiskās aizsardzības statusu, kā arī tiem, kuri vēl gaida lēmumu par patvērumu. Viņiem jāatgriežas valstī, kuru ES nav atzinusi par drošu. Juridiskais statuss nevienam netiek atņemts. Valsts padara aizbraukšanu finansiāli izdevīgu cilvēkiem, kurus likums joprojām uzskata par aizsargājamiem, tā apejot procedūru, kas ES patvēruma tiesībās būtu jāievēro piespiedu izraidīšanas gadījumā.

Ģimenes sadalīšanas mehānisms

Kipras migrācijas ministra vietnieks Nikolass Joanidis 9. jūnijā iepazīstināja ar pārskatītu programmu, kas balstīta 2025. gada pilotprojektā ar aptuveni 900 dalībniekiem. Tā paredzēta sīriešu ģimenēm un pāriem bez bērniem, ja vismaz viens laulātais pieteicās aizsardzībai vai to saņēma līdz 2024. gada 31. decembrim. Piedāvājums ir šāds: 2 000 € par katru pieaugušo, kurš atgriežas, 1 500 € par bērnu un vēl 1 000 € ģimenei, kurai aizsardzība jau piešķirta. Viens pieaugušais ģimenes loceklis drīkst palikt Kiprā ar divu gadu darba atļauju (Cyprus Mail).

Tieši ģimenes sadalīšanas konstrukcija ir programmas jutīgākais punkts. Tā rada finansiālu stimulu vienam laulātajam aizbraukt, kamēr otrs saglabā juridisku un ekonomisku saikni ar Eiropu. Formāli tas nav piespiedu atgriešanas process, tāpēc netiek iedarbinātas ES tiesībās paredzētās garantijas.

Kā „brīvprātīgums” apiet juridiskās garantijas

ES patvēruma tiesības starptautiskās aizsardzības atņemšanai nosaka augstu slieksni. Saskaņā ar Kvalifikācijas direktīvu, kas definē bēgļa statusa un citu aizsardzības formu piešķiršanas nosacījumus, dalībvalsts šo statusu drīkst atsaukt tikai tad, ja pierāda, ka sākotnējie apstākļi ir mainījušies būtiski un ne īslaicīgi. Tas jāvērtē individuāli (Kvalifikācijas direktīva 2011/95/ES). ES Tiesa to nostiprināja Abdullas lietā: aizsardzības izbeigšanai vajadzīgas reālas un noturīgas pārmaiņas apstākļos uz vietas (ES Tiesa).

Brīvprātīgas atgriešanās programma šo ietvaru padara nevajadzīgu. Ja cilvēks piekrīt aizbraukt, valstij nav jāpierāda, ka Sīrija ir droša.

ANO Bēgļu aģentūra uzsver, ka atgriešanās Sīrijā drīkst būt tikai informēta, brīvprātīga, droša un cieņpilna, un aicina valstis neveikt piespiedu atgriešanu uz nevienu valsts daļu (UNHCR). Ja programma vērsta uz cilvēkiem, kuri jau atrodas aizsardzībā, centrālais jautājums kļūst asāks: cik brīvprātīgs ir lēmums, ko ietekmē naudas piedāvājums un arvien naidīgāka politiskā vide? Programmas uzbūve ļauj valstij uz šo jautājumu neatbildēt.

Praktisks risinājums sistēmai, kas nestrādā

Kipras programma nav atsevišķs izņēmums. ES tiek izpildīti tikai aptuveni 28 % atgriešanas rīkojumu. Šī plaisa starp lēmumiem un to īstenošanu ir likusi valdībām meklēt alternatīvus instrumentus. Eiropas Komisija 2026. gada jūnijā panāca politisku vienošanos par jaunu Atgriešanas regulu, kuras mērķis ir padarīt izraidīšanu ātrāku un grūtāk apstrīdamu tiesā (Komisija). Grieķija virza ideju par atgriešanas centriem ārpus ES teritorijas; piecu valstu grupa, kurā ir arī Austrija, Dānija, Vācija un Nīderlande, ar ANO Bēgļu aģentūru strādā pie šādu centru modeļa (EUobserver, Euronews Greece).

Kipra izvēlējusies vieglāku ceļu. Nav vajadzīgas likuma izmaiņas, divpusējs līgums vai jauna infrastruktūra. Programma darbojas esošo tiesību robežās. Tā pastāv tieši tur, kur ES institūciju piesardzība sastopas ar dalībvalstu nepacietību.

ES Patvēruma aģentūra 2026. gadā ziņoja, ka daudzas valstis pēc Asada režīma krišanas apturēja lēmumu pieņemšanu par sīriešu aizsardzību, jo drošības novērtēšanai nepieciešamais faktiskais pamats joprojām nebija skaidrs (EUAA caur ReliefWeb). Šī apturēšana ir institucionāli godīgs atzinums: pierādījumu par Sīrijas drošību vēl nav pietiekami. Kipras programma iet tam pa priekšu, maksājot cilvēkiem par atgriešanos valstī, kuras drošību neviena ES struktūra nav apstiprinājusi.

Trūkstošā balss šajā stāstā ir pašu sīriešu balss. Nav publisku datu par to, kā tiek pārbaudīta piekrišana, kādas iespējas pastāv, ja cilvēks pēc atgriešanās nonāk apdraudējumā, vai ģimene pēc aizbraukšanas var atkal piekļūt aizsardzībai. Programmas detaļas nāk no ministra prezentācijas, par kuru ziņoja Cyprus Mail, nevis no publicēta tiesību akta. Cilvēkiem, kuru dzīvi programma pārkārto, tās izstrādē nav dokumentētas lomas.