Kipras €3 miljardu kabelim nav garantiju

Kipras parlamentā 8. septembrī kļuva skaidrs, ka zemūdens elektrokabelis “Great Sea Interconnector”, kam sala pirmoreiz jāsavieno ar Eiropas elektrotīklu, izmaksās krietni vairāk par plānoto. Līdz šim projekta publiski minētā cena bija 1,9 mljrd. €. Kipras energoregulatora CERA valdes loceklis Neofits Hadzigeorgiu deputātiem sacīja, ka kopējās izmaksas, visticamāk, būs tuvākas 3 mljrd. € (Philenews).

Finanšu ministrs Makis Keravns skaidroja, ka iepriekšējā aplēse galvenokārt aptvēra pašu kabeli. Tajā nebija pilnībā ierēķināta apdrošināšana, pārveidotāju stacijas, elektroenerģijas uzkrāšana un uzturēšana (InBusiness).

Neviena no abām summām nav regulatora apstiprināts budžets. Pētījumi, uz kuru pamata tādu varētu sagatavot, vēl nav pabeigti.

Joprojām nav zināms, kam būs jāmaksā

Projektam ir tikai viens garantēts finansējuma avots: aptuveni 657 milj. € ES dotācija no Eiropas infrastruktūras atbalsta programmas “Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments” (Eiropas Komisija). Sadārdzinoties projektam, dotācija nepalielinās.

Pārējais finansējums jānodrošina akcionāriem, aizdevējiem vai elektroenerģijas patērētājiem. Francijas infrastruktūras fondam “Meridiam” pieder 66 % projekta uzņēmuma, bet Grieķijas pārvades sistēmas operatoram ADMIE — 34 %. Eiropas Investīciju bankai (EIB) lūgts piešķirt aizdevumu, taču bankas pārstāvis norādīja, ka lēmums vēl nav pieņemts (Euronews).

Regulatoru apstiprinātās izmaksas paredzēts atgūt ar tīkla tarifiem — maksājumiem par katru patērēto elektroenerģijas vienību, no kuriem finansē elektrotīkla ieguldījumus.

Kapitālieguldījumi jāsadala proporcijā 63 % Kiprai un 37 % Grieķijai, savukārt ekspluatācijas izmaksas abām valstīm jāsedz vienādās daļās (Cyprus Mail). Keravns parlamentā atzina, ka valdība neesot pārliecināta, vai kabelis samazinās elektroenerģijas cenas (InBusiness).

Galvenā problēma ir līgumiskās garantijas. Nav publiskota ne akcionāru vienošanās, ne projekta pabeigšanas garantija, ne noteikumi izmaksu pārsnieguma gadījumam. Ja izdevumi pārsniegs pašreizējās aplēses, nav zināms, vai starpība būs jāsedz akcionāriem, būvuzņēmējiem, valstu valdībām vai patērētājiem. Tādēļ Kipras valdība pagaidām atsakās uzņemties jaunas saistības.

Kabeļa līgums jau aptvēra lielāko daļu sākotnējā budžeta

Atšķirību starp agrāko publisko cenu un jauno aplēsi lielā mērā izskaidro galvenais piegādes līgums. Kabeļu ražotāja “Nexans” līguma vērtība ir aptuveni 1,43 mljrd. €, vēsta EnergyGame. No iepriekš minētajiem 1,9 mljrd. € tādējādi atlika maz līdzekļu pārveidotāju stacijām, būvdarbiem krastā, enerģijas uzkrāšanai, apdrošināšanai un projekta vadībai.

Mainījies arī darbu grafiks. Eiropas Komisijas projekta vietnē joprojām norādīts, ka būvniecībai bija jāsākas 2023. gadā un kabelis jāpabeidz līdz 2026. gada beigām (Eiropas Komisija). Hadzigeorgiu parlamentam sacīja, ka savienojums darbu sākšot 2031. gadā (Philenews).

Kavēšanās sadārdzina projektu, taču precīzo summu pašlaik nevar aprēķināt. Tā atkarīga no finansējuma nosacījumiem un nepubliskotās līgumu struktūras.

Stratēģiskais ieguvums neatrisina finansēšanas problēmu

Kipra ir vienīgā ES dalībvalsts, kuras elektrotīkls nav savienots ar kaimiņvalstu tīkliem. Darbojošs kabelis ļautu importēt lētāku elektroenerģiju laikā, kad ražošana uz salas ir dārga, kā arī pārdot citos tirgos Kipras saules elektrostaciju pārpalikumu. Šo stratēģisko ieguvumu ES ņēma vērā, piešķirot dotāciju.

Bijušais CERA priekšsēdētājs Andreass Puliks norādījis, ka izmaksu sadalījums proporcijā 63 pret 37 nenozīmē tikpat lielu pieaugumu patērētāju rēķinos. Atmaksājamo summu samazinās dotācijas un ieņēmumi no elektroenerģijas tirdzniecības starp tirgiem, kuros cenas atšķiras (OT).

Šis mehānisms darbojas tikai tad, ja pa kabeli pārvada pietiekami daudz elektroenerģijas un regulatori ļauj attiecīgos ieņēmumus un izmaksas ieskaitīt tarifos. Ne pārvades apjoms, ne tarifu nosacījumi vēl nav noteikti.

Keravns izvirzījis valdības priekšnoteikumu: Kipra neieguldīs iecerētos 100 milj. € projekta kapitālā, kamēr nebūs precizētas kopējās izmaksas un to ietekme uz valsts budžetu (Politis). Nākamais lēmuma punkts būs EIB neatkarīgais novērtējums, ko paredzēts saņemt līdz gada beigām (Cyprus Mail).

Kiprai joprojām nav ne pārbaudītas projekta kopējo izmaksu aplēses, ne saistošas vienošanās par sadārdzinājuma segšanu. 3 mljrd. € pagaidām ir provizorisks skaitlis, taču tas izskaidro valdības piesardzību: pirms ieguldījuma EIB, CERA un projekta īpašniekiem jāatklāj gan reālās izmaksas, gan to sadales kārtība.