Kipra atver uzņēmumu nodokļu datus

Kipras parlaments vienbalsīgi nobalsojis par likumu, kas ļaus nodokļu administrācijai automātiski apmainīties ar uzņēmumu nodokļu datiem ar visām pārējām ES valstīm (Stockwatch). Ar šo likumu Kipra pārņem DAC9 — ES direktīvu, kas izveido informācijas apmaiņas mehānismu ap globālo minimālo uzņēmumu ienākuma nodokli. Atsevišķi skatoties, tā ir ziņošanas norma. Plašākā kontekstā tā rāda virzienu, kurā virzās uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem Eiropā: lielākajām korporatīvajām grupām zemā nominālā likme vairs nenosaka gala rēķinu. Arvien svarīgāk kļūst tas, kā sistēma pārbauda faktiski samaksāto nodokli.

Trīs soļi no globāla noteikuma līdz valsts nodokļu dienestam

Ķēdei ir trīs posmi. Vispirms ESAO izstrādāja otro pīlāru — regulējumu, kas paredz: uzņēmumu grupām ar vismaz 750 milj. € gada ieņēmumiem visās valstīs, kur tās darbojas, jāpiemēro vismaz 15 % efektīvā nodokļa likme (OECD). Izšķirošais vārds ir „efektīvā”. Pārbaude nav par to, kāda likme ierakstīta likumā, bet cik uzņēmums patiesībā samaksā pēc atskaitījumiem, kredītiem un atbrīvojumiem.

Pēc tam ES padarīja ESAO regulējumu saistošu ar Minimālā nodokļa direktīvu, kas jāpiemēro visām dalībvalstīm (EUR-Lex). Ja grupas efektīvā likme kādā valstī nokrītas zem 15 %, starpību nosedz papildnodoklis. Zemu nodokļu valsts pirmā var iekasēt trūkstošo summu pati. Ja tā to nedara, nodokli var iekasēt mātesuzņēmuma mītnes valsts (OECD).

Trešais posms ir DAC9, ko Kipra tagad ieviesusi savos likumos. Tā izveido datu kanālu. Starptautiska uzņēmumu grupa iesniedz vienu standartizētu deklarāciju par savu struktūru, peļņu un nodokļu aprēķiniem katrā jurisdikcijā. Viena nodokļu administrācija saņem deklarāciju un nosūta attiecīgās daļas pārējām ES valstīm (EUR-Lex, Council of the EU). Bez šī slāņa katra valsts redz tikai savu fragmentu. Ar to nodokļu iestādes var pārbaudīt, vai grupa patiešām sasniedz 15 % slieksni visā ES.

Īrija rāda, kā pielāgojas vecais modelis

Īrija ir skaidrākais piemērs tam, ko šī sistēma nozīmē praksē. Dublina nav atteikusies no 12,5 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, taču uzņēmumiem, uz kuriem attiecas otrais pīlārs, tagad piemēro 15 % efektīvo minimumu un starpību iekasē ar savu vietējo papildnodokli (Irish Statute Book). Loģika ir vienkārša: ja kādam jāiekasē starpība starp 12,5 % un 15 %, Īrija grib, lai tā būtu Īrija, nevis, piemēram, Vācija.

Īrijas pirmais otrā pīlāra maksājumu termiņš bija 2026. gada 30. jūnijs. Pusgada uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi sasniedza aptuveni 13,7 mljrd. €, kas ir par 4,7 % vairāk nekā pirms gada (Irish Times, Deloitte). Publiskie dati vēl neatdala, cik liela daļa bija papildnodoklis. Taču sistēma jau darbojas.

Ungārija parāda otru pusi. Tās 9 % nominālā likme joprojām ir zemākā ES (EU Council). Mazajiem vietējiem uzņēmumiem tā aizvien ir spēkā. Lielām starptautiskām grupām, uz kurām attiecas otrais pīlārs, 9 % vairs automātiski nenozīmē priekšrocību, jo papildnodokļa mehānisms jebkurā gadījumā paceļ efektīvo slogu līdz 15 % (PwC). Ungārijas nodokļu komentāros reforma galvenokārt tiek aprakstīta kā ziņošanas slogs: termiņi, aprēķini un datu apmaiņa (Adóvilág).

Nīderlandei risks ir citāds. Nīderlandes uzņēmumu struktūras ilgstoši izmantotas autoratlīdzību un procentu maksājumu virzīšanai caur sabiedrībām ar nelielu reālu darbību, tādējādi pārnesot ar nodokli apliekamu peļņu prom no augstāku nodokļu valstīm. Otrais pīlārs samazina šādu shēmu nodokļu ietaupījumu, bet DAC9 padara tās redzamas citu valstu administrācijām (Rijksoverheid). Starpnieksabiedrības nepazudīs uzreiz, taču stimuls veidot jaunas kļūst vājāks.

Kas iegūst, kas maksā

Valstu kasēm ir divi ieguvumi: labāka redzamība par to, kā starptautiski uzņēmumi strukturē nodokļus, un tiesības iekasēt ieņēmumus, kas citādi aizplūstu uz citu jurisdikciju, ja valsts ievieš savu papildnodokli. Lielie starptautiskie uzņēmumi zaudē daļu ieguvuma no zemu likmju valstīm, jo 12,5 % vai 9 % nominālā likme vairs neatbild uz jautājumu, cik tiem jāmaksā. Nodokļu konsultanti un atbilstības pakalpojumu uzņēmumi iegūst jaunu darbu: efektīvās likmes aprēķini un standartizētās deklarācijas kļūst par papildu pakalpojumu virs parastā uzņēmumu nodokļa (Alvarez & Marsal). Mazie un vidējie uzņēmumi zem 750 milj. € sliekšņa lielā mērā paliek ārpus šīs sistēmas (OECD).

ES Padome DAC9 pasniedz kā vienkāršošanu: viena deklarācija vairāku dublētu iesniegumu vietā (Council of the EU). Vai uzņēmumi to tā arī pieredzēs, būs atkarīgs no tā, vai centrālā deklarācija aizstās vietējos iesniegumus vai kļūs par vēl vienu slāni tiem virsū. Nominālā nodokļu konkurence starp ES dalībvalstīm nav beigusies. Taču uzņēmumiem, kas ir pietiekami lieli otrā pīlāra piemērošanai, sacensība pārbīdās citur: kura valsts spēs uzturēt atbilstības sistēmu, vienlaikus nepārslogojot uzņēmumus, ko tā vēlas piesaistīt.