Dānijas suverenitāte saglabājas, ASV piekļuve paplašinās

22. septembrī Ņujorkā parakstītā vienošanās saglabā Dānijas suverenitāti pār Grenlandi (Dānijas premjerministra birojs). Ja to apstiprinās Dānijas un Grenlandes parlamenti, ASV iegūs ilgtermiņa tiesības paplašināt militāro klātbūtni salā. Vašingtona iegūs arī formālu lomu turpmāku drošības lēmumu pieņemšanā (Baltais nams).

Suverenitāte tekstā, piekļuve apmaiņā

Vienošanos parakstīja Donalds Tramps, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena un Grenlandes premjerministrs Jenss Frederiksens Nīlsens. Teksts groza 1951. gada aizsardzības līgumu, ar kuru Vašingtona pirmoreiz nostiprināja savas pozīcijas Arktikā (US Statutes at Large).

Jaunais teksts atzīst Dānijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī grenlandiešu tiesības uz pašnoteikšanos. Tā bija sarkanā līnija, ko bija novilkuši abi pārējie līguma parakstītāji (Dānijas Ārlietu ministrija). Tomēr Tramps apgalvo, ka vienošanās Amerikai piešķir „pastāvīgu kontroli” pār salas drošību (Deutsche Welle).

Piekļuve ir šīs vienošanās cena. Tā ļauj ASV modernizēt un paplašināt Pitufikas kosmosa spēku bāzi, kā arī uzliek trim valdībām pienākumu izveidot jaunas aizsardzības zonas Narsarsuaq un Mestersvigā. Amerikāņu kuģi, lidaparāti un karavīri starp šīm vietām varētu pārvietoties pa sauszemi, jūru un gaisu, tostarp pa Grenlandes ūdeņiem (Baltais nams).

Publicētajā tekstā nav noteikts līguma darbības beigu datums, un tā grozīšanai vajadzīga visu pušu piekrišana (Dānijas Ārlietu ministrija). Šie noteikumi attiecas uz grozījumiem. Vai kāda valdība vēlāk varētu no vienošanās izstāties, ir atsevišķs jautājums, kas būs jāizvērtē parlamentiem.

Kas var bloķēt jaunu objektu

1951. gada līgums bija divpusēja vienošanās starp Vašingtonu un Kopenhāgenu. Tagad Nuuk to paraksta „kopā ar” Dāniju, un katrs jauns ASV objekta priekšlikums nonāks trīspusējā komitejā. Ja 90 dienu laikā vienoties neizdodas, priekšlikums tiek nodots izskatīšanai viceministriem un pēc tam ministriem. Nekas netiek apstiprināts automātiski (Baltais nams).

Praksē jaunam objektam vajadzīga visu trīs valdību piekrišana, tāpēc Grenlande var to noraidīt. Šī ietekme beidzas pie aizsardzības zonas robežas. Jau 1951. gada ietvars Vašingtonai piešķir plašas tiesības saskaņotajā zonā būvēt, izvietot karaspēku un veikt operācijas (US Statutes at Large).

Tālejošākais noteikums attiecas uz neatkarību. Ja Grenlande atdalītos no Dānijas, teksts paredz, ka tā paliktu NATO vai pievienotos aliansei un pārņemtu vienošanās tiesības un pienākumus (Dānijas Ārlietu ministrija, TV5Monde). Šādi noteikumi mēģina pašreizējo drošības izkārtojumu pārnest uz nākotnē iespējamu jaunu valsti. Suverēna Grenlande tomēr varētu prasīt vienošanos pārskatīt, un pats teksts neatbild uz jautājumu, vai tā būtu juridiski saistoša.

Iespējas, nevis karaspēka izvietošana

Šīs vietas dēvēt par „divām jaunām amerikāņu bāzēm” būtu pārspīlējums. Narsarsuaq ir civilā lidosta, kas ierīkota bijušā ASV kara lidlauka vietā, savukārt Mestersviga ir nomaļš loģistikas punkts austrumu piekrastē. Vienošanās nenosaka ne karavīru skaitu, ne budžetu, ne būvniecības grafiku (BBC).

Pitufikas bāze jau nodrošina raķešu brīdināšanu un satelītu izsekošanu, proti, atklāšanu, nevis pārtveršanu (US Space Force). Parakstītais teksts tai nepievieno ne jaunu vienību, ne pārtvērējraķetes. Vašingtona iegūst iespēju vēlāk būvēt jaunus objektus, atkārtoti neatverot spēkā esošo līgumu.

Tieši šī iespēja ir arī Eiropas intereses centrā. Kopenhāgena apgalvo, ka vienošanās Arktikas drošību padara par kopīgu NATO atbildību. Alianse līgumu nav parakstījusi, un tai nav piešķirta ne komandēšanas loma, ne kopīga finansējuma mehānisms (Reuters caur Internazionale). Ja Ziemeļatlantijas flangā tiks izveidoti jauni objekti, tie būs ASV aktīvi, no kuriem sabiedrotie varētu gūt labumu, nevis kopīga infrastruktūra.

Vienošanās Vašingtonai piešķir arī iespēju piedalīties sensitīvu ārvalstu investīciju izvērtēšanā Grenlandē. Investori, kas saistīti ar valstīm ārpus ES, NATO un atzīto partneru loka, tiks pakļauti drošības pārbaudēm ieguves rūpniecībā, kritiskajā infrastruktūrā un sensitīvu datu jomā. Dānijas iestādēm šādos gadījumos būs jākonsultējas ar ASV (Sermitsoq, Dānijas Ārlietu ministrija). Valstis, kas nav NATO dalībvalstis, nevarēs izveidot militārus objektus vai pastāvīgu klātbūtni, ja vien tam nepiekritīs visas puses (Politico).

Eiropas investoriem dalība nav liegta. Taču ES, kas cenšas Grenlandē ieguldīt izejvielu ieguvē, šajās konsultācijās vietas nav (EU Perspectives). Vašingtonai tāda būs.

Vienošanās saglabā Dānijas suverenitāti, vienlaikus piešķirot Vašingtonai ilgtermiņa militārās iespējas un lomu sensitīvu ārvalstu investīciju izvērtēšanā. Tā ir parakstīta, bet vēl nav stājusies spēkā, jo vispirms jānotiek Dānijas un Grenlandes parlamentārajām procedūrām (Dānijas premjerministra birojs). Līdz tam šīs priekšrocības paliek saskaņoti noteikumi, nevis operatīva kontrole. Folketingam — Dānijas parlamentam — un Inatsisartut — Grenlandes parlamentam — jāizlemj, vai beztermiņa vienošanās, kas attiecas arī uz nākotnē iespējamu neatkarīgu valsti, ir cena, ko to vēlētāji ir gatavi pieņemt.