Donavas sausums atņem Ungārijai 1,760 MW

Donavas līmenis pagājušajā nedēļā noslīdēja tik zemu, ka Ungārija dažu dienu laikā zaudēja gandrīz visu kodolenerģijas jaudu, Rumānijai līdz pēdējā strādājošā reaktora apturēšanai palikušas vien dažas dienas, bet reģiona valdības liek rūpniecībai samazināt patēriņu, lai mājsaimniecībām nepārtrūktu elektrības piegāde.

Kā upe aptur reaktoru

Atomelektrostacijām vajadzīgs upes ūdens, lai aizvadītu lieko siltumu. Tā ir sistēmas „aukstā puse”, kas ļauj kodolenerģiju pārvērst elektroenerģijā. Ja upes līmenis krītas, sūkņi vairs nespēj paņemt pietiekami daudz ūdens. Ja ūdens ir pārāk silts vai plūst pārāk lēni, atpakaļ upē novadītais ūdens var pārsniegt likumā noteiktās temperatūras robežas lejtecē. Sausuma laikā abas problēmas parādās vienlaikus.

Paksā, Ungārijas vienīgajā atomelektrostacijā, kas parasti dod 2 000 MW, jaudas samazināšana notika pakāpeniski. Valsts enerģētikas uzņēmums MVM sāka ierobežot ražošanu, kad Donavas līmenis pie stacijas mērierīces nokritās zem -106 cm (MVM Paks). Līdz 2. augustam no astoņiem turbogeneratoriem darbojās tikai viens, aptuveni 240 MW režīmā (Portfolio, Telex). AP ziņoja par pilnīgu stacijas apturēšanu (AP). Jebkurā gadījumā Ungārija dažu dienu laikā zaudēja lielāko daļu savas kodolenerģijas bāzes jaudas — stabilās ražošanas, kas sistēmā strādā visu diennakti.

Rumānijā situācija ir vēl saspringtāka. Černavodes atomelektrostacijā 1. bloks jau bija atslēgts. 2. bloks vēl palika tīklā, taču piegādes baseina līmenis bija 2,02 metri, tikai 12 centimetru virs atzīmes, pie kuras sūkņi pārstāj darboties (Ziua de Constanta). Sānu kanāls pie Balas kanāla novirzīja aptuveni 85 % Donavas plūsmas prom no stacijas dzesēšanas ūdens ieplūdes. Armija izmantoja kontrolētus sprādzienus, lai ūdeni atvirzītu atpakaļ stacijas virzienā (Radio Constanta). Tas, pēc aplēsēm, deva vēl četras līdz piecas darbības dienas (Agerpres).

Saule palīdz pusdienlaikā, ne vakarā

Rumānijas dienas bilance izskatās pārvaldāma. 3. augustā valsts saražoja 6 009 MW, bet patēriņš bija 5 212 MW; saules enerģija sedza vairāk nekā 45 % (Agerpres). Pēc saulrieta šī jauda pazūd, bet gaisa kondicionieri turpina strādāt. 31. jūlija vakarā Rumānija ražoja 5 239 MW, patērēja 7 177 MW un trūkstošos 1 938 MW importēja (Radio Timisoara). Tieši vakara stundās kodolenerģijas iztrūkums kļūst par sistēmas problēmu.

Eiropā valstu elektroenerģijas tirgi ir savienoti ar starpsavienojumiem — augstsprieguma līnijām, kas ļauj elektrību pārvadīt no lētākām zonām uz dārgākām. Kad Ungārijai un Rumānijai vienās un tajās pašās vakara stundās vajadzēja aizvietojošu jaudu, par šauro vietu kļuva pašas līnijas. Slovēnijas tīkla operators ELES 3. augustam ierobežoja pārrobežu jaudu uz Austrijas robežas (ELES). Vairumtirdzniecības cenas pārsniedza 150 €/MWh, bet vakara maksimumos pietuvojās 270 €/MWh, krietni virs ierastā vasaras līmeņa (Serbia Energy).

Triecienu uzņem rūpnīcas, lai mājsaimniecības to nejustu

Abas valdības izvēlējās vienādu secību: vispirms rūpniecība. Ungārijas ārkārtas dekrēts deva tīkla operatoram MAVIR tiesības samazināt vai atslēgt lielos rūpnieciskos un komerciālos patērētājus, mājsaimniecības atstājot pēdējā kārtā (HVG). Premjerministrs Pēters Maģars paziņoja, ka lielie patērētāji līdz 3. augustam esot apņēmušies brīvprātīgi samazināt patēriņu par vairāk nekā 630 MW (Telex). Tas palīdz, taču Pakša parasti dod 2 000 MW; ar brīvprātīgiem ietaupījumiem vien šo robu aizvērt nevar.

Rumānijā autoražotāji „Dacia” un „Ford” brīvprātīgi apturēja ražošanu līdz 19. augustam, atbrīvojot aptuveni 200 MW (Agerpres). „Nuclearelectrica”, kas pārvalda Černavodes staciju, brīdināja klientus, ka varētu nespēt izpildīt piegādes līgumus (ZF).

Mājsaimniecību rēķinus pagaidām pasargā fiksētie līgumi. Šī aizsardzība ir reāla, bet tā darbojas tāpēc, ka triecienu uzņem rūpnīcas, imports un elektroenerģijas tīkls. Katrs nesaražotais megavats nozīmē atliktas automašīnas, traucētas piegādes ķēdes un zaudējumus, kas parādīsies vēlāk. Nedēļas nogali sistēma izturēja. Ja upju līmenis paliks zems, valdībām būs jālemj, vai brīvprātīgs patēriņa samazinājums jāpārvērš obligātā normēšanā un cik ilgi varēs pirkt aizvietojošu elektroenerģiju par 270 €/MWh, vienlaikus turpinot aizsargāt mājsaimniecības uz rūpniecības rēķina.