Donavas sausums samazina Bulgārijas kodolrezervi

Bulgārijas Kozlodujas atomelektrostacija pirmo reizi 52 gadu darbības laikā samazinājusi elektroenerģijas ražošanu, jo Donavas ūdens līmenis noslīdējis pārāk zemu, lai pienācīgi dzesētu turbīnas. Samazinājums nav liels. Taču tas noticis brīdī, kad Rumānijai un Ungārijai jau bija jāmeklē ārkārtas risinājumi, lai savas no Donavas atkarīgās atomelektrostacijas noturētu darbībā.

Kāpēc zems ūdens līmenis nozīmē mazāk elektrības, nevis reaktora apdraudējumu

Bulgārijas Enerģētikas ministrija 20. augustā paziņoja, ka Kozlodujas 5. bloka jauda preventīvi tiks samazināta par aptuveni 120 MW, jo Donavas līmenis joprojām esot „bezprecedenta un kritiski” zems (Bulgārijas Enerģētikas ministrija, 20. augusts). Līdz 26. augustam stacijas dati rādīja, ka 5. bloka jauda sarukusi no aptuveni 1 010 MW līdz 850 MW, tātad par apmēram 15 % (SEGA, Fakti). Enerģētikas ministre Iva Petrova sacīja, ka krīzes neesot (Bulgārijas Enerģētikas ministrija, 21. augusts).

Tehniski tas ir pareizi, bet nepilnīgi. Donavas ūdens nedzesē reaktora aktīvo zonu. Tas dzesē tvaiku kondensatoros turbīnu pusē, proti, tajā sistēmas daļā, kas pārvērš siltumu elektroenerģijā. Kad upes līmenis krītas, ūdens ņemšanas sūkņiem kļūst grūtāk strādāt, dzesēšanas cikls zaudē efektivitāti, un stacija ražo mazāk elektrības, lai gan kodoldrošības sistēmas paliek atsevišķas un neskartas (Actualno, Fakti EN). Tātad tā ir elektroapgādes, nevis kodolavārijas problēma.

Nozīmi šim gadījumam piešķir tas, ka viena un tā pati sausuma epizode dažu nedēļu laikā skārusi trīs valstu atomelektrostacijas. Kā rakstījām pagājušajā nedēļā, Rumānija lika veikt ārkārtas padziļināšanu un ūdenskrātuvju izlaides, lai ūdens turpinātu sasniegt Černavodes staciju, kas parasti nodrošina apmēram piektdaļu Rumānijas elektroenerģijas (Agerpres, World Nuclear Association). Ungārija iztērēja 6,1 mljrd. forintu akmens barjerām un nogremdētām baržām, lai fiziski paaugstinātu ūdens līmeni pie Pakšas atomelektrostacijas (kormany.hu). Katrai stacijai problēma izpaudās citādi. Viena upe radīja trīs atšķirīgas inženiertehniskas ārkārtas situācijas.

Rezerve, kas saruka

Brīdī, kad Kozlodujai bija jāsamazina jauda, Bulgārija eksportēja aptuveni 30 000 MWh elektroenerģijas dienā, kamēr iekšzemes patēriņš bija ap 90 000 MWh (Bulgārijas Enerģētikas ministrija, 21. augusts). Šis pārpalikums jau sedza iztrūkumus kaimiņvalstīs. 6. augustā Rumānija vakara maksimumslodzē neto importēja 2 240 MW, un lielāko daļu fiziskās plūsmas nodrošināja Bulgārija (Newscenter). Kozlodujas jaudas samazinājums neradīja Rumānijas importa atkarību. Tas samazināja piegādi, uz kuru Rumānija jau balstījās.

Cenu signāls reģionā ir skaidrs. 26. augustā nākamās dienas vairumtirdzniecības cenas, par kurām ražotāji un lielie pircēji tirgo elektroenerģiju nākamajai dienai, bija cieši līdzīgas: Bulgārijā 172 €/MWh, Rumānijā 175 €/MWh, Ungārijā 172 €/MWh, Grieķijā 173 €/MWh (euenergy.live). Vācijas–Luksemburgas cenu zonā, tālāk no šā spiediena, cena bija 126 €/MWh (euenergy.live). Starpība parāda, cik daudz Dienvidaustrumeiropas pircēji maksā par aizvietojošu elektrību, kad samazinās stabila kodolenerģijas ražošana, kas normālos apstākļos darbojas visu diennakti.

Kurš iegūst, kurš maksā

Skaidrākais ieguvējs ir Slovākija. Tās Bohunices un Mohovces atomelektrostacijas izmanto dzesēšanas torņus, nevis tiešu ūdens ņemšanu no upes, tāpēc zems Donavas līmenis tās būtiski neskar (Denník E). Spriedzes brīžos Slovākijas elektroenerģijas plūsmas uz Ungāriju atsevišķās stundās pārsniedza 2,5 GW (SITA).

Zaudētāji ir abās skaitītāja pusēs. Kodolstaciju operatori, kuriem elektrība jāpārdod par regulētām vai iepriekš nolīgtām cenām, zaudē peļņu, ja iztrūkuma segšanai jāpērk dārga aizvietojošā elektroenerģija. Rūpnieciskajiem lietotājiem pirmajiem rodas piegādes pārtraukumu risks: Ungārijas ārkārtas noteikumi ļauj pārvades sistēmas operatoram MAVIR vispirms atslēgt uzņēmumus ar patēriņu virs 0,5 MW, pirms tiek skartas mājsaimniecības (HVG). Rumānijas uzņēmums Nuclearelectrica klientiem nosūtīja juridisku brīdinājumu, ka no tā neatkarīgu apstākļu dēļ tas varētu nespēt izpildīt līgumsaistības (ZF).

Eiropas Komisija 11. augustā paziņoja, ka Eiropas elektroenerģijas sistēma, neraugoties uz ekstremāliem laikapstākļiem, saglabā stabilitāti (Eiropas Komisija). Kontinenta mērogā tas ir taisnība. Reģiona mērogā stabilitātei bija vajadzīga upes padziļināšana, baržas, akmens barjeras, ārkārtas ūdenskrātuvju izlaides un dārgs vakara imports. Sistēma izturēja. Nākamais noderīgais solis būtu nevis vēl viens mierinošs paziņojums, bet publiski sliekšņi: pie kāda ūdens līmeņa katram operatoram jāsamazina ražošana, pirms nākamais sausums atkal liek improvizēt.