Kipras kabeļa rēķins gaida Grieķijas atļauju

Francijas karoga pētniecības kuģis Abeille Marengo kopš 27. oktobra atrodas Iraklijas ostā Krētā un gaida Grieķijas atļauju kartēt jūras gultni (ANA-MPA). Arī 1. novembrī kuģis vēl bija ostā (To Vima). Tā uzdevums ir noteikt plānotā Great Sea Interconnector maršrutu — šis elektrības kabelis savienotu Kipru ar Eiropas elektrotīklu. Kipra segs lielāko daļu izmaksu, taču pagaidām nav zināms ne maršruts, ne kabeļa cena.

Kuģim joprojām trūkst atļaujas

Abeille Marengo bāzējas Krētā, taču tai vēl nav atļaujas sākt darbu. Grieķijas krasta apsardzes 14. oktobra dokumentā bija tikai lūgums atļaut jūras izpētē izmantot ārvalsts karoga kuģi (Grieķijas krasta apsardze). Vēl jāveic divi soļi: starpministriju komitejai jāapstiprina apsekojums, un Grieķijai jāizsludina NAVTEX — radio paziņojums kuģiem par darbiem noteiktā vietā un laikā.

Gaidīšana jau ieilgusi. Euro2day ziņo, ka pieteikums esot iesniegts 8. oktobrī, bet paziņojuma vairāk nekā trīs nedēļas neesot bijis (Euro2day). Daži virsraksti to jau dēvē par darbu atsākšanu, taču rakstos aprakstīta tikai gatavošanās.

Svarīgais maršruta posms atrodas pie mazās Grieķijas salas Kasosas. 2024. gada jūlijā iepriekšējais apsekojuma kuģis Ievoli Relume tur pārtrauca darbu Turcijas kara flotes spiediena dēļ (Deutsche Welle). Tādēļ jūras gultnes karte palika nepabeigta tieši politiski strīdīgākajā maršruta daļā.

Turcija neatzīst jūras tiesības, ko Grieķija un Kipra šajos ūdeņos piedēvē savām salām (Deutsche Welle). Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans 21. oktobrī sacīja, ka Ankarai nebūtu iebildumu, ja tā iepriekš saņemtu rakstisku paziņojumu par darbiem un to koordinātām (Cyprus Mail). Tas būtu diplomātisks paziņojums Ankarai. NAVTEX ir kas cits — publiska radiopārraide visiem kuģiem. Publiski pieejamā informācija neliecina, ka būtu nosūtīts kāds no šiem paziņojumiem.

Pat NAVTEX apliecinātu tikai to, ka Grieķija devusi atļauju un kuģis plāno sākt darbu. Kuģa atrašanās paziņojumā norādītajā teritorijā pati par sevi pierādītu maz. Pārliecinošs apliecinājums būtu apsekojuma dati vai tiešs apstiprinājums no darbu veicējiem, ka tie ieguvuši datus arī tālāk par vietu, kur Ievoli Relume pārtrauca darbu.

Kas un kad maksā

Kipra maksājumu sasaistījusi ar NAVTEX izsludināšanu. Enerģētikas ministrs Mihalis Damianoss 19. oktobrī sacīja, ka valdība sāks procedūru 25 milj. € maksājumam tikai pēc tam, kad Grieķija būs izsludinājusi NAVTEX (CNA). Ar kuģa izbraukšanu no Iraklijas nepietiktu.

Maksājums balstīts Kipras enerģētikas regulatora 2024. gada lēmumā. Tas ļauj valsts budžetam no 2025. līdz 2029. gadam segt dokumentētas investīciju izmaksas līdz 25 milj. € gadā jeb kopā līdz 125 milj. € (Kipras enerģētikas regulators). Mērķis ir neiekļaut būvniecības izmaksas elektrības rēķinos. Ja nosacījums izpildās, šīs izmaksas segtu Kipras nodokļu maksātāji, nevis elektrības patērētāji.

Lielākais rēķins būs atkarīgs no apsekojuma rezultātiem. Kipra sedz 63 % no Krētas–Kipras posma būvniecības izmaksām, Grieķija — 37 % (SigmaLive). Šeit runa ir par naudu, kas vajadzīga savienojuma izbūvei, pirms pa to sāk pārvadīt elektrību.

Kipras regulatora priekšsēdētājs Polivioss Lemonariss 20. oktobrī parlamentā sacīja, ka 1,9 mljrd. € tāme, visticamāk, tiks pārsniegta. Viņš norādīja, ka vēl jāveic aptuveni 40 % jūras apsekojumu un maršruts varētu izmaksāt dārgāk (Cyprus Mail). Neiezīmētie posmi noteiks maršrutu un cenu, ko varēs precizēt tikai tad, kad kuģis būs atvedis izmantojamus datus. Par to, kas būs jaunais vairākuma investors, projektā joprojām ir neatbildēti jautājumi (To Brief).

Ko Kipra iegūtu par šo naudu

Kiprai nav savienojuma ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu, un 2025. gadā strauji pieauga atjaunīgās enerģijas apjoms, ko tā bija spiesta neizmantot (Eiropas Komisija). Šo par ražošanas ierobežošanu saukto enerģiju veido saules un vēja elektroenerģija, ko varētu saražot, bet vietējā tīkla jaudas trūkuma dēļ ražotājiem liek neievadīt tīklā. Kabelis paredzēts elektrības pārvadei abos virzienos, tāpēc Kipra varētu eksportēt pārpalikumu un importēt elektrību, kad vietējās elektrostacijas nespēj nodrošināt pieprasījumu (Deutsche Welle).

Mājsaimniecību elektrības rēķinu samazināšana ir atsevišķs jautājums. Regulators norādīja, ka par pirmo posmu nav iesniegts neviens pētījums par ietekmi uz tirgu (SigmaLive). Šādam pētījumam būtu jāparāda, kā kabelis ietekmētu elektrības cenas.

Tātad Kipra sedz lielāko daļu plānotā posma būvniecības izmaksu, lai gan maršruts un gala cena vēl nav zināmi, un regulatoram nav pētījuma par ieguvumu elektrības patērētājiem. Tas pats par sevi nenozīmē, ka kabelis neatmaksājas. Tas nozīmē, ka Kipra iegulda naudu, pirms tai ir dati, pēc kuriem novērtēt ieguvumu. Nākamais solis, kas varētu sniegt šādus datus, ir Grieķijas starpministriju komitejas lēmums.