Kipras gāzei ceļš caur Ēģipti

„Eni” un „TotalEnergies” ir pieņēmuši investīciju lēmumu par „Cronos” attīstīšanu — pirmo Kipras jūras gāzes atradni, kas pāriet no izpētes uz ieguvi. Plāns paredz, ka līdz 2028. gadam gāze Eiropas tirgos nonāks kā LNG jeb sašķidrinātā dabasgāze: gāzi atdzesē, lai tā samazinātu tilpumu un būtu pārvadājama tankkuģos. Taču viss maršruts balstās uz Ēģiptes infrastruktūru, bet pašai Ēģiptei trūkst gāzes.

Kā gāze nonāks Eiropā

Gāze no četrām zemūdens urbumu vietām aptuveni 185 km uz dienvidrietumiem no Kipras pa jaunu 105 km cauruļvadu tiks novadīta sistēmā, kas savienota ar „Eni” milzīgo „Zohr” atradni Ēģiptes ūdeņos (TotalEnergies, Ahram Online). Tālāk esošā infrastruktūra to aizvedīs uz Damietas LNG rūpnīcu Ēģiptes piekrastē. Tur gāzi sašķidrinās, iekraus tankkuģos un nosūtīs uz kādu Eiropas regazifikācijas termināli, kur LNG atkal pārvērš gāzveida formā.

Šāds maršruts izvēlēts tāpēc, ka Ēģiptei jau ir sašķidrināšanas jauda. Atsevišķu LNG rūpnīcu būvniecība Kiprā izmaksātu aptuveni divreiz dārgāk. Kipras enerģētikas ministrs Mihalis Damjans projekta cenu novērtējis ap 2 mljrd. ASV dolāru un aģentūrai AP sacījis, ka cauruļvada būvniecība varētu sākties 2026. gada otrajā pusē. Tā ilgtu līdz 18 mēnešiem, un Eiropas patērētāji gāzi varētu saņemt jau 2028. gada martā (Euronews, ABC/AP).

Ēģiptei gāze vajadzīga vairāk nekā Eiropai

Atkarība no Ēģiptes ir projekta galvenais vājais punkts. Ēģipte no gāzes eksportētājas ir kļuvusi par neto importētāju. Vietējā ieguve samazinājās no aptuveni 59 mljrd. kubikmetru 2023. gadā līdz 42 mljrd. kubikmetru 2025. gadā. Francijas Valsts kase un ASV Enerģētikas informācijas administrācija šo kritumu saista ar ieguves samazināšanos „Zohr” atradnē un augošu iekšzemes pieprasījumu (French Treasury, EIA).

Pašas Ēģiptes LNG imports 2025. gadā sasniedza rekordu — 9,01 milj. tonnu, vairākas reizes pārsniedzot apjomu, ko „Cronos” paredzēts saražot gada laikā (S&P Global, EnterpriseAM). Ja Ēģiptei trūkst gāzes, Damietas rūpnīca, kurai „Cronos” gāze jāpārvērš eksportējamā LNG, kļūst arī par iekšzemes politikas spiediena punktu. „Cronos” līgumā esot paredzēta iespēja aptuveni piektdaļu gāzes novirzīt Ēģiptes vajadzībām (ABC/AP). Tātad Ēģiptei ir līgumiskas pirmtiesības uz daļu ieguves, pirms šī gāze nonāk Eiropā.

Reāls projekts, bet neliels

Investīciju lēmums — brīdis, kad uzņēmumi beidz pētīt un sāk tērēt — ir reāls. „Eni” kā operators ar 50 % daļu un „TotalEnergies” ar atlikušajiem 50 % ieguldīs atradnē, kas atklāta 2022. gadā, novērtēta 2024. gadā un tagad apstiprināta attīstīšanai. Plānotais stabilas ieguves līmenis ir aptuveni 2,8 milj. tonnu LNG gadā (Eni, TotalEnergies). Katrs partneris tirgos pusi no apjoma.

ES mērogā šis daudzums ir pieticīgs. ES 2025. gadā importēja rekordlielu LNG apjomu — 146 mljrd. kubikmetru, kļūstot par lielāko LNG pircēju pasaulē (European Commission, MondoVisione/ACER). „Cronos” pievienotu vēl vienu ne Krievijas izcelsmes avotu no Vidusjūras austrumiem, taču publiski zināmie apjomi ir pārāk mazi, lai ticami ietekmētu Eiropas gāzes cenas. Nav paziņots ne konkrēts Eiropas pircējs, ne termināļa jaudas rezervācija, ne ilgtermiņa pārdošanas līgums.

Lielākais ieguvējs politiski ir Kipra. Sala kopš 2011. gada vairākkārt atradusi gāzi savos piekrastes ūdeņos, taču neviena atradne līdz šim nebija nonākusi līdz ieguvei. Valstij, kas lielāko daļu elektroenerģijas ražo no importētas naftas, pašai sava jūras gāzes ieguve ir nozīmīgs solis vēl pirms pirmās kravas nosūtīšanas uz Eiropu. Kipras amatpersonas investīciju lēmumu nosauca par „vēsturisku” (Cyprus Mail, Politis). „Eni” un „TotalEnergies” iegūst ātru un salīdzinoši lētu ceļu līdz tirgojamai LNG. Ēģipte noslogo savas sašķidrināšanas rūpnīcas un nodrošina līgumisku iespēju daļu gāzes paturēt vietējam tirgum.

Eiropas mājsaimniecībām no „Cronos” nevajadzētu gaidīt zemākus rēķinus. Kravas nonāks globālā LNG tirgū, kur gala cenu nosaka konkurence ar Āzijas pircējiem, pārvadājumu izmaksas un termināļu jauda.

„Cronos” ir finansēts un reāls projekts. Tas, vai gāze nonāks Eiropā, būs atkarīgs no tā, vai Ēģiptes deficīts nepārvērtīs eksporta maršrutu par iekšzemes atslodzes mehānismu.