Donavas sausums aptur Rumānijas reaktoru

Donavas ūdens līmenis pie Ruses Bulgārijā nokritis līdz -87 centimetriem (BTA). Plūsma, kas ieplūst Rumānijā, sarukusi līdz aptuveni 1 590 kubikmetriem sekundē — apmēram trešdaļai no ilgtermiņa jūlija vidējā rādītāja (Digi24). Šāds kritums jau izslēdzis daļu Rumānijas kodolenerģijas jaudu un uz pusi samazinājis jaudu Ungārijā. Divas valstis, kas parasti elektroenerģiju eksportē, diennakts dārgākajās stundās kļuvušas par importētājām.

Kā upe aptur reaktoru

Kodolstacijas elektroenerģijas sistēmā parasti dod bāzes jaudu — stabilu ražošanu visu diennakti, uz kuras balstās tīkla līdzsvars. Taču kodolskaldīšanās procesā lielākā daļa enerģijas pārvēršas siltumā, un šis siltums jānovada. Stacijās, kur dzesēšanai izmanto upes ūdeni, to aiznes upe.

Kad plūsma kļūst pārāk maza, ūdens ņemšanas sūkņi sasniedz fizisku robežu. Kad upe ir pārāk silta, stacija riskē pārsniegt juridiski noteiktos limitus tam, cik daudz drīkst uzsildīt ūdeni lejtecē.

Rumānijas valsts kodolenerģijas uzņēmums “Nuclearelectrica” 28. jūlijā apturēja Černavodes stacijas 1. bloku pēc tam, kad plūsma bija nokritusies līdz aptuveni 1 630 m³/s (BVB/Nuclearelectrica). Otrais bloks vēl darbojas, bet tuvu robežai. Rumānijas ūdenssaimniecības iestādes “Apele Romane” direktora vietnieks Sorins Rindašu 1. augustā sacīja, ka pašreizējos apstākļos stacija varētu noturēties vēl četras līdz piecas dienas (Agerpres). Pat ja Austrijā rīt lītu, ūdens pieplūduma vilnim līdz Černavodei vajadzētu aptuveni divas nedēļas (Business Magazin).

Par situācijas nopietnību liecina arī risinājumi, kas tiek apsvērti. Varas iestādes plāno spridzināt granītu un nogremdēt ar akmeņiem piekrautas baržas, lai novirzītu plūsmu tuvāk ūdens ņemšanas vietai. Šādi pasākumi varētu dot vēl trīs līdz piecas darbības dienas (HotNews, Antena 3).

Ungārijā ierobežojumi jau aizgājuši tālāk. Pakšas kodolstacijas operators MVM nedēļas gaitā ziņoja par pakāpenisku jaudas samazināšanu: 3. bloks apturēts, 2. bloka jauda samazināta uz pusi. Līdz 30. jūlijam Pakša ražoja 960 MW, nevis aptuveni 2 000 MW, un MVM brīdināja, ka 72 stundu laikā varētu sekot pilnīga apturēšana (MVM, kormany.hu).

Kas maksā par pazudušajiem megavatiem

Kad no sistēmas izkrīt lēta kodolenerģija, to aizstāj gāzes elektrostacijas, kas strādā pīķa izmaksu režīmā, vai arī ierobežots imports no kaimiņvalstīm. Nākamās dienas tirgus cenas — cena par elektroenerģijas piegādi nākamajā dienā — pēc apturēšanām pieauga līdz 132,87 €/MWh Rumānijā un 122,08 €/MWh Ungārijā, vēsta Serbia Energy. Rumānijas vakara bilance parāda spriedzi: pieprasījums ap 7 300 MW, vietējā ražošana tikai 4 000–4 300 MW, bet imports sedz 1 700 MW no iztrūkuma (Profit.ro).

Tirgus sasaistes mehānisms — sistēma, kas koordinētās izsolēs sadala pārrobežu elektroenerģijas jaudas — palīdz uzturēt piegādes, taču vienlaikus pārnes deficīta cenu uz kaimiņvalstu tirgiem. Izmaksas vispirms skar piegādātājus un rūpnieciskos patērētājus ar tirgus cenas līgumiem, pēc tam valsts budžetus, ja tie sedz starpību. Mājsaimniecības ar fiksētiem mazumtirdzniecības tarifiem pagaidām ir pasargātas (Romania Insider). “Nuclearelectrica” klientiem jau izsūtījusi force majeure paziņojumu — juridisku brīdinājumu, ka uzņēmums no tā neatkarīgu apstākļu dēļ varētu nepildīt līgumsaistības (ZF).

Tā nav tikai Donavas problēma

Francijas pieredze rāda, ka šī nav tikai Dienvidaustrumeiropas problēma. 2022. gada karstuma viļņa laikā Francijas kodoldrošības regulators ASN četrām upju dzesētām kodolstacijām piešķīra pagaidu atkāpes no vides prasībām (ASN). Samazināta kodolenerģijas izlaide palīdzēja Eiropas lielākajai elektroenerģijas eksportētājai kļūt par neto importētāju ar -16,7 TWh bilanci. Kad kodolenerģijas ražošana 2023. gadā atkopās, eksports pieauga līdz +50,1 TWh (RTE 2022, RTE 2023). Francijas Revīzijas palāta secinājusi, ka klimata apstākļi 2018., 2019. un 2020. gadā katrā gadā samazināja kodolenerģijas izlaidi vismaz par 1 TWh (Cour des comptes). Tajā pašā Donavā Bulgārijas Kozlodujas kodolstacija vēl ražo, bet jau seko zemā ūdens līmeņa robežvērtībām (Kozloduy, BTA).

Šie gadījumi atrodas vienā skalā: Černavodē reaktors apturēts, Pakšā jauda būtiski samazināta, Kozlodujā notiek pastiprināta uzraudzība, Francijā iepriekš nācās piešķirt regulējuma atkāpes. Sausums Dienvidaustrumeiropā jau ir pārvērtis kodolenerģiju no stingras bāzes jaudas par nosacītu jaudu. Plūsmai līdz 7. augustam prognozē kritumu līdz aptuveni 1 450 m³/s (Agerpres). Valdībām jāizlemj, cik daudz rezerves jaudas tās ir gatavas apmaksāt pirms nākamās sausās vasaras.